Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Ežu vasaras rallijs 2004

Autors: Ilze Grīnfelde

"...jau kuru reizi domāju, ka vairs nekad nepiedalīšos šitādos pasākumos (parasti kaut kad nakts vidū, vai sacensību vidū kad acis līp ciet un kājas atsakās tālāk kustēties, un ir reālākais BESIS) un jau kuru reizi (pēc finiša ēdot lauku virtuves zupu un it īpaši nākošajā dienā pēc sacenēm) izdomāju, ka tomēr piedalīšos vēl un vēl..."

Jā tieši ar šiem kāda Ežu vasaras rallija dalībnieka teiktajiem vārdiem, kas lasāmi pēcsacīkšu diskusijās, šķiet visprecīzāk sākt stāstījumu atkal, par nu jau palielo ļaužu kopu, kas sevi pieskaita arvien popularitāti gūstošajām piedzīvojumu sacīkstēm. Tie ir tie paši, kuri spītējot laika apstākļiem, dabas un inventāra sagādātajiem "pārsteigumiem", miegam (kad jau kustībā esi atradies vairāk kā diennakti) un, protams, mirkļiem, kad pat stiprākie šaubās par to – vai varēs pārvarēt sevi, gan ar velosipēdiem, gan kājām, gan laivās, gan peldus pieveic turpat vai pusotra simta kilometru.

Vasaras vidus ir sapulcējis 220 dalībnieku (55 komandas) "Dravniekos", Valkas rajonā, turpat netālu no Igaunijas robežas. Apvidus te ir ļoti savdabīgs – no "Latvijas Himalajiem" (organizatori tā iedēvējuši kontinentālās kāpas Cirgaļu mežos) līdz pat stipri līganam purvam, un šīs vasaras nokrišņu daudzumu ņemot vērā - ūdens trasē ir cik uziet.

Jau piektdienas vakarā telšu pilsētā aktīvā rosība – dalībnieki ierodas, apskata apkārtni, pārbauda līdzpaņemto inventāru, un daži pat pamanās vēl iesaistīties futbola mačā, kur savā starpā pirmsstarta stresu deldē vēl viena spēcīga komanda – Ežu komanda, jeb šī rallija tiesneši. Reģistrācijas meitenes mēģina rast atbildes uz dalībnieku konstruktīvajiem, bet reizēm pavisam savādiem jautājumiem, kad liekas, ka ļaudis pat īsti vēl nesaprot, kas viņus sagaida. Nakts atnāk ar iedegtu ciklopa gaismu uz pieres un miglu virs "Dravnieku" dīķa, kurā nedrīkst peldēt, jo arī zivis jau guļ...

Sacensību pirmās dienas rīts ir pelēks, naktī ir lijis. Velosipēdu parkā ar neaudz paaugstinātu pulsa ritmu sāk staigāt ļaudis. Arī tiesnešu brigādi naktī mocījis bezmiegs un viņi pulcējas pēdējai apspriedei, lai pēc tam sāktu pārbaudīt obligāto ekipējumu – tā jau ierasts, un neviens nejautā - kam gan domātas 2 šķiltavas.

Viss kārtībā. Starta uzrunā sacensību direktors vēl veiksmi, taču komandu acīs jau manāma neizpratne, par to, kas gan slēpjas zem oranžajiem kvadrātiem, kas ir pirmais speciālais uzdevums... Starta šāviens, un komandas neskrien – visi ļoti organizēti satupušies turpat zālājā. Speciālais uzdevums – tangrama salikšana, dažiem šķiet pārāk vienkāršs, taču daži ar to cīnās diezgan ilgi. Taču pēc apmēram 15 minūtēm visi jau ir prom. Ar velo pa mežiem, ceļiem un neceļiem.



Pirmajā starpfinišā dažs nāk tīri svaigs, nesot velosipēdu pār tievu, slidenu baļķēnu, dažs labs piebrauc no pavisam cits puses. Tagad riteņus jāatstāj un jādodas mežā uz improvizētu rogainingu – jāsavāc 100 punkti izvēles distancē. Meitenes ir priecīgas – te komanda drīkst sadalīties, mežā veidojas savdabīga atpūtnieku kopa, kas laiski guļ sūnās, kamēr komandas stiprais gals pa Kokšu ezeru ķēdes apkārtni vāc punktus. Ātrākie pie 100 punktiem tiek apmēram stundas laikā un dodas tālāk.



Pie Salaiņa ezera izaugusi liela zaļdzeltena sēne, tur raļļotājus gaida divas brašas meitenes, bet ezerā laiski makšķeri mētā tiesneši laivā. Kontrolpunkts atrodas 1,5 m zem ūdens, taču - tam var piekļūt arī nenirstot. Pirmie klāt! Aši drēbes nost, pirmais solis, otrais solis - jau līdz viduklim, peldam (te no daudzām komandām dzirdami apmierināti dvesieni) – atsvaidzinošs ūdens. Taču - jābūt uzmanīgiem, lai nepazaudētu kontrolkartiņu – tā ir laminēta un labi slīkst. Ar peldēšanu dažiem nemaz neiet tik viegli, tiesneši ir uzmanīgi un labprāt sniedz airi tiem, kam jau ūdens smeļas mutē, jo ar mugursomu uz muguras no kontrolkartiņu zobos, tas nemaz nav tik vienkārši...



Šajā posmā arī piedzīvojumu mačos vēl nebijis elements – fotoorientēšanās. Ej nu atpazīsti puskrēslā skudru pūzni, atrodi īsto koku ar piecām piepēm vai jau lēnām zālē integrējošos koka laivu. Šo elementu vairākas komandas atzīst pa vienu no labākajiem šajā rallijā. Kad komandas pēc ezera krastu apsekošanas atkal satikušās pie iepriekšminētās zaļdzeltenās telts, atkal laiks velosipēdiem. Sāk līt. Slapji un ar diezgan izteiktām guruma pazīmēm sacensību dalībnieki atgriežas sacensību centrā.

Līderi praktiski ielido ar ātrumu 40 km/h, gandrīz "nonesot" ziņojumu dēli un pāris līdzjutējus starpfinišā – "Kuldīga" un "VX Club Team" nāk reizē... Jā, intriga sākusies un spītīga cīņa starp stiprākajiem. Vēl dažas komandas pamanās atbraukt līdz tumsai un doties kāju posmā. Tiem, kas ierodas naktī, ir liels vilinājums beigt klīst pa lietainiem mežiem, pa purva dūksti, daži no viņiem siltas tējas iekārdināti tā arī paliek bāzē, savu devu drosmes, veiksmes, izturības un komandas sadarbības viņi jau ir nodemonstrējuši. Savukārt tie, kas starpfinišā nonākuši rītausmā ir apņēmības pilni, pēcāk gan stāstīja par sirreāliem purva skatiem rīta miglā, daži bija kritiski, sakot, ka migla bija pārāk bieza un to jau vajadzēja paredzēt.

Kāju posms ir naidīgs – domāts īpaši stiprajiem un drosmīgajiem. Pukšu purvs līgojas zem kājām, dažs labs purva ūdeņos paspēj papeldēt, dažam te radās zināmās noguruma "multenes". Pirms purva gan ir arī mežs – it kā lieli koki, taču arī tur ūdens teju līdz celim. Brienam, skrienam, klūpam, maldamies, atrodamies... nāk otrais sacensību rīts, jāņtārpiņi izslēdz apgaismojumu takās. Ak, jā – vēl jau Gaujas forsēšana, kur tiesneši, kas bija uz salas, stāsta aizraujošus stāstus par komandu piedzīvojumiem ūdenī – dažs peldēja, dažs brida...



Laivošana. Vieniem tā ir atpūta, citiem - gluži otrādi, šeit komandai atļauts dalīties un visiem četriem nav obligāti jāsēž laivā. Te nu vērojamas dažādas stratēģijas – daži airējot sasniedz motorlaivas ātrumu, daži laivas velk, paši brienot pa upes gultni, daži kopā ar komandas biedriem iegāžas jau pie iekāpšanas.

Gaujā viss notiek pa straumei, savukārt – pa mazo Viju – jādodas pilnīgi pretēji ūdens tecējumam. Upīte līkumo, mazas krācītes, akmeņi, koku sagāzumi, taču grūti nav, pat skaisti, ja vien kopējo pozitīvo sajūtu nav nomācis nogurums vai pārlieku liela uzvaras kāre. Jebkurā gadījumā – šo posmu dalībnieki beidz slapji un dubļaini, to pašu var teikt arī par viņu laivām. Gandrīz neticami – bet tā ir finiša taisne – pāris kilometru nogurušām kājām līdz bāzei. 6:40 no rīta finišē "Kuldīga", tiesneši trasē ziņo, ka viņu tuvākie sekotāji vēl gana tālu, jo ir ilgi maldījušies purvā, taču vēl neko nevar zināt – kontrolkartiņa būs tā, kas viltīgi nodos komandas kļūdas un tiesnešiem būs jāpiešķir soda stundas.



Iestājas diena, kūp pirtiņas skurstenis, lauku virtuvē lielajos katlos top pusdienas – skābeņu zupa, plovs, silst tēja. Komandas finišē viena aiz otras ar lielākiem un mazākiem intervāliem, pēdējās ienāk ap astoņiem vakarā. Statistika rāda savdabīgu sakritību – komanda Nr.1 finišējuši pirmie, savukārt komanda Nr.55 – no meža nāk laukā pēdējie.

Dienas laikā sauli paspējis nomainīt pērkona negaiss, tad atkal saule. Vēl viena nogurusi komanda ar nosaukumu "Eži" finišē. Emocijas, citāds skats uz dzīvi un būšana pavisam prom no ikdienišķā, piedzīvojums, kas iet roku rokā ar veiksmi, jo šādā pasākumā vairums apstākļu ir neietekmējami. Turklāt ne tikai spēks ir panākumu ķīļa, bet zināšanas par dabas īpatnībām. Paldies visiem, kas bija kopā ar mums! Vēl jo vairāk tāpēc, ka zinām, ka satiksim Jūs atkal šajos un citos mačos draudzīgajā un nu jau kuplajā piedzīvojumu cienītāju - sacīkšu dalībnieku pulkā! Jā, ir lietas, kas iesakņojas un pie tam pamatīgi, jo "..jau kuru reizi domāju, ka tomēr piedalīšos vēl un vēl..."

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv