Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Mežonīgais Skrējiens. Līdz Alpu kalniem...

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: Juris Dzenis, Ilona Ķirse, Kristaps Liepiņš
2009. gada februāris/marts, Šamonī (Francija)/Rīga

Mežonīgais skrējiens? Jā, tāds tas patiešām bija! Būs jau pagājuši kādi pieci mēneši kopš tas finišēja Aržentjētā, Francijas Alpos, netālu no Šamonī. Ziemas vidū atgriežoties Šamonī sajūtas uzjundī atmiņas par vienu no lielākajiem mūsu pagājušā, 2008. gada izaicinājumiem – noorganizēt sarežģītu pasākumu limitētā laika posmā, ar minimāliem līdzekļiem un ļoti nelielā radošā kompānijā. Atmiņas... Patīkamas? Skarbas? Uz pārdomām aicinošas... Lūk, daži pārdomu fragmenti ar iestarpinājumiem no projekta pieteikuma aprakstiem. Nu tā, vēsturei. :) Ar ieskatu "Mežonīgā Skrējiena" seriāla tapšanas "virtuvē".

www.adventurerace.lv sadaļā "Galerija" skatāmas bildes no "Mežonīgā Skrējiena":
MS 1.kārta Rīgā: [ FOTO GALERIJA]
MS 3.kārta Alpu kalnos: [ FOTO GALERIJA]

Sākums (par to, kas bija, un kas nebija...)
Viss sākās 2008. gada vasaras sākumā, kad tiku aicināts uz sarunu ar "Media Verte" pārstāvēm - divām meitenēm, kas izteica vēlmi noorganizēt dokumentāla televīzijas seriāla uzņemšanu ar sabiedrībā pazīstamu "zvaigžņu un zvaigznīšu" (aktieru, mūziķu, TV "seju", sportistu, multimākslinieku u.c.) piedalīšanos. Pirmajā sarunā ieskicējās iespējamā seriāla vadlīnijas, un lai arī bija milzums neskaidrību, izteiktās, atbrīvotās idejas vairs nebija apstādināmas.


Venteko komanda un Jānis Vinters,
Vanšu tilta smaile, MS Rīgas posms


Pagāja pusotrs mēnesis, un sākotnējās idejas bija pieņēmušas jau konkrētākus apmērus - gan raidlaika un raidījumu formāta ziņā, gan sacīkšu posmu un secības uzmetumos, gan arī uzaicināmo, uzrunājamo sabiedrībā pazīstamo cilvēku saraksta veidā. Uzaicinājumiem atsaukušās un jau izteikušas gatavību pieteikties dažu uzņēmumu komandas. Lielākā problēma (atgādināšu: 2008. gada vasara, Lielās Ekonomiskās Krīzes sākums...) - atbalstītāji un līdz ar to - finansējums. "Media Verte" producente vēl svārstās par pieņemamo lēmumu: būt vai nebūt iecerētajam pasākumam, uzņemties vai neuzņemties risku tam visam dot "zaļo gaismu". Vairāki "pēdējie" lēmuma pieņemšanas datumi tiek atlikti... līdz beidzot jūlija pašā pēdējā nedēļā tiek pieņemts lēmums, ka Mežonīgais Skrējiens tiks uzsāks, neskatoties uz to, ka finansiālais nodrošinājums, ir maigi sakot, paknaps; plānoto 20 komandu vietā varētu būt tikai 14, vairāki uzņēmumi savus maksājumus kavē, potenciālie atbalstītāji, kas agrāk solījušies, sajutuši Lielo Krīzi, steidz apcirpt visus iespējamos izdevumus...

Divas nedēļas, lai sagatavotu sacīkšu pirmo posmu? Četras nedēļas līdz sacīkšu otrajam posmam? Tikai nedaudz vairāk kā mēnesis, lai būtu pilnībā skaidrs apvidus, maršruti un uzdevumi finālsacīkstēm, kurām jānotiek... jā, tieši Francijas Alpos!? Vai tas ir nopietni? Jā, ļoti nopietni! Pat pārlieku nopietni.


KMC komanda un Māris Šveiduks,
laivošana Lucavsalā, MS Rīgas posms


Kāda ir "Mežonīgā Skrējiena" iecere?
Jūlija beigas. Tikšanās. Telefonu zvani. Neskaitāmas sarunas. Plānošana. Rakstu darbi. Beidzot... Esam vienojušies. Tātad: šīs būs piedzīvojumu sacīkstes komandām "no Rīgas līdz...", un tajās viss būs "pa nopietnam" - izaicinājums, piedzīvojumi, jauni komandas biedri, jauni pārbaudījumi, neierasta vide, skarba daba, nezināmais! Vienīgās piedzīvojumu sacīkstes Latvijā, kurās komandas dalībnieki nezina, kas viņus sagaida "trešajā kārtā"! Ir pamatotas aizdomas, ka liela daļa uzņēmumu komandu dalībnieku īsti arī nestādās priekšā par to, kas viņus sagaida jau pirmajā un otrajā kārtā... Sacīkšu pamatprincipi? Lūk:
Dalībnieki, komandās pa četriem dalībniekiem katrā komandā, piedalās trijās atšķirīgās sacīkstēs. Pirmās no tām notiek Rīgā un tuvu tai, otrās notiek tālu no Rīgas - Latgalē (meži, upes, purvi, ezeri...), trešās – par to netiek nevienam nekas konkrēts teikts, zināms tikai tas, ka Alpos...
Pirmo sacīkšu kontrollaiks ir 10 stundas, otro sacīkšu kontrollaiks ir 20 stundas, trase tajās sadalīta vairākos posmos. Par katru no posmiem, tajā apmeklētajiem kontrolpunktiem vai veicamajiem papildus speciālajiem uzdevumiem tiek piešķirts iepriekš noteikts punktu skaits. Pamatīga iepazīšanās un informācija par gaidāmajiem pārbaudījumiem - pirms sacīkstēm! Starts - kā jau ierasts Latvijas piedzīvojumu sacīkstēs, ar īpašiem uzdevumiem!
Sacīkšu posmi veicami tiesnešu norādītā secībā un veidā, orientējoties apvidū un apmeklējot kontrolpunktus (KP), kuros izvietoti daudzveidīgi, vizuāli efektīgi papildus uzdevumi (t.sk. virvju šķēršļu trases).
Plānotās sacīkšu disciplīnas:
1.kārta - orientēšanās, trekings ar pilsētvides izpēti ("grafiti"), velobraukšana, skrituļslidošana, laivošana, peldēšana, kāpšana, virvju šķēršļu pārvarēšana;
2.kārta - orientēšanās, peldēšana, trekings (tajā skaitā arī purvājā), velobraukšana, laivošana, virvju šķēršļu pārvarēšana, jāšana ar zirgu;
3.kārta - orientēšanās, trekings, kāpšana, nolaišanās pa virvēm, kanjonings, ledāju šķērsošana, alpīnisms.
Posmi ir salīdzinoši īsi, bet vidēji sarežģīti. Kontrolpunktos, kuros komandas pilda uzdevumus, uzturēšanās laiks netiek ierobežots (var atpūsties, vērot citas komandas!), taču tām jāiekļaujas posmu veikšanai atvēlētajos kontrollaikos. Finišā saglabājas intriga - kura komanda ir uzvarējusi?
Sacīkstēs uzvar komanda, kas, veicot sacīkšu trasi, savāc lielāko punktu summu (vienāda punktu skaita gadījumā izšķirošais ir laiks). Pēc 1.kārtas rezultātiem, no visām 1.kārtā finišējušajām komandām tiek atlasītas 10 (desmit) komandas, kas piedalās sacīkšu 2.kārtā. Pēc 2.kārtas rezultātiem, no finišējušajām komandām tiek atlasītas 2 komandas, kas piedalās sacīkšu 3.kārtā.
Trešo sacīkšu norise tiek turēta noslēpumā – tās norises vieta ir Alpu kalnos, ar pārgājienu kalnos, ar ledāju šķērsošanu, ar nakšņošanu teltīs, ar kāpšanu virsotnē... Sacīkstēs kopumā uzvar tā komanda, kura uzrādījusi vislabāko rezultātu sacīkšu 3.kārtā! Komandu uzrādītajiem rezultātiem iepriekšējās kārtās vairs nav nekādas nozīmes... Īsts Izaicinājums!








Pazīstamas sejas? Jā, bet neierastā vidē un situācijās...

Rīga, Latgale...
Lai saspringtajos laika termiņos spētu pēc iespējas kvalitatīvi sagatavot gaidāmās sacīkstes, tika pieņemts lēmums pirmajās divās kārtās izmatot tās iepriekšējo gadu "sagataves", kas pašiem mums šķitušas visinteresantākās un arī efektīvākās, gan Rīgā, veidojot atšķirīgu, jaunu distanci, tomēr citējot gan šo to no Rīga CHALLENGE 2006 (CD dambis, Aldartornis, Sniķersala), gan no Rīga CHALLENGE 2007 (Vanšu tilta pilona smaile, saspridzinātā Dzelzs tilta balsts Daugavā), gan arī izmantojot savulaik organizējot piedzīvojumu sacīkstes VX Latgale iepazīto Rušona ezera apkārtni, tajā pašā laikā atrodot sacīkšu vietās vairākas pilnīgi jaunas "odziņas" (piemēram, pārpurvoto ezeru un ieplānojot tā šķērsošanu naktī ar velosipēdiem, daudzus desmitus metru garo pazemes tuneli/caurteci, kuram izlīšana cauri prasīja ne vien saņemšanos, bet arī krietnu iespringšanu, efektīvo virvju trasi pāri Rušenīcas dūksnājam u.c.).


Komandu sanāksme pirms starta,
MS Latgales posms, "Šaures"


Domājams, ka Mežonīgā Skrējiena pirmā un otrā kārta uz ilgu laiku paliks atmiņā tiem, kam šīs bija pirmās vai vienas no pirmajām piedzīvojumu sacīkstēm, un tādu dalībnieku šajās sacīkstēs bija lielākais vairums. Visu cieņu tiem, kas turējās distancē līdz savu spēju robežām!


Gandra komanda Latgales ezeros

Protams, neiztika arī bez visādām sīkām, gan jautrām, gan satraukuma pilnām niansēm visā šajā procesā, sākot ar kāda multimākslinieka neierašanos uz pirmā posma startu (brīvdienas agrajā rīta stundā arī neatbildot uz telefona zvaniem...), "netradicionāliem" komandu dalībnieku lēmumiem distancē, organizatoru sagādātiem "pārsteigumiem" pašiem sev, beidzot ar "īpašiem nosacījumiem" no vienas otras "zvaigznes" un filmēšanas grupas – gala beigās viss šis pasākums tieši uzfilmētā materiāla dēļ! :) Vārdu sakot – garlaicīgi nu nemaz nebija.


Arī "box climbing" radīja jautrību daudziem!

Jo tuvāk finišam, jo nogurums un nopietnība komandu sejās lielāka. Neapšaubāmi, arī Latvijas piedzīvojumu sacīkšu auditorijas lielākajai daļai diennakts sacīkstes ir nopietns pārbaudījums, kur nu vēl cilvēkiem, kuri līdz šim neko līdzīgu nemaz nav darījuši. Protams, komandu kopējā sagatavotība un tieši gatavošanās (bija komandas, kas patiešām nopietni gatavojās startam Mežonīgajā Skrējienā, organizējot pirms sacīkstēm ne tikai iepazīšanos, bet arī nopietnus treniņus!) arī "nesa augļus". Ko gan spēcīgam padarīsi?


Manta.lv komanda Latgales posma finišā

Komandu rezultāti vēl līdz pēdējam brīdim bija neskaidri, jo sacensību Latgales posma distances noslēguma fāzē bija iespējamas dažādas maršrutu variācijas, kurās komandas varēja savākt atšķirīgu punktu skaitu. Intriga saglabājās, tāpēc spilgti emociju uzplaiksnījumi vēl jo vairāk bija vērojami uz vispārējā noguruma un spēku izsīkuma fona... Sviedri, asinis, asaras. Un ko gan vairāk vajag šovam?


Venteko komanda zirgos, neilgi pirms finiša

Tomēr Rīga un Latgale, lai arī cik tas viss nebija jauns un nebijis tiem, kas piedalījās pirmo reizi, bija tikai "ceļš", kurš ejams, lai sasniegtu ko jaunu, vēl nebijušu. Un šajā "ceļā" vairākas komandas cīnījās visai pamatīgi, "pa nopietno", liekot akcentu uz "mērķi" - izcīnīt iespēju piedalīties Mežonīgā Skrējiena 3.kārtā, nokļūt Alpos. Un tas solīja pilnīgi citus, Latvijas dabas apstākļos neiespējamus piedzīvojumus, par kuriem cīņa, vēl Rīgas posmā nebija tik spraiga, bet Latgalē izvērsās "pa nopietno". Finišējot pēc Latgales posma, sevi Alpu posmam bija pieteikušas "Manta.lv" un "Burusports" komandas. Pārliecinoši.


Burusporta komanda Latgales posma finišā

Mežonīgais Skrējiens, 3. Kārta, Alpi
Francija, Šamonī (Aržentjēra), 2008. gada 10.-12. septembris
Mežonīgā Skrējiena 3.kārta noritēs Francijas Alpu kalnos, Šamonī (Chamonix) ielejā un tās atzaros, augstumā no 1200 -3500 m.v.j.l. – tas tika norunāts jau pašā sākumā. Pazīstams, daudzveidīgs kalnu rajons. Ar savu vienreizīgumu un Rietumeiropas augstākā kalna Monblāna klātbūtni (jo augstākais kalns Eiropā joprojām ir Elbruss Kaukāzā, bet turp gan jau kādu citu reizi...). Mežonīgā Skrējiena 3.kārtas bāze (dzīvošana) paredzēta Aržentjērā (neliela pilsētiņa pa ieleju uz augšu, 6 km no Šamonī), kas atrodas ~1200 m augstumā. No šīs vietas paredzēts arī startēt uz augšu, izgājienā ar ātruma posmiem un dažādām aktivitātēm. Trīs dienas un divas naktis, Mežonīgā Skrējiena ietvaros, komandām paredzēts pavadīt kalnos! Zinot to, ka aklimatizācijai atvēlēto laiku "noēdušas" finansiālās problēmas un sākotnēji plānotās "iepazīšanās" dienas ir noīsinātas līdz minimumam, jau sākotnēji skaidrs – viegli tas nebūs. Nevienam, arī filmētājiem un organizatoriem. Lai mazinātu iespējamās, ar "kalnu slimību" saistītās problēmas un potenciālo risku, esam dažu dienu laikā pārplānojuši dalībniekiem veicamo distanci, samazinot augstumu. Toties esam ieguvuši pāris vēl efektīvākus filmēšanas rakursus...


Posma organizatori Inguss un Jānis zem Aržentjēras ledāja

1. diena. Starts Arvas un Aržentjēras upes satekā. SU1 - kartes saņemšana upes otrā krastā, vietā, kas sasniedzama ejot pa upes kreiso krastu uz augšu un šķērsojot kalnu upi tajā vietā, kur tās otrā krastā redzams karogs (un MS tiesnesis). Un bangojošā upe šeit nemaz nav tik nevainīga, to šķērsot jebkurā vietā var izrādīties visai bīstams pasākums. Pēc kartes saņemšanas komandas dodas uz kartē norādīto klints virsotni, pa ceļam pildot SU2 (SU2 – ogu lasīšana (1 litrs) pa ceļam no starta līdz klints virsotnei, kas iezīmēta kartē, kuru komandas saņem izpildot SU1). Starp citu, brūklenes šeit īpaši gardas, tajās jūtama gan saules enerģijas saldums, gan kalnu ledāju kodīgais "dzidrums"! :)



Komandām ierodoties klints virsotnē (laika kontrole, par labāko laiku šajā posmā tiek piešķirti 10 punkti, par otro - 5 punkti), tās tiek pavadītas uz vietu, no kurienes sākas SU3 un pirmās dienas (pirmais) ātruma posms. Komandas SU3 startē ierašanās secībā. SU3 – nolaišanās pa virvi (ar komandas organizētu drošināšanu!) no klints, komandas mantu nolaišana + Ātruma posms 1 – tajā iekļauta SU3 izpilde un komandas pārvietošanās pa dabā marķētu (oranži karodziņi) distanci – gar Aržentjēras upes maziem un lieliem klinšu bluķiem piebārstīto labo krastu un upes šķērsošanu pa akmeņiem norādītajā vietā (labākais laiks šajā posmā 10 punkti, otrajiem - 5 punkti). Upes tecējums šeit sadalījies divās straumēs, izveidojot nelielu labirintu, kurā komandām jāatrod īstā izeja.


Komandas gatavojās nolaisties pa virvi kanjonā

Ātruma posma beigās pirmā ātruma posmu veikusī komanda sagaida otru, un pēc tam abas kopā startē uz nākošo kartē norādīto vietu - pirmās dienas naktsmītnes vietu (Camp1) aiz Aržentjēras ledāja kreisās malas morēnas ~2300 m augstumā. Stāvs kāpiens pa sūnām apaugušu klinšu bluķu piegāztu mežu mijas ar stāvām takām alpīnā krūmu un pļavu zonā līdz beidzot izved pie Atžentjēras ledāja leduskrituma, kas klinšainā kanjona iežogots zaigo ar saviem zili mirdzošajiem ledus blāķiem. Finišējot (karogs un MS tiesnesis, atkal10 vai 5 punkti...) komandas atrāda SU2 izpildes rezultātu – 1 litru ogu (10 punkti par litru, 5 par nepilnu litru). Pirmā diena beidzas ar naktsmītnes iekārtošanu nelielā klinšu un akmeņainu nogāžu ieskautā kalna ielokā netālu no ledāja kreisā sāna. Vakariņu gatavošana, pirmās dienas iespaidu-interviju filmēšana, saulrieta krāsas... Organizatoriem gan diena nebeidzas tik vienkārši – vēl jādodas lejā, kur pusceļā gaida mantu krava, kas nepieciešama nākamajām dienām.


Komandas ceļā uz Camp1

2. diena. Diena sākas ar SU4 netālu no Camp1 – klinšu kāpšana, kurā komandas dalībnieki katrs kāpjot pa klinti ar augšējo drošināšanu saņem katrs savu leduscirtni, kas nepieciešams nākošo dienas posmu veikšanai. Kāpšanu komandas veic ar laika kontroli (par labāko laiku šajā posmā tiek piešķirti 10 punkti, par otro – 5 punkti). Pirmā SU 4 veic komanda, kas iepriekšējā dienā finišēja pirmā. Pēc kāpšanas komandas dodas pāri Aržentjēras ledāja kreisās malas morēnai uz ledāja leduskritumu, kur tās sagaida SU5 – komandas pārstāvja došanās 20 m dziļā klintsmalas plaisā zem ledāja, lai saņemtu savas komandas vimpeli, kas uznesams virsotnē trešajā dienā. Ieskatoties zem ledāja sametas nedaudz baisi. Ne tikai dalībniekiem. Būt zem ledāja, kas nav prognozējams, būt zem miljoniem tonnām zilzaļa ledus, tumšā plaisā, kura slīpi aiztiecas nezināmā dziļumā... Ar kājām izkustinātie, uz klints pamatnes gulošie akmeņi, aizslīdot un veļoties melnajā ledāja gultnes dzīlē rada dobjus, atbalss pavadītus būkšķus, un pazūd no pieres luktura gaismas stara izgaismotās telpas nezināmā tālumā. Neviļus gribās elpot nedaudz straujāk. Šī sajūta jāizbauda.


Aizvien tālāk, aizvien augstāk. Un bailīgāk...?

Lai komandas varētu doties tālāk pa ledāju, tām jānokļūst drošākā ledāja zonā, aiz leduskrituma plaisām. Lai tur nokļūtu, nākas pildīt SU6 – laišanās pa horizontāli nospriegotu virvi pāri aptuveni 25 m dziļai un 30 m platai ledāja leduskrituma plaisai, pie tam, pāri plaisai komandai jādodas ar visām mugursomām, kas nav tas vieglākais uzdevums. Viens otrs pamatīgi nopēta virves stiprinājuma vietas – metāla ledusāķus, kas ieskrūvēti grubuļainajā ledāja ledus virsmā. Alpīnismā neieradušajiem to stiprība var šķist visai apšaubāma. Emociju daudz, acis platas.


Pirmā reize kalnos, pirmā reize uz ledāja, pirmo reizi pāri plaisai. TĀDAI PLAISAI!

Pēc plaisas šķērsošanas seko otrais ātruma posms – tajā iekļauta SU6 izpilde un komandas pārvietošanās pa dabā marķētu (oranži karodziņi ik pēc ~100, vietām ~150 metriem) distanci – Aržentjēras ledāju līdz norādītajai (karogs un MS tiesnesis) vietai (labākais laiks 10 punkti, otrajiem - 5 punkti). Nosacītā taka vijās starp ledāja plaisām, kuru dziļums vietām ir biedējošs, tāpēc ir vietas, kur dzelkšņiem apautās kājas jāliek uzmanīgi, lai neizslīdētu un neiekristu kādā no dziļajām, stāvajām plaisām. Ātruma posma beigās abas komandas startē uz nākošo kartē norādīto vietu - otrās dienas naktsmītnes vietu (Camp2) Aržentjēras un Rognonas ledāju kreisās malas morēnas klintīs ~2700 m augstumā. Šis posms sākas ar stāvām, ~30 m augstām metāla kāpnēm, kas iestrādātas ledāja nopulētajās sānu klintīs. Iespaidīgi skati uz ledāju un arī uz... leju zem kājām! Finišējot (karogs un MS tiesnesis, atkal iespējams saņemt 10 vai 5 punktus) komandas iekārto naktsmītni uz ledāja kreisā sāna klinšu plauktiem, kurus dažviet šķērso strauti ar nelielām ūdenskritumu kaskādēm, kurās var noskalot dienas sviedrus un pasmelt ūdeni pusdienu gatavošanai.




Komandas gatavojas nākošās dienas izgājienam, tiek pat uz laiku atstrādāta dzelkšņu piesaitēšana pie zābakiem, domāts par piesiešanos pie sasaites virves un komandas dalībnieku secību sasaitē uz ledāja. Notiek arī komandu līdzi nesto olu pārbaude. Improvizētas sacīkstes: kalnu dambretes partija starp komandu kapteiņiem, paralēli tai notiek otrās dienas iespaidu-interviju filmēšana. Un iespaidi, neapšaubāmi, ir. It īpaši par ledāja leduskritumu, plaisām, ceļu starp tām un stāvajām metāla kāpnēm...


Ansis Klintsons un Ivo Martinsons domā par nākošo "Alpu dambretes" gājienu

3. diena. Diena sākas vēl dienai nesākoties - visu nakti plosās ne pārāk spēcīga, tomēr vērā ņemama vētra. Spēcīgs vējš rausta teltis un lietus līst līdz pat plānotajam celšanās laikam. Dažas no teltīm uzceltas ne pārāk atbilstošā vietā, līdz ar to nakts pagājusi, maigi sakot, nemierīgi. Vislielākie cietēji – abi operatori un raidījuma vadītājs, jo viņu teltis ir visneatbilstošākās šādiem apstākļiem. Tomēr, neskatoties uz nemierīgo nakti, sliktajiem laika apstākļiem un nomācošo noskaņojumu dažu dalībnieku prātos, Mežonīgais Skrējiens turpinās. Komandas, lai arī ne pārāk "spožā" noskaņojumā, kopā dodas uz nākošā SU un ātruma posma starta vietu ~150 m (20 min.) virs Camp2.


No Camp2 ceļā uz pēdējo ātrumposmu

Šis ir pēdējais speciālais uzdevums un pēdējais Mežonīgā Skrējiena ātruma posms. Abu komandu spēki līdz šim bijuši tik līdzvērtīgi, ka punktu sadale mijusies te vienu, te otru komandu izvirzot vadībā. Intriga, kura nav speciāli plānota un tāpēc arī tik spraiga, neparedzama. Viena neveiksme, viena kļūme var izmainīt visu iepriekšējās kārtās tik daudz ieguldītā darba rezultātu. Abas komandas noskaņots uz cīņu. SU7 - dzelkšņu nostiprināšana pie zābakiem + Ātruma posms 3 – tajā iekļauta SU7 izpilde un komandas pārvietošanās pa dabā marķētu (oranži karodziņi) distanci – Rognonas ledāju (daļēji slēgts ledājs, kurā daudzas no plaisām klātas ar sniegu un sākotnēji nemaz nav pamanāmas!) līdz norādītajai (karogs un MS tiesnesis) vietai (par labāko laiku šajā posmā tiek piešķirti 10 punkti, par otro – 5 punkti). Ātruma posma beigās (un attālums līdz tam nav mazs!) pirmā ātruma posmu veikusī komanda sagaida otru, un pēc tam abas kopā, instruktora-gida pavadībā dodas uz Col des Grands Montets (3233 m) un no turienes uz virsotni...




Abas komandas šajā posmā centās "strādāt" ar maksimālu atdevi!

Arī augstuma starpība starp šī posma startu un finišu nav maza. Komandas bija spiestas turēties uz sniegā vāji iemītas takas, dažviet kāpjot stāvos kāpumos un līkumojot starp sniega segtām ledāja plaisām, dažas no tām pat pārsoļojot – taka gāja taisni pāri nelielākajām no tām. Posma finišā abas komandas ieradās aizelsušās, patiesi izlikušas savu spēku rezerves, tomēr smaidot un līksmā noskaņojumā - laika apstākļi bija kardināli izmainījušies - pāri mums pletās zila, saules pielieta, kalnu debess, visapkārt – varenas kalnu klinšu un ledus sienas. Un līdz Mežonīgā Skrējiena virsotnei atlicis pavisam, pavisam maz, tik vien kā neliels pusstundas kāpiens! Gandrīz vai ar koku aizsniedzams. Nu tad ejam?


Virsotne sasniegta! Mežonīgais skrējiens finišējis...

Pēc virsotnes sasniegšanas, turpat (kadrā) tiek paziņoti Mežonīgā Skrējiena uzvarētāji, notiek trešās dienas iespaidu-expressinterviju filmēšana, savstarpēja apsveikšana, kopēja foto uzņemšana uz majestātiskā Monblāna fona, pēc kā komandas dodas lejup pa to pašu augšā nākto ceļu, uz iepriekšējo naktsmītnes vietu (Camp2), lai tur paņemtu atstātās mantas un dotos lejup uz La Croix de Lognan un no turienes uz Aržentjēras pilsētiņu...


Manta.lv un Burusporta komandas lejupceļā no virsotnes, uz Monblāna fona

Kā tas viss izskatījās, vērojot šo procesu no dalībnieka redzes punkta? Kā tas viss izskatījās televīzijas ekrānā? Grūti spriest. Par to lai izsakās citi. Mums pašiem? Mežonīgais Skrējiens noslēdzies. Vienreizējs projekts! Tikai viens. Un diez vai tādu vairs iespējams atkārtot. Pārlieku jau nu tas bija Mežonīgs... :)

P.S. Paldies par iespēju spraigi aizvadīt vasaru Ilonai Ķirsei ("Media Verte"), Jānim Viškeram, Ingusam Portnajam, Edgaram Liepiņam un visiem, kas piedalījās Mežonīgajā Skrējienā – gan skrienošajiem, gan brīvprātīgajiem tiesnešiem, gan tiem, kas filmēja, gan tiem, kas palīdzēja veidot sacīkstes uzdevumus!



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]

www.adventurerace.lv sadaļā "Galerija" skatāmas bildes no "Mežonīgā Skrējiena":
MS 1.kārta Rīgā: [ FOTO GALERIJA]
MS 3.kārta Alpu kalnos: [ FOTO GALERIJA]





Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv