Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Forums
Jā, starpcitu, Grieķijā... :)
Komentāri: 29; Autors: Kristaps (www.vx.lv)
Tēma izveidota: 16.11.2008 20:41:26; Pēdējās izmaiņas: 13.01.2009 18:40:30

Nez, cik daudz ir to kāpēju no Latvijas, kas bijuši kāpt Grieķijā? :) Cik no tiem kāpuši Meteorā? Pirmie, divās dienās gūtie iespaidi par šo valsti, par šo antīkajām teiksmām apvīto zemi ir visai dīvaini. :) Izkārtnes, norādes un zīmes bieži vien nav izlasāmas - grieķu rakstība. Vietējie reti kad zina kādu no mums zināmām valodām. Arhitektūra pilsētelēs - kaut kas starp Indiju un Poliju. No mākoņu miglas ik brīdi iznirst milzu akmens torņi... Lai gan šīs dienas ir visai nomākušās. Redzēsim, kas tam visam sekos saulainā laikā. Katrā gadījumā būs par ko pēcāk parunāt... :)

[1] 2


Paldies Ilzei par vēl vienu Grieķijas ceļojuma versiju! Nu ko, nākošruden braucam vēlreiz, šoreiz ar mērķi kāpt garos maršrutus uz Meteoras torņu smailēm? :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 13.01.2009 18:40:30


rakstinjsh
Izlasiiju! Labs! Gribas uz Grieķiju! :)

Autors: Robis TA, 27.11.2008 12:01:36


Raksts: "Meteora. Debesīs krītošie akmeņi"
Nu tad - lūdzu, raksts (http://www.adventurerace.lv/?DocID=1426) ar bildēm nopublicēts! :) Tiem, kas lasījuši jau līdz šim, šeit forumā, rakstīto - teksts ir krietni papildināts! Prieks, ka kādam jau bijis to lasīt interesanti! :) Esam mājās, bet kopā ar mums daudz iespaidu. Ja sanāks, varbūt arī fotogaleriju atsevišķi salikšu, bet nu to tad jau redzēs...

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 26.11.2008 14:44:30



Paldies Kristap!Forši mazliet palasīt.:)

Autors: kri, 24.11.2008 12:28:27


+ viena no bildēm (3)
Viena no bildēm skatāma šeit: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1390

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 24.11.2008 00:25:11



Šodien pārliecinājāmies par trijām nozīmīgām lietām: pirmkārt, ja laiks ir vēss, tas vēl nenozīmē, ka jāpaliek mājās – gluži pretēji, ar vēl lielāku degsmi jādodas uz klintīm (paņemot līdz siltāku apģērbu), pamatīgi jāiesildās un jāsāk kāpt, un tad jau vēsums vairs neliksies traucēklis, gala beigās tam ir arī pozitīva iezīme – mazāk svīstam...; otrkārt, lai arī dodamies kāpt uz civilizācijai tuvu kāpšanas vietu, kur kāpšana notiks pa ne pārāk sarežģītiem maršrutiem, un klints reljefs ir visai draudzīgs (kā Meteorā, kur klintis teju par 90% sastāv no apaļiem oļiem un tos saturošās smilšakmens masas), pirmās palīdzības aptieciņu ar visu nepieciešamo aizvien jānēsā līdz, jo pat nelielas skrambas, nobrāzumi, pušumi, padziļi ādas uzplēsumi var sagādāt nepatīkamus mirkļus, kas var pat likt atteikties no turpmākās kāpšanas šajā un nākošajās dienās; un treškārt, kāpēja psiholoģiskai sagatavotībai ir ārkārtīgi liela nozīme, jo ir nesalīdzināmi grūtāk kāpt pa nepazīstamiem maršrutiem ar apakšējo drošināšanu, nekā ar augšējo drošināšanu pa jau pazīstamu maršrutu, un uz Meteoru tas attiecas jo īpaši – ja kaļķakmens vai granīta klintīs kāpēji lielākoties spēj vizuāli novērtēt klints monolītumu, tad šeit, uz smilšakmens konglomerāta katrs solis jāsper īpaši uzmanīgi, jo gandrīz neviena aizķere šeit nav tāda, par kuru būtu 100% pārliecība, ka tā turēs, un šī iemesla dēļ nākas atcerēties veco labo mācību par triju atbalsta punktu vienlaicīgu slogošanu laikā, kad esi ceturtā, nākošā atbalsta punkta (aizķeres) meklējumos. Trīsstūris – stabilākā ģeometriskā figūra. Trīs lietas – labas lietas! Trīsvienība... :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 23.11.2008 22:52:30


Par grūtību kategorijām...
Dažām kāpjošām personām ir trīs dažādas pakāpes grūtībā kāpjot pa klintīm, par kurām liecina viņu verbālās izpausmes: pirmā: "Ak, Dievs!"; otrā: "Velns!"; trešā un noslēdzošā: "Bļ...!" (vai "Fu...!" – pēc izvēles, atkarībā no personības un temperamenta).

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 23.11.2008 21:12:59


+ viena no bildēm
Viena no bildēm skatāma šeit: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1375

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 22.11.2008 22:20:52



Dienas atziņa: "Tev nav jābūt izcili gudram, ļoti bagātam vai neparasti spēcīgam un veiklam, ja vien spēj dzīvot ar prieku tāds, kāds esi." :) Lielu dienas daļu pavadījām "Drakona alā" – vietā, kuru labi raksturo tās nosaukums: milzīgām klints atlūzām pārpildīts ūdens straumju izpulēts vairāku līmeņu alu eju labirints zem klinšu torņa, kura virsotnē atrodas Svētā Varlama klosteris. Jau no paša rīta sāka līt lietus, mākoņiem nomainot zilās debesis, gaiss kļuva aizvien vēsāks, cēlās vējš. Nolēmām doties uz pirmajā dienā apmeklētajām klintīm tuvu citu klinšu sektoru, netālu no Pili pilsētiņas, kādus trīsdesmit kilometrus no Meteoras uz dienvidiem. Aiz mums Meteoras piekalnes kļuva aizvien tumšākas un tumšākas, līdz ietinās lielā pelēki draudošā mākonī, kurā uz brīdi vēl iemirdzējās pilns varavīksnes loks... Diemžēl daži desmiti kilometru nespēja mūs pasargāt no vētras, kas brāzās pāri Grieķijas vidienei! Aizbraucot līdz Pili, lietus lija tik spēcīgi, ka pat no mašīnas ārā negribējās kāpt. Griezāmies riņķī. Ceļa malās mētājas vēja lauzti koku zari, šur tur redzam vienu otru koku, kas izgāzts ar visām saknēm... Pēc nelielas kafijas pauzes Kalampakā un fotosesijas uz Meteoras klinšu torņu fona, atstājam mašīnu ceļmalā, un pa senu, akmeņiem izliktu stāvu taku mežā starp klints torņu sienām, kas ved uz Svētajiem Lielo Meteoronas un Varlama klosteriem, dodamies uz jau vienā no iepriekšējām dienām noskatīto vietu "īpaši lietainai dienai". Iespējas tajā? Izložņāt alas labirintus, bolderingot pa alā esošajiem klintsbluķiem, kāpt kādu no četriem aprīkotajiem maršrutiem. Tiesa gan, informācija par to sarežģītību nav, bet pēc skata neviens no tiem nav viegls (vismaz Fr. 7a un vairāk, pie tam divi no tiem – krietni vairāk!), jo trīs maršruti atrodas uz "negatīvā aizejošām" alas sienām, bet viens (tikai viens āķis augšējai drošināšanai) uz viena no lielākajiem klintsbluķiem pie alas lielākās ieejas, kas arī nebūt nav "pozitīvs". Vienu maršrutu lietojam līdz tālākajam sasniegtajam āķim, savukārt otru, pēc skata visvieglāko, pēc pāris norāvieniem un pamatīgas cīņas izdodas izcīnīt līdz augšai... Izmantojam visas izdevības. :) Un ko gan vēl vairāk vajag, lai diena būtu izdevusies? Suvlaki, tatziki, tīteņus vīnogu lapās, grieķu salātus, olīves, vīnu, ūdeni un maizi...

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 22.11.2008 21:49:51


Re: gradācija
Meteoras klinšu kāpšanas vēsture ir visai savdabīga: to iesākuši jau vietējie iedzīvotāji daudzus gadu simtus atpakaļ, ierīkojot daudzu klinšu nišās sev mājvietas, kas nav pieejamas ne zvēriem, ne arī citiem cilvēkiem; turpinājums meklējams mūku vēlmē norobežoties no pasaules, un to bija iespējams izdarīt izbūvējot klosterus augstu, grūti sasniedzamu klinšu torņu virsotnēs - gan drošāk no laupītājiem, gan tuvāk Dievam; bet nepavisam ne tik senā vēsturē Meteoru bieži apmaklēja vācu un austriešu alpīnisti un klinšu kāpēji, kas pēc sava prāta tad arī aprīkojuši maršrutus, devuši tiem nosaukumus, novērtējuši to grūtību, un tā nu sanāca, ka viņiem UIAA gradācija šķitusi vispieņemamākā. Starpcitu, arī Dolomītos lielākā daļa maršrutu novērtēta tieši pēc UIAA grūtību kategorijas. Nekā jau sarežģīta, tikai mazliet jāpiešaujas. Iesākumā palīdz salīdzinošā tabula (viens no variantiem: http://www.adventurerace.lv/?DocID=1052). :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 22.11.2008 19:24:49



izklausās, ka maršrutu autori vislabprātāk āķus liktu attālumā, kas aug ģeometriskā progresijā: 5m --> 10 m --> 20 m --> 40 m, t.i lai noraujoties nekad netiktu atņemta iespēja sasniegt zemi. Bet vispār, mokoši lasīt šos aprakstus.

Autors: k33šdz, 22.11.2008 14:30:48


gradācija
man īsti nav skaidrs kādēļ šiem sporta maršrutiem tiek dota UIAA gradācija? aprakstos tā arī tur minēts?

Autors: marisr, 22.11.2008 10:08:29



Sestā kāpšanas diena. Nē gariem piegājieniem! Meklējam ko tādu, kur var tuvu piebraukt un uzreiz sākt kāpt. Desmit metru no ceļa? OK! Lieliska izvēle. Saules pusē. Debesīs lēni slīd lieli dažādu nokrāsu mākoņi, kas ik pa laikam nedaudz piesedz sauli, bet neskatoties uz to ir vasarīgi silts. Dienas laikā trīs lietus piles... Sākam ar diviem pēc skata vienkāršiem maršrutiem (VI+, VI), kuros kāpjams Meteoras tradicionālajā stilā - pārakmeņojusies grants ar palielāku akmeņu piemaisījumu. Pēc tiem meklējam nākošos maršrutus iesāņus no pirmajiem. Trešais ir lieliska ūdens noteces rene klintī, visu 35 m augstumā, kurā atslēgas vieta (VII) ir visai pastāva, pie tam šajā vietā rupjās grants joslu aizstāj smiltis, protams, arī pārakmeņojušās. Kādi daži metri kāpjami kājas un rokas liekot teju vai uz berzi abās noteces renes kanāla malās. Jautrs vingrojums! Otrpus pirmajiem maršrutiem nākošais (VII+) izskatās visai līdzīgs blakus esošajam, tomēr tam ir sava "niansīte" – kaut kur pa vidu ir veicams visai delikāts traverss, lai nokļūtu līdz no sienas izvirzītam palielam akmenim, tad jāpamanās uz tā nostāties un... tad sākas maršruta galvenā atrakcija – kādi divi metri pa ar aizķerēm ļoti nepiesātinātu virsmu, tā sakot askētiskā minimālisma garā. Šī pati gludā josla atkārtojas arī divos nākošajos maršrutos (VII+, VIII-) un prasa plūstošu līdzsvara pārnešanu, kā arī precīzu kāju darbu. Dienas secinājums – ja vēlies pamainīt savu līdzšinējo priekšstatu par klinšu kāpšanu, ir vērts atbraukt uz Meteoru! Pie tam, vēlams kāpt maršrutos "on sight" (http://en.wikipedia.org/wiki/On-sight_climbing), tas ir nesalīdzināmi lielāks piedzīvojums, nekā ar daudziem piegājieniem mēģināt "uzsūkt" un "atstrādāt". Tieši pirmā kāpiena reize ir tā, kas patiesi norāda uz kāpēja spējām un iemaņām, tāpēc tā ir visbūtiskākā. Ja vari UIAA VII/VII+ (Fr. 6b/6c) iet "on sight" ar apakšējo drošināšanu – gandarījums un līksme garantēti! :) Un arī sasodīts nogurums, atspiesti un apskrambāti pirksti, krampis kājā un iespēja savu reizi baudīt noraušanās lidojuma prieku... Piebilde: Meteorā daudziem maršrutiem pirmais āķis ir krietni augstu virs zemes – reizēm 5-6 metrus nākas kāpt lai iekabinātu pirmo atsaiti. Un neceriet, ka nākošie būs izcili tuvāk, jo kā jau rakstīju iepriekš, 4 līdz pat 7 metru attālums starp āķiem nav šeit nekas neparasts (izbrīna vērts gan!). Līdzi vēlams nēsāt mazās metāla karabīnītes – ja nu izvēlētais maršruts nav pa spēkam, uznāk "bailīte", vai iestājies dienas beigu pagurums, lai ir iespēja nolaisties atpakaļ uz zemes no kāda starpāķa (ne visi maršruti šeit apstrādāti ar apaļmetāla āķiem!). Atgriežamies savās "mājās" pēc dienas kāpieniem, pēc nelielā Kastraki restorāniņa un nelielas pastaigas pa Kalampakas ielām – debesis pilnas ar rudenīgi spožām zvaigznēm, virs mūsu galvām slejas izgaismotā, pāris simtus metrus augstā Alsos klints un taisni vai uzrunā: "Nāc, uzkāp!" Citu reizi! Noteikti.

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 22.11.2008 08:36:55



Pilnīgi neticami - arī Grieķijā mēdz būt zilas, saules pielietas debesis bez neviena mākonīša! :) Šodien devāmies uz vienu no viesu mājai tuvākajām klintīm, tomēr ceļš izvērtās visgarākais, kāds līdz šim šeit piedzīvots - pa aizaugušu taku, kanjonveidīgu, klintsbluķiem piebirušu strauta gultni, spraucieties starp klinti, koku zariem un dažnedažādiem ērkšķiem, starp kuriem rozes tika visniknāk lamātas... Pa vidu vēl bija burvīga "veco mūku taciņa" - knapi nomanāms traverss apkārt klints stūrim uz metriem piecdesmit zem milzīgām vertikālām klinšu torņu sienām, ar krišanas potenciālu atpakaļ strauta izgrauztajā kanjonā. Gala beigās tomēr nokļuvām pie pāris maršrutiem, kas tika atzīti par kāpjamiem. Un te nu sekoja otrs dienas pārsteigums: vienam (VII-) maršrutam uz 25 kāpšanas metriem bija 4 starpāķi, bet otram (VI) - uz 35 kāpšanas metriem... tikai divi! Kāpt ar apakšējo drošināšanu - tīrā bauda! :) Ar adrenalīna piešprici. Bet skati visapkārt, un pati kāpšana jau tik savdabīga, interesanta, ka ir tā vērts. Rajona specifika: āķi no maršruta pamatnes raibā grantsakmeņu konglomerāta klints fona dēļ praktiski bieži vien nav saskatāmi, labi ja izdodas saskatīt pirmo un otro āķi; daudzi ne sienas (plaisas) maršruti prasa papildus ekipējuma lietošanu, bet sienu maršrutos āķi iestrādāti klintī ar salīdzinoši lielu intervālu (daudzviet 5-7 metri); nedaudz novirzoties no citu kāpēju veiktā ceļa daudzi oļi un akmeņi zem roku un kāju svara izlūzt, līdz ar to jākāpj akurāti, pārnesot svaru plūstoši, vienlaicīgi mainot vienu atbalsta punktu; kāpšana ir visai tehniska, zināmā mērā it kā vietām vienveidīga, tajā pašā laikā prasa visai labas kāpšanas iemaņas - līdzsvara izgājienus, labu kāju tehniku, iemaņas ar pirkstiem satvert daudzveidīgas aizķeres, aizķeru slogošanas virziena transformāciju; līdz ar to, ka kāpēji ik pa laikam izlauž vienu otru akmeni, drošinātājam jāieņem pozīcija, kas puslīdz pasargāta no krītošajiem akmeņiem, kā arī ļoti ieteicams drošināt ar Grigri vai citu pašbloķējošu ierīci; dīvaini, bet akmeņi var lūzt - ne tikai izlūzt no klints "cementējuma", bet pat pārlūzt nošķeļoties pa akmens struktūras "šķiedru" - ļoti nepatīkami palikt ar palielu, sākotnēji it kā droši slogojamu aizķeri rokā... Viens no maršrutiem, kuru kāpām, sauc "Kontrastprogramma" – iekšējais stūris ar plaisu, kas sākas visai šaura (vietām var iebāzt pirkstu galus), tad pāris reizes maina savu platumu, kur kāpjot vietām jāizmanto gan atbalsts ar gurnu, gan plecu, un galu galā ieved padziļā kamīnā, kura augšējā galā ir izvēle, doties augšup pa tā dziļāko stūri (kur ir padaudz "dzīvu" akmeņu), vai kājām nepilnā špagatā kāpt uz augšu... Dienas citāts (jautājums/atbilde): "Vai kāpšanai var kaut kā lietderīgi izmantot arī dibenu? – Jā, pirms kāpšanas aiziet pakakāt..." :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 20.11.2008 21:05:40



Šodien, saules un klinšu apžūšanas gaidās (pa slapjām klintīm šeit kāpt ir ļoti sarežģīti, klintī "iecementētie" olīši, it sevišķi vietās, kur ir ūdens noteces vai nedaudz klints apaugusi ar mikroskopisku sūnu, ir tik slideni, ka nepakāpsi!) devāmies izbraucienā pa Meteoru. Nav jau tā liela kopumā - pusstundas laikā ar auto var apbraukt pa ceļiem apkārt visiem lielākajiem vienkopus esošajiem torņiem. No ceļa, kas izvijās tieši starp klintīm, kaut kur pa vidu starp visiem klosteriem (tagad to ir tikai seši, kaut gan senatnē esot bijuši vairāki desmiti, šur tur redzamas tikai drupas) pa taku dodamies klinšainajā mežā - esam nolūkojuši kādu dīvaina skata grotu. Taka mūs ieintriģē un sekojam tai līdz pat... pašai augšai, kur uzkāpjot nonākam pie Lielā Meteoronas (The Holy Monastery of Great Meteoron) un Varlama (The Holy Monastery of Varlaam) klosteriem. No šejienes paveras iespaidīgs skats uz Meteoru. Kāpjot lejā ielūkojamies zem Varlama klostera klints pamatnes - tur, pēc izspraukšanās caur koku zariem un ielīšanas šaurā plaisā paveras savdabīgas pazemes alu eju labirints. Lieliska vieta bolderingam draņķīgā laikā... Pusdienas laikā klāt saule - varam doties uz klintīm! Tā kā tās vēl nav īsti pažuvušas, nākas iztikt ar pāris ne pārāk sarežģītiem maršrutiem. Tomēr blakus tiem atklājas vēl viens maršruts - spraucoties pa šauru plaisu klints vidienē, kas šķērseniski sašķēlusi milzīgo klinti, var nonākt kādā nelielā klints nišā, metrus sešdesmit no klints pakājes, otrā pusē klintij. Sirreāls kāpšanas maršruts. Dienas turpinājumā – lieliskas pusdienas, grieķu virtuve (vīnogu lapu tīteņi, dažādas mērces, olīvas, grieķu salāti, svaigi cepta gaļa, mājas vīns), kolorīts pavārs... Vārdu sakot, kārtējā diena aizvadīta interesanti. :)

Autors: Kristaps (www.vx.lv), 19.11.2008 21:46:47


Komentāra nosaukums *
Komentārs
Komentāru pievienoja *
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv