Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Pirmā palīdzība: pirkstu traumas

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: Kristaps Liepiņš, Ilze Krišlauka
Paldies Kristīnei Mežgailei par sniegtajiem padomiem raksta tapšanā!
2008. gada novembris, Rīga

Kam gan nav gadījies sportojot vai "aktīvi atpūšoties" gūt kādus nelielus savainojumus? Tomēr, viena lieta, ja tas notiek kaut kur tuvu mājām vai vietām, kur var saņemt kvalificētu medicīnisko palīdzību, bet pavisam cita, ja atrodies kaut kur attālu no "civilizācijas labumiem" gan telpā, gan laikā...

Zināms arī tas, ka pat no sīkas brūces var sākties visai nopietna veselības stāvokļa pasliktināšanās – pasarg’ Dievs, kāda infekcija (piemēram, stinguma krampjus izraisošas baktērijas)! – un viss ceļojums būs samaitāts, nāksies meklēt nu jau nopietnākus medicīnas speciālistus, sāksies problēmas problēmu galā. Lai pēc iespējas izvairītos no šādas situācijas, aizvien vēlams parūpēties par to, lai līdzi ņemamajās mantās atrastos vieta arī pirmās medicīniskās palīdzības aptieciņai ar visu, kas tajā nepieciešams.

Šoreiz daži ieteikumi par vienu no vienkāršākajām situācijām – nelielas pirkstu vai plaukstas traumas, kādas nav nekāds retums tiem, kas nodarbojas ar klinšu kāpšanu (bildes šajā rakstā no tikko notikušā Meteoras kāpšanas ceļojuma). Un ne tikai – kaut ko tādu ieraudzīt var nākties teju vai ikvienam, kas kaut kur kāpj, lien, lec, brien un ložņā...


Nelielas traumas kāpjot gadās... (šī bilde skatāma arī atsevišķā lapā, liela!)

Pirmais – brūces skalošana!
Pirmais, ko nepieciešams darīt ir skalot brūci (ja vien tā neasiņo pārāk stipri), lai no tās izskalotu iespējamos svešķermeņus (smiltis, sīkas akmens vai augu daļas), pat arī tad, ja brūce vizuāli izskatās tīra. Skalošanu var veikt ar tīru tekošu ūdeni vai ar speciāli sagatavotu antiseptisku šķīdumu (ūdeņraža pārskābe, furacilīna šķīdums, kuru sagatavo vārītā ūdenī izšķīdinot furacilīna tabletes vai vieglu "zilo graudiņu" (kālija permanganāta) šķīdumu viegli rozā krāsā, tomēr ar to jāuzmanās, jo gadījumā, ja brūcē iekļūs neizšķīduši kālija permanganāta graudiņi, radīsies apdegums!). Ūdeņraža pārskābe varētu būt viens no reālākajiem skalošanas šķidrumiem, tiesa gan ar to skalojot svaigu brūci būs nedaudz sāpīgi, bet ūdeņraža pārskābes putas brūci mehāniski attīra un tā arī veicina asiņošanas apstādināšanu. Gadījumā ja asiņošana ir stipra, pirms skalošanas brūci uz dažām minūtēm pārklāj ar sterilas marles saites pārklāju, paceļ cietušā roku uz augšu, var pielikt ledu vai ko citu aukstu.

Ja brūces iegūšanas procesā atrautā āda klāt turas tikai ar nelielu ādas posmu, tad to var uzmanīgi nogriezt, bet to jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi! Biežāk, pēc skalošanas var mēģināt ar atrauto ādu pārklāt brūci (ja tā nebūs dzīvotspējīga, vēlāk izveidojas labi redzama (jūtama) līnija starp dzīviem un nedzīviem audiem).

Gadījumos, ja brūce ir lielāka un dziļāka (delnas daļā), jāizvērtē tās nepieciešamību sašūt. Protams, tas iespējams tikai gadījumā, ja ir nepieciešamie materiāli un iemaņas (praksē ir bijuši gadījumi, kad brūces sašūšana tiek veikta ar parastu adatu (pirms tam to nedaudz ieliecot ar plakanknaiblēm un dezinficējot) un smalku kaprona diegu no ceļojuma remontkomplekta). Var tikt veikta arī t.s. "bezdiegu sašūšana" savelkot abas brūces malas ar tauriņveida leikoplasta strēmelēm.



Otrais – brūces dezinficēšana!
Ja brūce nav dezinficēta jau skalošanas procesā, to vēlams apstrādāt ar briljantzaļā šķīdumu vai joda šķīdumu (jodu). Kāpēji bieži vien lieto jodu uz klints reljefa noberzto pirkstu ādas apstrādei, līdz ar to lielākoties varētu būt pieejams tieši jods, bet ar to tomēr jābūt uzmanīgiem, jo dažiem cilvēkiem jods var izsaukt alerģisku reakciju! Brūci apstrādājot jāņem vērā, ka šķīdumam nevajadzētu iekļūt pašā brūcē, it sevišķi, ja tā ir liela, un ar to jāapstrādā brūces malas. Šādam nolūkam labāks ir jodu saturošs līdzeklis Betadīns, ko var lietot brūču apstrādei vai arī uzlikt ievainojumam marles salveti, kas samērcēta tajā.



Trešais – brūces nosegšana!
Kad brūce dezinficēta, jāizvērtē tās nosegšanas nepieciešamība. Protams, ja iespējams, traumētos pirkstus nevajadzētu slogot, bet ja tādas iespējas nav? Esam maršruta vidū...? Pārsiet? Nepārsiet? Sīkas skrambas var arī nepārsiet, bet lielākas brūces tomēr vajadzētu nosegt, lai tajās neiekļūtu papildus infekcija un svešķermeņi, tās netiktu papildus mehāniski traumētas. Brūces nosegšanai izmanto sterilu pārsēju vai arī īpaši sagatavotus pārsienamos materiālus, kas lieliski uzsūc brūču izdalījumus un neļauj vairoties mikrobiem. Liekot sausu pārsēju uz svaigas brūces tā, visticamāk, piekaltīs, it sevišķi ja brūce vēl asiņo (dzīšanas procesā no brūces arī izdalās serozs šķidrums), tāpēc pirms brūces nosegšanas to var pārklāt arī ar kādu piemērotu ziedi (traumatologi dod priekšroku kseroformu saturošām ziedēm), bet katrā gadījumā ne ar tādām, kas satur vazelīnu, kas neļauj brūcei "elpot". Nevajadzētu likt uz brūcēm arī Višņevska ziedi! Pieredze rāda ka šādi apstrādātas brūces struto, lai ko arī tantiņas teiktu par ziedes maģiskajām spējām...

Pārsēju var arī aizvietot vai papildināt ar plāksteri, leikoplastu. Plašais, īpaši izturīgais leikoplasts (uz auduma pamatnes, balts) ir praktiski vienīgais, ar kuru nosedzot uz brūcēm uzliktu pārsēju, būs iespējams nepieciešamības gadījumā turpināt aktivitāti, kāpšanu.



Brūces dzīšanas process
Pārsēju nepieciešams regulāri mainīt, ik reizi atkārtoti uzmanīgi apstrādājot brūci. Ja pārsējs brūcei piekaltis, to var atmērcēt ar furacilīna šķīdumu, zilo graudiņu šķīdumu vai ūdeņraža pārskābi. Ja uz brūces izveidojusies krevele un zem tās nav sastrutojuma, ūdeņraža pārskābi vairs lietot nevajadzētu. Ja brūcei apkārt parādās izteikts sāpīgs pietūkums, tajā jūtamas pulsējošas sāpes (jūtams karstums), tā, visticamāk, ir sastrutojusi. Šādos gadījumos jācenšas pēc iespējas ātrāk nokļūt pie ārsta. Ja tas joprojām nav iespējams, var pagatavot vārāmās sāls šķīdumu (ņemot aptuveni ēdamkaroti sāls uz glāzi vārīta ūdens) un samitrinot tajā pārsēju, uzlikt kompresi. Katrā gadījumā, strutojošu brūču apkopšana un ar to saistītās problēmas/risinājumi – tas jau ir iemesls citam rakstam...

Jāsaka, ka lielāku brūču dzīšana uz rokas pirkstiem un plaukstām ir visai ilgstoša, it sevišķi ja brūces ir uz locītavām. Arī paliekošās rētas bieži vien mēdz būt tādas, kas ir nedaudz kustību traucējošas, līdz ar to tieši pirmās medicīniskās palīdzības sniegšana un brūces dzīšanas process ir aizvien no svara - rētas veidošanās un izskats atkarīgs gan no tā, cik dziļa un plaša bijusi brūce, gan no organisma individuālajām īpatnībām, gan no tā, kā esam ar šo brūci apgājušies. Lai brūcei dzīstot neveidotos plaši rētaudi, ieteicams lietot silikona ziedes, kas mitrina, mīkstina un nogludina rētaudus, pēcāk rētu var koriģēt ar lāzera staru un plastiskās ķirurģijas palīdzību, bet tas jau attiecas uz īpašiem gadījumiem...

Secinājums: tas, ko jūs iekļaujiet un nēsājat līdzi savā ceļojuma aptieciņā ir būtiski jums pašiem un jūsu ceļabiedriem! Varbūt, izlasot šo rakstu, aptieciņā atradīsies vieta arī ūdeņraža pārskābei, jodam, kādai brūču ziedei, sterilam pārsienamajam materiālam, leikoplastam? Un ne tikai...

P.S. Nevajadzētu aizmirst arī to, ka traumas bieži vien gūstam gadījumos, kad neesam īpašu vērību pievērsuši iesildīšanās procesam pirms aktivitātes! Uz pirkstu traumām tas attiecas ļoti lielā mērā. Iesildīšanās – ļoti nozīmīga!



Vairāk par specifiskām, kāpjot iegūstamām roku pirkstu traumām var uzzināt www.climbinginjuries.com lapā un rakstā par pirkstu saišu traumām www.mountain.ru lapā.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv