Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Forums
Kāpēc viss ir tā, kā tas ir...
Komentāri: 169; Autors: Kristaps (www.vx.lv)
Tēma izveidota: 17.12.2008 16:02:30; Pēdējās izmaiņas: 09.05.2019 13:12:18

Risks alpīnismā vienmēr ir pastāvējis un būs arī turpmāk. Bet ir liela atšķirība, kur, kā un ar ko riskējam. Varbūt runāju par to nelaikā, ne īstajā brīdī? Bet varbūt tieši šajā brīdī, kad ir vissāpīgāk, kad ir visskumjāk, varbūt tieši tagad kāds emocionāli aizdomāsies par savas rīcības cēloņiem un sekām? Iespējams, tas palīdzēs izvairīties no kāda nelaimīga un traģiska gadījuma nākotnē. Varbūt...

1 2 3 4 5 6 7 8 [9] 10 Nākošā

Re:kad?
Nu nez vai uz šo jautājumu var viennozīmīgi atbildēt. Uzņemties šo risku ir pašu kāpēju izvēle. Gluži tāpat, kā kāpt vai nekāpt Aldartornī. Katram no mums ir savs pieņemamais riska līmenis. Atšķirīgi arī būs tas cik ātri mēs katrs apgūsim kāpšanas tehniku un cik psiholoğiski droši mēs jūtamies uz ledus. Konservatīvais ideāls – tad kad vari iet šīs grūtības pakāpes ledu solo – nez vai ir reāls. Reāli vajadzētu būt vismaz 95% drošam, ka tehnika ir gana noslīpēta, ka uz šīs grūtības pakāpes ledus krišanas iespēja būtu niecīga. Kurā brīdī mēs esam sasnieguši šo līmeni? Tas nu ir jautājums, kas mums pašiem ir jāizlemj godīgi novērtējot savu tehnisko un arī psiholoğisko gatavību. Domāju, ka lielākai daļai no mums tā nebūs ne otrā, ne trešā ledus, iespējams arī ne ceturtā kāpšanas diena. Svarīgākais, ko vajadzētu katram apzināties, ir ka krist uz ledus nav OK. Iespējas ievainot sevi ir pārāk lielas. Populārākā trauma esot lauzta potīte, kas uz ilgu laiku liek atteikties no kāpšanas priekiem.

Autors: Ēriks, 28.12.2008 23:28:59


kad?
Tad man, Ērik, ir jautājums - Kad tad pienāk tas laiks, kad cilvēks ir gatavs kāpt ar apakšējo drošināšanu pa ledu? Kas ir tā mērvienība ar kuru mērīt, kad tad ir pienācis laiks?

Autors: Robis TA, 28.12.2008 20:40:04


pašizlīdzinošās cilpas
Jā, Normunda raksts visā šitai štellē ievieš viedokļu daudzveidību. ================================================ Normunda norādītajā rakstā par stacijām nemanīju vēl vienu pašizlīdzinošās cilpas priekšrocību - to var ātri uzsiet (atšķirībā no citiem piedāvātajiem staciju veidiem). Mēģinot uzsiet kaut ko sarežģītāku, savukārt, var tikt pazaudēts vairāk spēku (pieņemot, ka staciju ne vienmēr var veidot, stāvot uz eleganta plaukta), un par to varbūt būs jāsamaksā vēlāk. Ja punkti šķiet uzticami (Aldartorņa augša tāda laikam nav), ja var izveidot staciju bez gariem zariem - kāpēc neizmantot pašizlīdzinošo cilpu?

Autors: k33šdz, 28.12.2008 02:25:21



Aizmirsu piebilst – protams ideāli ir mācīties kāpt ar apakšējo drošināšanu instruktora vai pieredzējušāka kāpēja vadībā un ar vienlaicīgu augšējo drošināšanu, bet pēc tam, kad ir jau daudz kāpts sekojot instruktoram, jeb ar top-rope. Vienkārši kāpjot ar apakšējo drošināšanu instruktora klātbūtne maz ko palīdzēs ja ieliksi neparaizi aizsardzību vai ja izslīdēsi.

Autors: Ēriks, 28.12.2008 00:33:08


Ledus
Nepiekritīšu gan. Kā jau teicu, man pašam niez kāpt ar apakšējo. Pagājušo gadu pamēğināju. Būtu bijis ar mieru riskēt arī drīzāk, bet tas vēl nenozīmē, ka tas nav riskanti. Kāpjot aiz gida un ar top-rope attīstās kāpšanas tehnika un līdz ar to arī ir mazāks risks izslīdēt. Ir arī ļoti vērtīgi krist uz stāva ledus lai saprastu ko esi darījis nepareizi, bet to var tikai ar augšējo drošināšanu. Arī vērojot kā un kur gids liek aizsardzību, vaicājot jautājumus, daudz ko iemācies, kas samazina risku. Ipaši bīstami ir kad iesācēji sāk kāpt ar apakšējo drošināšanu ceturtās klasses ledu, neapzinoties risku un savas spējas. Es kaut kur lasīju, ka konservatīva pieeja būtu – Tu vari droši kāpt ledu ar apakšējo drošināšanu ja esi gatavs iet to solo. Tas būtu ideāli no drošības viedokļa. Ideāls ir uz ko mums tiekties…

Autors: Ēriks, 27.12.2008 23:44:07


par 7:1
Pirmkārt, domāju ka Latvijā nav īpaši daudz jauno kāpēju, kuri varētu samaksāt par 1:1 vai 2:1 nodarbībām Alpos. Otrkārt - ja kursantam ir interese par kāpšanu, tad agri vai vēlu tāpat būs jāsāk kāpt ar apakšējo, jo visu dzīvi jau kopā ar instruktoriem nekāpsi. Tad varbūt labāk pirmo reizi ar apakšējo kāpt tad, kad instruktors ir kaut kur tuvumā? Manuprāt daudz riskantāka ir situācija, ja cilvēks, kurš instruktora uzraudzībā kāpis tikai ar augšējo drošināšanu, pēc tam patstāvīgi kaut kur, kaut kādā maršrutā pirmo reizi mēģina kāpt ar apakšējo.

Autors: Dace B, 27.12.2008 23:18:35


Jautājumi par “Kalnu Grupu”?
Kristap, es ceru, ka Tu neņemsi ļaunā, ja uzdošu pāris jautājumus par to, kā un ko Tu māci kalnu grupā. Es jau sen ievēroju, ka izbraucienos Alpos (piem. DocID=1298,1299,1398) grupa sastāv no 7-8 kursantiem un Tevis, kā instruktora. Vai sāds liels kursantu skaits uz vienu instruktoru nav riskants gadījumā, ja kas neiet kā plānots? ASV šāda kursantu-instruktoru attiecība tiek pieļauta tikai kontrolētas kāpšanas vietās (ne maršrutos). Kursanti iesācēji ASV kāpj pa ledu tikai ar augšējo drošināšanu. Augšminētajos rakstos var redzēt Tavus kursantus kāpjam pa ledu ar apakšējo drošināšanu. ASV tas tiek uzskatīts par ļoti riskantu – kritiens uz ledus ar apakšējo drošināšanu esot daudz bīstamāks nekā līdzīgs kritiens klintīs. Protams pie 7:1 attiecības, kursantiem būs jākāpj ar apakšējo drošināšanu. Es negribu teikt, ka tas ir nepareizi. Es pats ļoti labprāt piedalītos kursos, kur man ļautu kāpt ar apakšējo drošināšanu – visas maliņas niez to darīt. Es gribu tikai atzīmēt, ka ASV gidi šādu praksi uzskata par pārāk riskantu! Otrs jautājums ir par staciju izveidi ledū - http://www.adventurerace.lv/?DocID=1299, piektā bilde no augšas un http://www.adventurerace.lv/?DocID=1398, asoņpadsmitā bildē no augšas (kāpējs zaļā ķiverē un sarkanā jakā) izskatās, ka stacijas abos gadījumos izveidotas divas skrūves savienojot ar paš-izlīdzinošu cilpu. Atsevišķās cilpas nav sabloķētas ar papildus mezgliem.Vai šī nav tā pati stacijas uzbūve, kas izrādījās liktenīga Aldara negadījumā? Vai nav taisnība, ka skrūvju stiprumu un drošumu ledū ir grūtāk novērtēt, kā frendus un ieliktņus klintīs?

Autors: Ēriks, 27.12.2008 22:54:45


Jānim
"tukša muldēšana un savstarpēja kašķa meklēšana" ir tādi komentāri kā Tavējais ;)

Autors: Dace B, 27.12.2008 22:51:21


Konstruktīva analīze un konkrēti padomi
Interesanta notikuma analīze ir publicēta www.raid.lv. Personiski es piekrītu tur izteiktajam Normunda viedoklim. Japiezīmē, ka raksta beigās ir tiešām vērtīga saite ar papildus informāciju un konkrētiem padomiem, kas diemžēl pietrūkst šeit publicētajos materiālos un diskusijās.

Autors: Ēriks, 27.12.2008 19:53:50


Par Aldari
"Vecais labais aldarītis" ir ļoti mānīgs. Tāda kā mājas sajūta un uzmanība zūd. Liekas, ja šeit ir iedzīts āķis, vai atstāta virvīte, tad tas ir noteikti drošs. Viss ir kā mājās (pārdomāti un droši aiz dzelzs durvīm un deviņām atslēgām). Laikam jau neko nevajadzētu tur atstāt. Kalnos kāpēji ir uzmanīgāki (man tā liekas)

Autors: Mednis, 26.12.2008 17:26:18



Nē. Imūnns neesmu. :) Cenšos domāt, ja vien sanāk. :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 26.12.2008 11:39:19


Re: Kļūdas?
Nē, Kristap, tas nav par valodu. Tas ir par nelaimes gadījumu cēloņiem – viena liela kļūda vai daudzas mazas? Manuprāt tas ir būtiski, jo zināšanas, praktiskās iemaņas un liela pieredze varētu izslēgt lielās kļūdas, bet varētu būt mazāk effektīvi pret mazām kļūdiņām… Ieskaties sevī. Mēs visi savā pašlepnumā uzskatām, ka lielas kļūdas mēs nepieļausim, jo mēs zinām, mums ir pieredze, mēs sekojam modernā alpīnisma tendencēm, utt., utl. Un droši vien lielākā daļā gadījumu tā arī būs. Bet vai Tu vari teikt, ka esi imūns pret mazajām kļūdiņām? Nesaki “lai citi aizdomātos”, saki “lai mēs visi aizdomātos”.

Autors: Ēriks, 24.12.2008 19:46:10


Re: Kļūdas?
Te jau mēs sākam diskutēt par valodas izteiksmes līdzekļiem, nevis par situāciju. Šķiet "...mazlietiņ nokļūdījās un gāja bojā" vai "...pieļāva rupju kļūdu un gāja bojā" skan atšķirīgi, bet pēc būtības ir viens un tas pats. Apstākļu nenovērtēšana, kuras rezultātā iet bojā cilvēks, manuprāt, ir rupja kļūda. Šajā gadījumā "kļūmīte gadījās" vai "nepaveicās" diez vai būtu vietā teikts... :( Un apstākļu nenovērtēšana lielā daudzumā gadījumu ir litenīgā lielā kļūda, kurai seko sīkās, mazāk nozīmīgās, lai kādas tās arī nebūtu... Tā lūk. Skumji. Un traģiski. Un saku to ne jau tāpēc, lai kādu vainotu "lielajā kļūdā", bet lai citi aizdomātos. Par saviem ieradumiem. Par savu attieksmi. Par varēšanu. Par zināšanu...

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 24.12.2008 18:20:10



Es tikai nupat pabeidzu lasīt Oļega otro rakstu. Lūk citāts no beigām “Saskaņā ar slaveno "domino" teoriju, avārija nav nejaušs notikums, bet savstarpēji izraisīto notikumu virknes rezultāts. Paņemiet gandrīz vai jebkuru dokumentu par avārijām kalnos (arī par pēdējiem traģiskiem notikumiem Ušbā) un "izņemiet no tā vismaz vienu AS notikumu izraisījušo kauliņu" – un domino kauliņu krišana tiek pārtraukta, ...traģēdija varēja nenotikt. Mums jāmāk laicīgi izņemt no notikumu ķēdes īsto "kauliņu".” Manuprāt tas ir par to pašu – nelaimes gadījumi pārsvarā ir daudzu mazu ķļūdu “domino” rezultāts…

Autors: Ēriks, 24.12.2008 02:17:13


k33šdz
Par Aldartorņa akmens kvalitāti man protams nevar būt ne mazākās jausmas. Par to vai tur var, vai nevar izveidot uzticamu drošināšanu, jāspriež citiem. Bet tas, ko Tu saki nav pretrunā ar manām pārdomām. Tieši otrādi, padomā pats – Tu izrāvi divus ieliktņus, kas izrādījās “kļūdas”. Bet tā nebija katastrofa, jo Tu nesavirknēji citas kļūdas – piemēram, Tu biji 5 m, nevis 14 m augstumā.

Autors: Ēriks, 23.12.2008 23:15:15


Komentāra nosaukums *
Komentārs
Komentāru pievienoja *
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv