Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Špicbergenas saulriets

Autors: Egmonts Pavlovskis [ AUTORS?]
2008. gada jūlijs, Rīga

[1]; [2]; Stāsta otrā daļa lasāma šeit.

Sākšu ar to, ka nedēļas laikā mēs nebūtu varējuši sagaidīt Špicbergenas saulrietu. Pirmais saulriets 78. ziemeļu paralēlē būs vērojams augusta beigās. Jāpiebilst gan, ka minūti pēc pirmā saulrieta Saulīte atkal uzlēks!

Uzziņai:
Špicbergena (38tk km2) ir lielākā sala Svalbardas arhipelāgā (61tk km2) starp 760 un 810 ziemeļu platuma paralēlēm. To apskalo Ziemeļu Ledus okeāns un tā jūras: Grēnlandes jūra un Barenca jūra.
Starp četrām salas apdzīvotajām vietām: Longyearbyen (norvēģi, 1800), Barentsburg (krievi, 400), Sveagruva (norvēģi, 200) un Ny-Alesund (zinātnieki, 40) nav nekādu satiksmes ceļu vai pasažieru līniju.
Svalbardā nav pamatiedzīvotāju. Pirmās īslaicīgās Eiropiešu – vaļu mednieku apmetnes šeit parādījās 17.gs. Pastāvīgas apmetnes izveidojās pagājušā gadsimta sākumā, kad tika atrastas akmeņogļu iegulas.
Zemi klāj mūžīgais sasalums. Vasarā, kad gaisa temperatūra ir ap +40C, zeme atkūst pāris centimetru līdz viena sprīža dziļumā. Ēkas ceļ uz pāļiem divas, trīs pēdas virs zemes, lai tās neizkausē pamatni un nesagāžas.
60% Svalbardas teritorijas klāj ledāji.
Teritoriju apdzīvo: baltie lāči (3000), ziemeļbrieži, polārlapsas, roņi, valzirgi un dažādi putni.


Špicbergenas salas vidiene

Iesākumā bija vēlme Jāņus sagaidīt aiz ziemeļu polārā loka. Sākotnēji šī doma arī bija tāda pieticīgāka - lai Saulīte nenoriet pusnaktī. Tā teikt, slinkuma vadīts - lai nebūtu jānopūlas uguni dedzināt saullēktu gaidot. Tam derētu kontinentālās Norvēģijas vai Somijas ziemeļu apgabali. Bet tad nāca apskaidrība - ja jau uz ziemeļiem, tad uz ziemeļiem tā pa īstam. Uz Svalbardu, uz Špicbergenu pie baltajiem lāčiem!

20.06.2008. Agrā celšanās ir mazliet mūs nogurdinājusi un pirmo dienas pusi pavadām guļot Oslo lidostā, izritinājuši paklājiņus "starp palmām". Īsi pirms deviņiem vakarā izlidojot uz Longyearbyen Saule vēl ir visai augstu, kā jau mūsu platuma grādos ap Jāņiem ierasts. Saprotam, ka saulrietu mums vairs neredzēt. Tā arī ir...

Arktiskais skats Nr.1: Tikko esam pārlidojuši visu kontinentālo Norvēģiju un nobrīnījušies par mazām saliņām, dažas no kurām ir apdzīvotas. Apsprieduši tēmu – kā gan tur varētu dzīvot? No sērijas – "Vai ir dzīve uz Marsa?" Jūrā parādās milzum daudz baltu plankumiņu. Ledus, ledus, visur kūstoša ledus gabali, aisbergi.

Arktiskais skats Nr.2: Gaisa kuģa kapteinis mikrofonā ar manāmu lepnumu balsī apskaidro mūsu īpaši priviliģēto stāvokli. Virs visas Špicbergenas ir skaidrs laiks, tā esot ļoti reta iespēja redzēt visu salu visā tās krāšņumā no bleķa putna lidojuma. Skats tiešām varens. Šeit jāpiebilst, ka pat tikai atverot kādu detalizētāku salas karti jau ir sajūta, ka esi nokļuvis citā pasaulē. Lai gan karte pēc būtības ir parasta topogrāfiskā karte, pēc skata tās saturs vairāk atgādina karti, pēc kuras var iet meklēt apslēptas bagātības. Skats no augšas to tikai apstiprina. Visdīvainākās ir upes, tādi sazaroti mistiski stīgu instrumenti. Vietām sazarojumi plešas vairāku kilometru platumā. Starp daudzajām upju ielejām slejas kalnu plato divos līmeņos. Pamatā ir ap 500 m augsti plato, no kuriem paceļas nākamais stāvs – 900 līdz 1000 m augsti plato. Tas viss, protams, apkaisīts ar balto "pūdercukuru".

Bleķa putns iegriežas uz kreisiem sāniem un iestūrē Adventdālenas ielejā. Pēdējos 20 km lidojums noris šaurā koridorā. Abās pusēs klinšu plato sienas un mēs jau planējam zemāk par ieskaujošajiem kalniem. Tad pilsētiņas pārlidojums, vēl pēdējais pagrieziens un ļoti strauja bremzēšana uz salīdzinoši īsā skrejceļa Grēnlandes jūras Isfjordena līča, Adventfjordena līcīša krastā.


Pasaules tālākā ziemeļu kempinga kopskats...

Uz 500 m platās zemes strēles starp lidostu un jūru izvietojies pasaules tālākais ziemeļu kempings, ceļš un neliela lagūna ar dambi tai pāri. Uzceļam teltis, iepazīstamies ar ērtībām kempinga servisa mājiņā un drīz dodamies pie miera. Ir tieši pusnakts, Saule spoži spīd augstu pāri līča ūdeņiem. Un, lai gan ārā ir tikai kādi +50, visas trīs mūsu bāzes nometnes teltis iekšā ātri piekarst virs +200. Ārpusē Arktika dzīvo savu vasaras dzīvi – tundra smaržo pēc pavasara, putni ņemās, netālu ganās pāris ziemeļbriežu. Sākumā gulēt mazliet traucē cīruļa dziesma. Nebijām cerējuši to te dzirdēt.


Mūsu bāzes nometne

21.06.2008. No rīta pārsteigums bija kempinga tualetes. Patiesībā ne jau pašas tualetes, bet gan attieksme pret krieviem. Uzraksti uz divām tualetēm nepārprotami liecināja, ka viena ir domāta norvēģiem (uzraksts uz durvīm "Longyearbyen"), bet otra krieviem ("Barentsburg").


Isfjorden pretējais krasts

Nometni atstājām ap pusdivpadsmitiem dienā. Pa ceļu pretim mums traucas suņu pajūga dzīti rati – arī tādā veidā tiek vizināti tūristi. Ceļš līdz pilsētiņas centram (5 km) ved gar klintiņām, uz tām redzami gandrīz 100 gadus veci ogļu transportlīnijas balstu stabi. Vispār Longyearbyenas tuvumā no kādām desmit ogļu šahtām pašreiz deviņas ir pamestas un strādājoša – vairs tikai viena. Ogles šeit iegūt vairs nav rentabli. Pēdējo divdesmit gadu laikā notikusi šejieniešu nodarbinātības pārorientēšanās. Sākotnējās ogļraču sabiedrības patreizējais iztikas avots pirmkārt ir zinātne, otrkārt – tūrisms. Apkārtējās "pirmā līmeņa" plato virsotnēs paslēpušās vairākas atmosfēras un magnetosfēras pētījumu observatorijas ar milzīgiem radiolokatoru laukiem un SVALSAT sakaru bāze, kuras viens no galvenajiem lietotājiem ir NASA.

Ļoti interesants ir arī arhipelāga politiskais statuss, kuru regulē daudzu valstu kopējie līgumi sākot no 1920. gada. Lai gan pār šo teritoriju ir atzīta Norvēģijas suverenitāte, tā tomēr reizē arī nav Norvēģija. Piemēram, Norvēģija ir Šengenas līguma valsts, bet Svalbarda neesot šajā zonā. Svalbardā ir savs vēlēts gubernators – Sysselmannen, viņš arī policijas un imigrācijas dienesta priekšnieks, viņš arī glābšanas dienesta virsvadītājs. It kā darbojas Norvēģijas likumi, bet ir izņēmumi – piemēram ieroču likuma piemērošanā...


Pilsētiņas centrs

Ceļš ved dziļāk iekšā Adventdalenas līcī gar tā krastu, garām ostai. Līcī noenkurojies stāv franču burinieks. Šodien līdzi nesam mantas vienas dienas pārgājienam un visu ledāja šķērsošanai nepieciešamo ekipējumu. "Trīs pēdas virs zemes pakārtās" pilsētiņas centrā mūsu galvenā vajadzība ir lielkalibra šaujamieroča rente. Aizsardzībai pret leduslāčiem vietējā sporta preču veikalā uz piecām dienām iznomājam visai jaunu 30.06 kalibra karabīni ar desmit patronām. Gāzes baloni, vēl daži iepirkumi un apskates objekti, un pa ielu dodamies iekšā Longyeardalen ielejā, gar upi uz priekšu līdz studentu kopmītņu barakām – Nybyen. Aiz tām uz sakrautiem veciem koka elektrības stabiem ieturam maltīti, vārām ūdeni. Augšā, abās pusēs kalni veido simetriskus rakstus, atgādinot milzīgus flīģeļus ar melnbaltu taustiņu rindām.


Adventdālenas ieleja

Nepierasts, ka šeit nav jāstreso par savlaicīgu iziešanu maršrutā. Šajās dienās biežāk lietotais joks būs: "Līdz tumsai jāpaspēj!". Kustību ārpus cilvēku pārvaldītā areāla sākam 16:20. Pēc divdesmit minūtēm esam uz ledāja morēnas un uz paša Longyearbreen ledāja. Šeit vēl redzamas cilvēku un sniega mocīšu pēdas. Ejam bez sasaites [virves], šķiet, ka mūsu rīcībā esošā informācija un "skats uz vietas" to pieļauj. Vēl pēc stundas sasniedzam ledāja vidū stāvošu automātisku meteostaciju. Neliels metāla masts ar diviem temperatūras sensoriem, diviem vēja ātruma un vienu virziena devēju un infrasarkano staru reflektometrs miglas blīvuma mērīšanai. Atsevišķā kastītē akumulators un raidītājs. Vēl pēc stundas sasniedzam kalnu pāreju uz Fardālenas ieleju.


Nordenskiold fjellet virsotnes plato

It kā lēzenākā traversa līnija pa labi nav diez ko ejama – sadēdējušas klintis un sniega karnīzes. Dodamies mazliet atpakaļ un kāpjam Nordenskiold fjellet (1049 m) austrumu nogāzē. Kad esam sasnieguši virsotnes plato (20:25), mūs pārklāj mākonis. Virzoties pa lēzeno virsotnes plato virsotnes virzienā ieraugu no miglas pavīdam spokainu tēlu. Kaut kas pēc formas līdzīgs baznīcai. Pienākot tuvāk izrādās virsotnes būdiņa ar antenas mastu, ieputināta līdz pat jumta korei sniegā.


Virsotnes namiņš

Būdiņā iekļūstam pa bēniņu lūku. Jauka istabiņa, pieliekamajā telpā stāv ieslēgts nelielas retranslatorstacijas aprīkojums VHF rācijām un kaudze ar akumulatoriem, kas to baro. Iepriekšējais ieraksts būdiņas žurnālā – 1. jūnijā. Padzeram tēju un dodamies noejā (21:40).

Noejā sāk skaidroties un paveras brīnišķīgi saulaini skati uz Bjorndalen ieleju, uz lielo Isfjorden līci, kalniem tā otrā krastā. Tālumā redzam vienu no mūsu turpmāko dienu ceļojuma mērķiem – Colesbuktas līci. Priekšā redzam zemāko plato - Plata berget ar, uz tā izvietotām baltām "bumbām" - SVALSAT objektiem. Kad iedomājāmies, ka šīs bumbiņas varētu būt kādu 5 m diametrā, šķita, ka tūlīt jau tās sasniegsim. Bet bumbiņas izrādījās līdz pat pāris desmitu metru diametrā... un 5 km attālumā. Maršruts ved pa kori, kas noved no augšējā plato uz apakšējo.


Sniega un ledus tuksneša korīte

Vietām uz kores atsedzas klintis, ja tās tā varētu nosaukt. Mēs arī nesaucām. Kārtainās mīklas pīrāgs, jeb ābolkūka. Monolīta vietā pilnībā atdalītu akmens šķēlīšu krāvums. Pareizi tomēr pirms izbraukšanas biju izšķīries neņemt klinšu kāpšanas ekipējumu. Tuvākās īstās klintis ir virs 150 km tālās Atomfjella un Newtontoppen. Pa kori no mums aizbēg kāda polārlapsa.


Klinšu kārtainais pīrāgs

Sākot brist dziļo apakšējā plato sniegu rodas otrs klasiskais Svalbardas izteiciens: "Līdz bumbām nav tālu, bumbas nav lielas..."


Uz priekšu, uz bumbām!

Pēc vēl vienas stundas, tieši pusnaktī esam pie bumbām. Tālāk lejā ved serpentīna ceļš. Tā nākamās dienas 1:40 veiksmīgi esam atgriezušies kempingā. Saule paspējusi noslēpties aiz pelēkiem mākoņiem un teltīm piemetās kārtīgs purinātājs. Nākas meklēt vēl akmeņus un likt papildus atsaites. Sākas gatavošanās lielajam pārgājienam pretim nezināmajam.

[1]; [2]; Stāsta otrā daļa lasāma šeit.



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv