Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Septiņi. Un septiņas.

2008. gada augusts, Šamonī (Francija)

Skaitlis septiņi tiek dēvēts par vienu no veiksmes skaitļiem. Šis ir septītais VX interneta gads. Alpīnismā septītā grūtību kategorija ir nākošā aiz reālā, iespējamā, kurā viss notiek jau uz neiespējamā robežas vai pat aiz tās. Septiņi pasaules brīnumi. Septiņi samuraji. Septiņi nāves grēki. Un rūķīši (cituviet – ķēniņa dēli vai kraukļi). Septiņas reizes jānomēra! Septiņi...

Savulaik, pirms vairāk kā gada, mūsu vortālā ar nosaukumu "Cilvēks un Piedzīvojumi: 10 jautājumi, 10 atbildes un 10 bildes" tika publicēts neliels piedzīvojumu "seriāls" - dažādu piedzīvojumu meklētāju "anketas" (tās joprojām skatāmas šeit). Un daudzi tās atzina par ļoti interesantām. Šim seriālam sekoja vēl viens: "Vēl pieci jautājumi par…" (arī tas skatāms šeit) – īsāks, koncentrētāks, bet joprojām interesants, jo katrs no mums piedzīvojumus uztver, izdzīvo un atstāsta pa savam, un šajā pausto viedokļu dažādības gammā varam atrast gan ko sev pazīstami skanošu, gluži vai radniecīgu, gan arī pilnīgi atšķirīgu, jaunu, atklājošu.

Septiņi... Septiņi jautājumi. Vienkārši, tradicionāli, līdz ar to – nedaudz provocējoši. Septiņas atbildes. Tik ļoti dažādas, ar interesi lasāmas. Viņi, septiņi aktīvi dēkas meklējošie, dažādās situācijās pabijušie un vēl aizvien uz jauniem piedzīvojumiem tēmējošie, un viņas, septiņas, arī tādas, kas pēc dzīves krāsainības un prieka lūkojas, un jau arī zina, kur sevi saistošus piedzīvojumus atrast.

Tātad, sākot no šī brīža p.p.a vortālā atšķirīgu viedokļu, dažādas pieredzes un pārdomu piesātināts piedzīvojumu "seriāla" turpinājums! Iepazīsimies ar aizvien jauniem "piedzīvojumu vides" cilvēkiem, kas ir mums tepat līdzās un ir dalījušies savā pieredzē ar mums. Un ne jau sasniegtajam līmenim ir lielākā nozīme, bet gan attieksmei... Palieciet kopā ar p.p.a, jo kā zināms, tieši piedzīvojumi pārveido attieksmi! :)

Kristaps Liepiņš
p.p.a vortāla redaktors
2008. gada septembris, Šamonī (Francija)


P.S. Drosme, gudrība un prieks – šīs trīs lietas lai Jūs pavada visos turpmākajos Piedzīvojumos! :)

Atis Caune: Vairāk alkstu pārdzīvojumu, ne vietu! >>>
"Pasaule ir tik liela, ka nav vērts to pārvērst par vienu punktu, kuru bieži vien sasniedzot nākas vilties. Vietas mainās no apstākļiem un man vienmēr būs griba atgriezties pie Aiviekstes austoša vasaras rīta miglā vai Vidzemes pakalnos februāra ziemas spelgoņā, kad saules stariem laužoties piesnigušu koku zaros apkārtējais gaiss viz sīkām zvaigznītēm. Es vairāk alkstu pārdzīvojumu, ne vietu..."

Inese Lasmane: Man patīk process ar "odziņām"! >>>
"Man patīk process kā tāds. Patīk tā pozitīvā izjūtu gamma, kura pavada pasākumus. Patīk smaidīgas apkārtējo sejas un sajūsmu pilnie stāsti par piedzīvoto. Un ja vēl kaut kas pašai izdodas tā, ka līdzbiedri var uzsit pa plecu un teikt: "Nu īsts vecis Tu mums esi", tad uz to brīdi ir tik labi! :)"


Kaspars Antonevičs: Lai dzīve nav "tukša loze"! >>>
"...piedzīvojums vairāk salīdzināms ar apsolītu Ziemassvētku dāvanu, kuru jau kādu laiku iepriekš sāk gaidīt bērns. Tieši šīs ilgas un gaidas, kas beigu beigās rezultējas mēģinājumā iziet kādu sev piemērotu, varbūt tuč tuč grūtāku maršrutu, kāds tika iets līdz šim, tad arī atnes kāroto piedzīvojuma garšu un piedzīvojums šeit roku rokā soļo ar romantismu un jūtām! Pie tam tu to dari sevis, nevis citu dēļ – tā ir kā smalka ēdiena degustācija, izbaudot katru tā buķetes sastāvdaļu."

Daina Vabole: Vajag tikai acis plašāk atvērt! >>>
"Savu dzīvi neatkarīgi no visa dzīvoju saskaņā ar savu sirdsapziņu un principiem, kurus negrasos pārkāpt, varbūt šī iemesla dēļ esmu ko zaudējusi, bet noteikti tikpat daudz ieguvusi... Man ir svarīgi, kādi cilvēki, draugi, ģimene man ir apkārt, kāda ir vide, kurā es dzīvoju, un kādu baudu es gūstu dzīvojot, jo esmu nākusi šeit, lai to visu izbaudītu un ieelpotu ik katrā elpā..."

Ivars Gridčins: Mazāk ar saprātu, bet vairāk ar sirdi >>>
"Cenšos dzīvot pēc principa "Dzīve sākas šodien", un nav svarīgi vai tā ir astotā diena, nav svarīgi, cik man ir gadu, kāds šobrīd gadsimts, mēnesis utt. Šodiena ir sākusies, vajag rīkoties, jo rītdienu var arī nepiedzīvot! Bet pie šī principa ievērošanas vēl vajag strādāt un strādāt – tas ir milzīgs, nebeidzams darbs ar sevi. Šķēršļi pārsvarā ir tikai smadzenēs, attieksmē, tikai prāta uzburti."

Inese Bērziņa: Meklēju lāci! >>>
"...laižos miedziņā, bet te pēkšņi kāds sāk grabināties un ņemties ap mūsu nenovāktajiem vakariņu traukiem. LĀĀĀCIS!!!... Sekundes simtdaļā mans guļammaiss ir piesvīdis slapjš un pati baidos pat pakustēties... Baile no lāča manī ir. Laikam tā pāries tikai tad, kad to lāci beidzot ieraudzīšu. Vienīgais veids kā cīnīties ar bailēm ir... trenēt nebaidīšanos."

Vizma Bungše: Esam. Šeit un tagad! >>>
"Es nezinu, kas būs pēc nāves, bet zinu, ka kaut kam ir jābūt – nezūdamības likums. :) Es nebaidos no nāves, bet tai pat laikā nesteidzos mirt, jo dzīve ir ļoti skaista, lai mīlētu, baudītu un piepildītu sapņus. Jā, reizēm sāp un reizēm kaut kas nepatīk, bet kopumā es ticu, ka esam šeit un tagad, lai būtu laimīgi!"

* * *

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv