Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Vizma Bungše: Esam. Šeit un tagad!

2008. gada oktobris, Rīga

"Es nezinu, kas būs pēc nāves, bet zinu, ka kaut kam ir jābūt – nezūdamības likums. :) Es nebaidos no nāves, bet tai pat laikā nesteidzos mirt, jo dzīve ir ļoti skaista, lai mīlētu, baudītu un piepildītu sapņus. Jā, reizēm sāp un reizēm kaut kas nepatīk, bet kopumā es ticu, ka esam šeit un tagad, lai būtu laimīgi!"

* * *

Kas Tavuprāt ir "skarbs piedzīvojums"?

Tāds, kas man kaut ko iemāca, jo, kad viss iet gludi un viegli, nerodas spēcīgas atziņas/mācības. Vienmēr jau gribas virzīties uz priekšu – tālāk, augstāk - , bet tas nenotiek, ja nemācāmies no piedzīvotā un visvairāk esmu ieguvusi tieši no nelielām neveiksmēm: kritieni no zirga jāšanas sportā, noraušanās kāpjot ar apakšējo drošināšanu, sāpīgas piezemēšanās lecot slēpošanā u.t.t. "Skarbs piedzīvojums" liek man paaugties un paplašināt savu iespēju robežas!



Visskaistākie, krāsainākie, emocionāli bagātākie mirkļi, kas piedzīvoti iepriekšējā gada laikā?

Šogad ir piedzīvots tik daudz... Kāpts pa Chamonix leduskritumiem ziemā, pavadīta spilgta Adventure Camp nedēļa Sardīnijas piekrastes rajonā (uz riteņa, ūdenī un klintīs), iegūts bakalaura diploms, draugu kāzas, pirmo reizi pastāvīgi aizbraukts uz kalniem... Ar mums notiek tieši tik daudz, cik mēs vēlamies, lai notiek. Mūsu pašu rokās ir piepildīt kā ikdienu, tā svētkus ar neaizmirstamiem mirkļiem! :)



Vai sacensības, sacenšanās un samērošanās (sacīkstes, čempionāti...) ar sasniegto "nogalina" piedzīvojumu?

Tas atkarīgs no katra paša, gan no attieksmes, gan no mērķa. Ja galvenais ir 1. vieta, tad iespējams daļa piedzīvojuma iet secen, jo tam tiek paskriets garām. Savukārt, ja vieta nav svarīga, tad reizēm komanda nenonāk līdz īstajam piedzīvojumam, jo pāragri dodas mājupceļā. Es esmu kaut kur pa vidu. Patīk sacensties ar sevi un citiem, bet vieta uz pjedestāla noteikti nav mans galvenais motivātors un gandarījuma avots.



Riskantākais, bīstamākais un nervus kutinošākais piedzīvojums Tavā pieredzē?

Kad? Īsi pirms kritiena uz klints. Nav būtiski vai pēc tam sekoja kritiens vai arī man izdevās uz pirkstu galiem kaut kā izkāpt, tajos mirkļos aizmirst, ka jāelpo, jo visa uzmanība tiek veltīta tam "būt/nebūt" momentam. Tie ir brīži, kad esmu pietuvojusies smalkajai varēšanas robežai. Sekas? Pamācošas, bet tai pašā laikā darbojas kā virzītājspēks jauniem "ieberzieniem"! :)



Ja nedēļai pievienotu astoto dienu (protams, brīvdienu!), ko Tu tajā izvēlētos darīt?

Pavadītu vairāk laika ar ģimeni, ar brāli aizietu uzspēlēt tenisu, ar vecākiem aizbrauktu uz Dzērbeni, vectētiņam laukos palīdzētu sanest malku u.t.t. Zinu, ka man ir visas iespējas to darīt nedēļas 7. dienā un priekš tā nav nepieciešama extra diena. :) Ja man liktu sarindot pēc svarīguma naudu, slavu, ģimeni, draugus, karjeru, tad 1. vietā noteikti būtu ģimene, bet, ja man jautātu par laiku, ko es nedēļas griezumā veltu ģimenei, tad pavērtos pilnīgi cita aina... Vēl mācos sakārtot prioritātes.



Kura vieta pasaulē ir tā, kurā Tu noteikti vēlētos pabūt un ko turp nokļuvusi darītu?

Nav konkrētas vietas. Vienkārši tur, kur vēl neesmu bijusi: neapdzīvota sala okeānā, tuksnesis, zemūdens valstība, augstkalni, džungļi, savanna, vulkāna krāteris utt. Un esot tur, es censtos netraucēt lietu kārtību un papildināt savu emociju bagāžu.



Vai tici citai dzīvei pēc nāves un kā to iedomājies?

Es ticu tam, ka cilvēkam ir dvēsele un tā ir nemirstīga. Es nezinu, kas būs pēc nāves, bet zinu, ka kaut kam ir jābūt – nezūdamības likums. :) Es nebaidos no nāves, bet tai pat laikā nesteidzos mirt, jo dzīve ir ļoti skaista, lai mīlētu, baudītu un piepildītu sapņus. Jā, reizēm sāp un reizēm kaut kas nepatīk, bet kopumā es ticu, ka esam šeit un tagad, lai būtu laimīgi!



Vizmas Bungšes rakstītie piedzīvojumu apraksti, kas publicēts www.adventurerace.lv vortālā:
● "Kalnu grupa 3": Chamonix 2007
Kopskaitā trīspadsmit kursanti un viens instruktors šī gada 25. augustā, izmantojot dažādus transportlīdzekļus, ieradās Šamonī (Chamonix), lai turpmākās nedēļas laikā liktu lietā visu, ko nu esam paspējuši iemācīties 3. Kalnu Grupas lekcijās un praktiskajās nodarbībās. >>>

● Sardegna – klintīs, jūrā, sapņos…
Nu jau gandrīz divas nedēļas esmu mājās, bet joprojām esmu Sardīnijā. Tas viss bija tik ļoti pa īstam, ka likās – es sapņoju. Kopā ar traki labu "Kalnu Grupas 3" kompāniju tika izdzīvots šis sapnis, pārvarētas bailes, "izcīnītas aizķeres"… >>>

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Septiņi. Un septiņas."? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv