Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
Norvēģija, Rjukana. Tur, pāri pārejai...

Autors: Aiva Jakovela
Foto: Aiva Jakovela un Ulla Freiberga
2009. gada marts, Rīga

Izlasīju "Saulstariņu" rakstu par leduskāpšanu Rjukanā un nolēmu padalīties arī ar saviem iespaidiem par Norvēģiju un Rjukanu. Tīri ar savu sievišķīgo sajūtu, un tīri par brauciena sadzīviskiem, pat praktiskas dabas jautājumiem. Es un Ulla tur bijām janvāra vidū.

Plānots šis brauciens nebija. Aviobiļetes nopirku, labi ja mēnesi pirms lidojuma. Nopirku līdz Bergenai, tīri personīgu iemeslu vadīta, lai apciemotu māsu. Jāaaa, tālā zemapziņā doma varbūt bija pakāpt ledu, bet ja būs kāds, kas gribēs un varēs pievienoties. Pierunāt gan nevienu negribēju. Bija arī otrs plāns, ja aizbraucu viena pastaigāt pa Bergenas tuvējiem pakalniem. Man par laimi līdzi doties piekrita Ulla. Tā kā bijām divas, tad sākām meklēt ledus kāpšanas vietas. Rjukana sākumā nebija mūsu plānos, gribējām atrast kaut ko tuvāk Bergenai. Lai gan Internetā ledus kāpšanas vietas bija minētas, konkrētāku informāciju nevarējām atrast – kurā vietā, un vai tur šajā brīdī ir ledus, cik gari maršruti, vai iespējams uzlikt augšējo drošināšanu utt. Tajā pašā laikā mēs konsultējāmies arī ar citiem kāpējiem (Dzintaru, Dainu & Co), kas jau Rjukanā bija bijuši divas reizes. Beigās nolēmām braukt uz Rjukanu – nieka 350 km pārbrauciens, kas tad tur? Par labu Rjukanai nosliecāmies arī tāpēc, ka dabūjām maršruta grāmatiņu un jau konkrētus ieteikumus, ar kuriem sektoriem un maršrutiem mums labāk sākt, un par variantiem augšējās drošināšanas uzlikšanai. Mana pieredze tīrā ledus kāpšanā – varētu teikt, tik pat kā nemaz. Ullai lielāka. Mūsu galvenie kritēriji maršrutu izvēlei bija – ne pārāk sarežģīti maršruti, un ar iespēju uzlikt augšējo drošināšanu.


Mums līdz sektoriem un maršrutiem bija jābrien, jo iepriekšējās dienās bija kārtīgi sasnidzis. Šeit Ulla brien uz Ozzimossi sektoru. Pēc sasnigšanas esam tās, kas brien šeit takas. Ledus kritumi arī kārtīgi sasniguši, vispirms noraušam sniegu un tad cērtam. Pirmajā dienā sniegs vēl ir pūkains un viegls.


Ledus kāpēji patiešām te ir gaidīti. Kā nekā viena no lielākajām ledus kāpšanas vietām Eiropā. Informācijās tiek minēti~170 ūdenskritumi.

Tā kā šis bija ātrais iebrauciens Norvēģijā, tad mums kāpšanai rūpīgi bija ieplānotas tikai trīs dienas. Mēs kāpām sektoros Ozzimossi un Krokan. Un katru dienu var teikt atstrādājam vienu maršrutu daudzos variantos – kā sirds vien tik vēlas – stāvāk, lēzenāk, ar apsnigušu ledu, ar vairāk caurumiem, ar mazāk caurumiem utt. Lai gan sektoru un maršrutu shēmas labas, tomēr piebrauciens un piegājiens mums paņēma samērā daudz laika, aptuveni divas stundas. Tad, kad atradām maršrutu, arī virves uzlikšana paņēma laiku, aptuveni stundu...


Viena no stacijām. Cilpas un mazā karabīnīte jau bija uz vietas. Mēs likām savu karabīni, jo kāpām ar dubultajām virvēm.

Nokāpties paspējām. Piemēram, pēc otrās dienas kāpšanas rokas bija tā pārmocītas, ka normāli aizmigt nevarēju, vai vēl trakāk trešajā dienā, - lai leduscirtni kārtīgi iecirstu bija ļoti jāiespringst, jo rokas tā piekusušas, ka nav spēka ar cirtni atvēzēties.


Mūsu pirmās, otrās un trešās dienas maršruti.

Ledus bija ļoti, ļoti ciets. Bija riktīgi jācērt. Ar leduscirtņiem vēl kaut kā iecirtāmies (roku pirkstus nesitām, jo leduscirtņi labi), tad ar kājām nu tā - negribas jau tos nagus atsist, bet ja gribas augstāk tikt, ir jācērt. Katrā ziņā ar rokām sanāca labāk nekā ar kājām. Daudz kur mēģinājām arī, tā teikt, ieāķēties, iekabināties jau esošajos caurumos. Tādu to ir daudz, bet ne no dabas, no iepriekšējiem kāpējiem.


Dzelkšņi šeit ir iecirsti, cik var un cik sanāca.

Mēs gaidījām, ka mūsu lielākais piedzīvojums būs leduskāpšana, bet tā nu sanāca, ka vājo ģeogrāfisko un klimata zināšanu dēļ tas bija pārbrauciens no Bergenas uz Rjukanu un atpakaļ. Lai gan tie bija tikai 350 km, tad uz vienu pusi šis brauciens paņēma 10 (!) stundas, atpakaļ 12 (!!!) stundas. Nebijām rēķinājušās, ka Norvēģijā dažreiz ceļus aizstāj prāmji, bet tas varbūt ir salīdzinoši sīkums, ja, piemēram, atpakaļceļā paspēj uz pēdējiem prāmjiem, kas beidz kursēt 23.30. vai 24.00 – kā kurš. Mēs, starp citu, atpakaļceļā teorētiski nokavējām savu pēdējo prāmi – uz tā uzbraucām piecas minūtes pāri pusnaktij. Vienkārši paveicās, jo nebija neviens cits, kas ar to gribētu braukt. Kā uzbraucām, tā prāmis sāka kustēt. Līdz prāmim bija rallijs pa Norvēģijas līkumainajiem ceļiem. Ulla stūrē un es lasu līkumus, 45 grādi pa labi, 60 grādi pa kreisi, biki pa labi, biki pa kreisi utt. Mūsu Tomtoms rādīja, ka nevaram paspēt, arī pulkstenis rādīja, ka nevaram paspēt, bet nepadevāmies un neiespaidojāmies. Noderēja piedzīvojumu sacīkšu pieredze, ka jācīnās līdz galam, ka nekad nevar zināt, kā būs finišā.


Turpceļš. Gaidām prāmi...

Bet visas tās stundas un iespringumi tikai tāpēc, ka šajā īsajā ceļu posmā jāšķērso kalnu pāreja, kādu 1400 m augstumā. Īpatnība tāda, ka sliktos laika apstākļos, kādi bija - vējš kārtīgi putina sniegu, ceļu brīžiem nevar redzēt un ceļa segums - ledus, kustība notiek tikai vienā virzienā un traktoru pavadībā. Auto tuneļos tiek apstādināti, sastājas rindas, lielās fūres uzliek ķēdes riteņiem. Aizbrauc viens virziens, tad brauc otrs. Kustība pārbraucot ~20 km/h. Jāturas, cik iespējams tuvu priekšējai mašīnai, tas labākai redzamībai un vējš ar tiek aizturēts. Mēs, protams, pirmajā pārbraucienā nenoturējāmies, ceļu rādīja Tomtoms, un ik pa laikam vārgi pamanāmie ceļa stabi. Mašīnītei arī bija ko turēt, dažbrīd pretvējš bija diezgan jūtams.


Pārejas šķērsošana. Tas ir tas, ko mēs redzam!

Atpakaļceļā jau plānojām un jau rēķinājāmies ar visu kaut ko, lai gan laika ziņas bija labākas nekā turpceļā, bet realitātē tur augšā viss bija otrādāk. Vienā brīdī likās: te būs jāpavada visa nakts. Mūs apstādināja pašā kalna augšā, lika nobraukt ceļa malā. Sēžam mašīnā un skatāmies, kā priekšējo, arī mūs mašīnu putina iekšā. Saņēmu ziņu no māsas, ka kalna pāreja tiek slēgta uz nenoteiktu laiku. Viss gan beidzās labi, pirms pavisam to aiztaisīja, aizputināto ceļu nošķūrēja, mūs izstūma un noveda līdz drošai vietai... :) Šajā laikā paspēju Latvijā draugus sacelt kājās, lai izčeko iespējas, kā pārcelt lidojumus u.t.t. Bet viss ir labi kas labi beidzas!

Tas, kas vēl palika nepateikts: kāpjot, ļoti jādomā ne tikai par ķiverēm, bet arī par aizsargiem sejai, acīm. Mums bija brilles, bet tām bija nelaba īpašība - tās ļoti ātri aizsvīda. Un tad, ja slinkums ņemt nost un tīrīt, leduscirtnis ledū tiek cirsts uz aklo.

Mūsu piecu dienu ceļojuma izmaksas ~270 lati vienam cilvēkam. Lielākās izmaksas sastādīja aviobiļete (85,00 LVL), auto īre (~65 LVL), 3 naktis hostelī (~50 LVL), degviela (~20 LVL). Patiesībā, tas nav dārgi pēdējā brīdī plānotam ceļojumam diviem cilvēkiem. Es gribu teikt, ja brauktu lielāka kompānija, pārdomātu lidojumu virzienus vai citas transporta iespējas, šī ledus kāpšanas vieta būtu diezgan draudzīga arī izmaksu ziņā. Arī uz nakšņošanas izmaksām lielāka kompānija noteikti var ieekonomēt.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]

www.adventurerace.lv sadaļā "Arhīvs" lasāmi vēl divi apraksts par leduskāpšanu Rjukanā (Norvēģija):
● Saulstariņu nometne Rjukan ēnā
"Kāpšanas sektori ziemā ir saules neapspīdēti, tas nodrošina teicamu ledus kvalitāti un kāpējiem sirdsmieru, jo skrūves "neuzkarst"." >>>
● Leduskāpšana Rjukanā, Norvēģijā
"Februāris ir populārākais leduskāpšanas mēnesis Norvēģijā. Sals, kā likums, vairs nav tik spēcīgs, leduskritumi izveidojušies,... laiks uz brīdi aizbēgt no darba!" >>>



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv