Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
3x 20 kilometri pa Vallee Blanche

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: Kristaps Liepiņš
2009. gada februāris, Rīga
Braucienos piedalījās: Valdis Vanags (3 nobraucieni, snovbords), Linda un Valdis Raitumi (2 nobraucieni, slēpes) un Liene Āboliņa (1 nobrauciens, slēpes) un Kristaps Liepiņš (3 nobraucieni, snovbords)


Eiropā garākais nobrauciens ar slēpēm vai snovbordu? Pa neaprīkotu trasi kalnu ledājos? Lūdzu. Baltā Ieleja Monblāna tiešā tuvumā, Francijas Alpos...

Daudzreiz ziemā esot Šamonī (Chamonix), aizvien ir gribējies pamēģināt nobraukt ar snovbordu pa Vallee Blanche (franču valodā "baltā ieleja"). Tā uz Monblāna virsotnes (4810 m) ledāju fona stiepjas no Midi plato, kas atrodas starp Aiguille du Midi (3842 m) smaili un Mont Blanc du Tacul (4248 m) ledaino klinšu plecu, līdz pat Mer de Glace (franču valodā "ledus jūra") viļņveida plaisu izvagotajam ledāja mēles galam, kas zem varenās Pti Drju (Petite Aiguille du Dru 3733 m) smailes Rietumu sienas iegriežās ziemeļrietumu virzienā un šaurā kanjonā "izkūst" Šamonī ielejas virzienā. No ledāja mēles gala, labos sniega apstākļos, pēc neliela kāpiena uz ledāja kreisās malas morēnas klinšainā pleca, nobraucienu var turpināt līdz pat Šamonī (nu jau pa ceļu, kas serpentīnā vijas lejup cauri mežiem), bet sliktākos apstākļos, kad sniega pamaz, kā arī tie, kas nevēlas nobraucienu turpināt, var izmantot Montenvers kalnu tramvaju, kas jūs nogādās Šamonī dzelzceļa stacijā, nedaudzas minūtes gājiena attālumā no Šamonī pilsētiņas centra. Tomēr, kaut kā līdz šim nebija sanācis doties uz Balto Ieleju ar mērķi veikt lejupceļu ar snovbordu (lai gan ielejas visās malās ir snovots daudzkārt, arī ārpus trasēm, gan Brevent, gan Balme, gan arī Grands Montets pusē, kur visizaicinošākie ārpustrašu nobraucieni ved caur Pas de Chevre, bet par to nesen šajā vortālā bija lasāms cits stāsts, Kārļa Bardeļa un Mārtiņa Gulbja "Pastaiga ziemas naktī...") - te laiks pārāk labs un ziedojams kāpšanai, te pārāk slikts, ka pat no Šamonī jāmūk projām uz Verdonu, te saplānoti kāpieni pa ledu, te vēl kaut kas... Laižam! Šoreiz – tas nu ir stingri nolemts! Šīs nedēļas mērķis ir ne tikai pakāpt pa ledu, bet arī noslidināties ārpus trasēm, un kur nu vēl labāk, kā Baltajā Ielejā?!


Shēma lielākā izmērā skatāma >>>

Veicamais ceļš: no Aiguille du Midi pacēlāja augšējās stacijas līdz pat Šamonī. Bukletos minētais nobrauciena garums variē no aptuveni 20 līdz 22 kilometriem, augstuma starpība - no 2700 līdz 2750 metriem (no ~3800 līdz ~1100 m.v.j.l.). Maksa par Aiguille du Midi pacēlāju, ja ir vēlme to izmantot vienas dienas laikā vairākkārt ir Eiro 48.50 (Mont Blanc Unlimited pacēlāja karte, kurā iekļauti visi Šamonī ielejas pacēlāji, ieskaitot arī Montenvers kalnu tramvaju).


Izeja no Aiguille du Midi pacēlāja stacijas izkalta ledū...

Nobrauciens šeit nav grūts, lielākoties tas salīdzināms ar zilajām un sarkanajām slēpošanas trasēm, tomēr Baltās Ielejas burvība slēpjas ne jau sarežģītībā! Nobrauciena ceļš atkarīgs no laika apstākļiem, sniega segas biezuma, ledāja plaisu un starpplaisu tiltu stāvokļa. Sniega daudzums ir tas, kas zināmā mērā nosaka, vai nobraucienu izdosies veikt ar lielākām vai mazākām problēmām. Lielākoties "sezona" šim nobraucienam ir no janvāra līdz martam (retāk, no decembra līdz aprīlim), tomēr ir ziemas, kad sniega ir par maz, un tad nobrauciens nav vispār iespējams, ja vien nevēlaties, lai šis būtu pēdējais nobrauciens jūsu dzīvē... Vallee Blanche nobrauciena ceļš nekādā veidā netiek sagatavots, ne arī iezīmēts – katru gadu tas nedaudz mainās, tāpat kā mainās ledāja plūdums, leduskritumu stāvoklis un plaisu konfigurācija. Brīdinājums pie izejas no Midi pacēlāja stacijas (aptuveni 3800 m augstumā!) brīdina: jūs paši esat atbildīgi par došanos šajā kalnu zonā! Un atbildība ir nopietna, šī nav īstā vieta, kur secināt, ka esat slikts slēpotājs/snovbordists, jums ir slikta aklimatizācija, neprotat atrast ceļu, esat slikti sagatavojies un nepietiekami ekipējies (alpīnisma ekipējums, sistēma, leduscirtnis un ledusāķi, virve, palīgvirves cilpiņas un virves saspiedējs gadījumam, ja esi iekritis plaisā un jākāpj ārā no tā pa virvi), šajā nobraucienā tiek stingri rekomendēts, tāpat kā zināšanas par kalnu vidi un riskiem, kuriem sevi pakļaujat!). Šeit viss notiek pa īstam.




Noeja no Aiguille du Midi pa šauru sniega kori (ne vienmēr tā ir aprīkota!). Šeit sākas nobrauciens!




Tieši ar saviem skatiem ir slavena Baltā Ieleja! Iespējams, Eiropā cituviet tādu nav.


Lai arī vietām nobrauciens ir šķietami lēzens, tas mijas ar stāviem posmiem. Šajā reizē esam izvēlējušies "klasisko" ceļu, kas ir vislēzenākais. Iesākumā tas ved caur Midi plato, tad zem Mont Blanc du Tacul austrumu nogāzēm, pēcāk pagriežoties uz ziemeļiem, tieši cauri Baltās Ielejas centrālajai daļai.


Ledāja lejasdaļa šoreiz ir pamatīgi noledojusi, kas liek būt nemitīgā sasprindzinājumā. Lai arī stāvums neliels, lielu ātrumu uzņemt izdodas nemanāmi ātri, katrs kritiens var būt ļoti sāpīgs...


Ledāja mēle sniegota, tomēr laikus jāatrod vieta, kur "izkāpt" no ledāja kanjona "ātrvilciena".




Otrais piegājiens. Atkal esam vairāk kā 3800 m augstumā. No vagoniņa izkāpjot braucēju šķiet daudz, bet pēc mirkļa visi dodas kur nu kurais. Mūsu priekšā nu jau cits nobrauciena ceļš, tomēr arī tas ved turpat, kopumā ap 2700 augstuma metrus lejup, līdz Šamonī (~1100 m.v.j.l.).




Kaut kur šeit ir labs "joks" – ceļš pāris reizes pāri šauriem sniega tiltiem strauji izvijās starp lielām 20-30 metrus dziļām plaisām, kurās iekrist nu nekādi negribētos!


Milzīgu izmēru plaisas un ledus kritumi bieži vien no augšpuses nav pamanāmi, un atklājas tikai pēdējā brīdī, kad esi tiem pavisam tuvu. Jāuzmanās!


Otrajā nobraucienā izvēlamies īsāku, bet stāvāku ceļa variantu, kas daudzviet prasa visai tehnisku līkumošanu. Vietām nākas šķērsot nelielu lavīnu (kas arī šeit nav retums!) konusus, kuros nobrukušais sniegs sasalis un to caursitot ar snovborda dēļa galu var viegli zaudēt līdzsvaru. Kūleņi, dažviet, sanāk visai efektīgi! :)


Otrā nobrauciena beigās izvēlamies izmantot Montenvers kalnu tramvajiņa pakalpojumu. Tajā tiek pieņemts lēmums doties trešajā aplī – no gala stacijas ar pilsētas autobusu pārbraucam (viena pietura...) uz Aiguille du Midi "teleferique" pilsētas galu un kopā ar vēlīniem (ir jau četri pēcpusdienā) kalnu skatu mīļotājiem braucam augšā. Šeit viss izskatās jau nedaudz savādāk. Kalni tinas mākoņos, nedaudz snieg. Brāzmains vējš uzrauj gaisā jaunā sniega vērpetes. Esam vienīgie, kas pamet stacijas augšējo galu izejot caur ledus tuneli...


Esam izvēlējušies nobrauciena ceļu, kas ved visvairāk pa kreisi, tas ir ar visstāvākajiem kuluāriem. Mākoņa un stāvuma dēļ redzamība brīžiem ir apgrūtināta. Pāris reizes nākas noņemt snovborda dēli no kājām un traversēt nogāzi, lai izkļūtu no visai nebraucamiem kuluāra sazarojumiem, kuros ir ļoti stāvs un zili pelēks ledus, kurš drīzāk ir kāpjams, nevis braucams.


Pēc nelielas kāju izlocīšanas atkal esam "pareizajā" kuluārā, tas ir stāvs, bet šķietami labi pārskatāms līdz pat apakšējai, lēzenākai ledāja daļai.




Mākoņu plīvuri ik pa laikam paver skatus, no kuriem daži priecē, bet daži nedaudz biedē. Kā, piemēram, šis, virs mums esošais, no Šamonī smaiļu virsotņu rindas puses "tekošais" leduskritums – negribētos būt šajā vietā brīdī, kad no tā atlūzt kāds seraks, ar kura dažāda lieluma šķembām ir izraibināta baltā ledāja virsma zem kuluāra, kurā braucam.


Lepnā vientulībā, nevienu vēlu kalnu skatu cienītāju visā Baltajā Ielejā nemanot, noslidināmies līdz ledāja mēlei, uzkāpjam pa jau reiz kāpto taku uz kreisās morēnas pleca un iepauzējam ar līdzpaņemtās tējas un augļu/riekstu rupjmaizes atlikumu. Virs mums, mēness acs uzraudzīta slejas viena no majestātiskākajām Alpu smailēm – Mazais Drju, zem mums – Šamonī ieleja saulrietā.



Saulrieta krāsu dziestošo gaismu un krēslas mijā atgriežamies Šamonī. Jau trešo reizi šodien. Trijos braucienos pa trijiem atšķirīgiem nobrauciena variantiem esam guvuši priekšstatu par Vallee Blanche skaistumu, mainīgumu un nepatstāvīgo raksturu. Esam saguruši, bet gandarīti. Sejās sārtums no vēja un aukstuma. Padarīta darba sajūta un nogurušas kājas. Iespējams, ideālos apstākļos varētu veikt arī četrus vai piecus nobraucienus! :) Bet tomēr, nevajadzētu aizmirst, ka šis nobrauciens nav tikai slēpošanas vai snovošanas prasmes pārbaude. Vienlaicīgi tā ir atrašanās bīstamā kalnu vidē, kurā pieļautās kļūdas var būt sāpīgas un liktenīgas. Risks pastāv aizvien! Lai veiXme smaida arī Jums!

P.S. Paldies Lienei, Lindai un Valdim, un it īpaši arī otram Valdim, kas sastādīja kompāniju visos nobraucienos! Jāsaka, ka tieši pateicoties Valdim Vanagam, savulaik, pirms gadiem deviņiem, pirmo reizi mēģināju nostāties uz snovborda dēļa. Un par to liels prieks, ka šīs savstarpējās sadarbības, kas gājusi cauri gadiem, gaitā esam piedzīvojuši vēl vienu neaizmirstamu un piedzīvojuma caurstrāvotu dienu, šoreiz Baltajā Ielejā.

Informācija par Vallee Blanche nobraucieniem internetā:
www.chamonix.net
www.moonbrookhill.com
www.ifyouski.com

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv