Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Dolomīti: klintis un marmelāde

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Līdz šim nepublicēts raksts no arhīva: 1997. gads...

Marmelāde, marmalāde... Marmolada ir augstākā virsotne Dolomītu kalnos. Tās augstums ir tikai 3342 metri virs jūras līmeņa, kas, salīdzinot ar turpat blakus esošajiem Alpu kalnu augstākajiem "četrtūkstošniekiem", ir gandrīz vai pusotru kilometru zemāka, bet alpīnistu un it sevišķi klinšu alpīnisma maršrutu cienītāju vidū popularitātes ziņā Marmoladas kalnu masīvs un visi Dolomītu kalni no Alpu kalnu lielākajām atpūtas un kalnos kāpšanas vietām Monblāna un citu lielāko Alpu "milžu" apkārtnē daudz neatpaliek.

Dolomītu kalnu rajons (itāļu valodā: Dolomiti; vācu: Dolomiten) atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, netālu no vietas, kur robežojas Itālija un Austrija (lai arī pieņemts par Dolomītiem dēvēt daudz plašāku kalnu rajonu, "oficiāli" tas nav visai liels, tikai no Adige upes rietumos līdz Pieve di Cadore ielejai austrumos). Dolomīti atrodas Dienvidtirolē (itāļu valodā: Trentino-Alto Adige; vācu: Trentino-Südtirol), daudzu slavenu alpīnistu, tajā skaitā arī pasaulslavenā Reinholda Mesnera, dzimtenē. Uz rietumiem no Dolomītiem meklējamas kāpējiem ne mazāk pazīstamā Brentas kalnu grupa un Berninas Alpi (daļēji Itālijā, daļēji Šveicē) ar savām Bregaglijas granīta smailēm (viena no zināmākajām noteikti ir Piz Badile), savukārt no Dolomītiem uz austrumiem, jau Slovēnijā, Jūlijas Alpos slejas Triglava masīvs - vieta, kur aizsākušās slovēņu alpīnisma tradīcijas. Daudzi Himalaju, Patagonijas, Aļaskas kalnu maršrutu pirmgājēji savus pirmos soļus alpīnismā spēruši tieši šeit - uz Triglava ziemeļu sienas (tiesa gan, lielākā daļa no šiem gandrīz kilometru garajiem maršrutiem tiek ieteikti kāpšanai ziemā, kad sniegs un ledus "iesaldē" brīvi guļošos akmeņus un "dzīvās" klintis). Slovēņu alpīnistu vārdi lasāmi arī blakus tādiem Dolomītu virsotņu, klinšu sienu un kāpšanas maršrutu pirmgājējiem, kā Dulfers, Kassins, Vinacers, Dibonā, Būls u.c.



Itālijas Dolomītiem raksturīgi stāvi kaļķakmens klinšu torņi, kas slejas pār alpīnajām pļavām un mežiem, robotas, pasakainu formu un dažādu krāsu klinšu sienas un masīvi. Gan rītausmas dzidrajā gaisā, gan vakara saules gaismā, gan ziemā, gan vasarā šeit paveras lieliski skati uz kalniem, kas gan reizēm vairāk atgādina vēja, lietus un saules balinātus kādreiz mirušu kalnu skeletus... Šie kalni radušies 60 miljonu gadu laikā Āfrikas un Eiropas kontinentu saskarsmes vietā, paceļoties aizvēsturiskā okeāna gultnei. Ūdens un vējš veidojis vienu no apbrīnojamākajiem dabas pieminekļiem Eiropā. Un nebūt nav jābūt ar virvēm un dažādiem "dzelžiem" ekipētam alpīnistam vai klinšu kāpējam lai vienkārši baudītu šos dabas brīnumus pastaigājoties, braucot ar velosipēdu vai slēpojot Dolomītu kalnos. Sevišķi skaists un krāsains šeit ir vēls pavasaris ar ziedu pilnajām pļavām un rudens, kad kalnu meži ietērpjas rudens krāsās...



Dolomītu lielākā atšķirība no rietumu Alpiem ir tā, ka tajos reti sastopami ledāji un lieli sniega lauki, kaut gan ziemeļu nogāzes bieži vien klātas ar sniega un ledus kārtām. Arī sniegputeņi, pērkona negaisi ar krusu un brāzmains vējš šeit nav retums pat vasaras vidū. Savukārt ziemā Dolomītos klimats ļoti labvēlīgs dažādu ziemas sporta cienītājiem, par ko liecina kādreizējais 1956. gada ziemas olimpisko spēļu centrs Cortina d'Ampezzo pilsētiņā, kas atrodas vienā no Dolomītu kalnu skaistākajām ielejām. No novembra līdz aprīlim šeit rosās kalnu slēpošanas un citu ziemas sporta veidu cienītāji, kuru rīcībā ir neskaitāmi pacēlāji un pirmklasīgi ierīkotas trases. Protams, vasara pieder kalnos kāpējiem, kalnu upju laivotājiem, "mountainbaikotājiem" un šosejas velobraucējiem, kas gan grupās, gan pāros un pa vienam "iekaro" kalnu pāreju ceļu serpentīnus, kā arī golfa spēlētājiem. Golfs Dolomītos ir ļoti iecienīts, pieprasīts un arī, protams, visai dārgs atpūtas veids. Pēdējā laikā – arī paraplānu spārni Dolomītu debesīs nav retums.

Cortina d'Ampezzo tiek dēvēta par Dolomītu karalieni. Šī pilsētiņa ar smailo baltās baznīcas torni tās centrā, daudzajām viesnīcām un restorāniņiem, veikaliem un dzīvojamām mājām, kuru arhitektūrā dominē baltais mūris, koka sijas, akmens dakstiņu jumti un dažādas arhitektoniskas detaļas, rotājumi, sienu gleznojumi un tradicionālās puķu kastes, ļoti atgādina pasakainās Šveices un Austrijas kalnu pilsētiņas. Un tomēr šeit ir kaut kas īpašs, itālisks. Lai to visu pilnībā izjustu, ieteicams apmeklēt kādu no mazajiem restorāniņiem - lieliskā itāļu virtuve pārsteidz ar savu daudzveidību un īpatnību - izrādās, itāļi ir ne tikai picu un "spagetti" makaronu ēdāji! Un kur nu vēl aromātiskie un pēc garšas tik dažādie vīni...



Šajā vietā, Cortina d'Ampezzo, sākas Lielais Dolomītu ceļš, kas ved rietumu virzienā uz Bolzano, vienu no lielākajām Dolomītu pilsētām, kuras apkārtnē plešas bezgalīgi vīna dārzi, olīvu birzis un mūžzaļo ciprešu audzes. Šis ceļš ir 210 kilometrus garš, sasniedz 2000 metru augstumu v.j.l. un ir viens no skaistākajiem skatu ceļiem Eiropā. Noteikti piestājiet Kanacei pilsētiņā, kas atrodas uz dienvidaustrumiem no Sellas pārejas – šī ir viena no tām vietām, kur Dolomīti visapkārt! Braucot tālāk jārēķinās ar straujiem pagriezieniem, kalnu ceļa posmiem ar lielu ceļa slīpumu un samērā intensīvu auto satiksmi. Līdz pat Bolzano, kur sākas "lielceļi"... No Bolzano, braucot dienvidu virzienā pa A22 ceļu, var nokļūt Trento pilsētā, kas ir slavena ar savu ikgadējo kalnu filmu festivālu (šajā festivālā ar Anša Epnera filmu "Kam skan zvans" tikusi pārstāvēta arī Latvija).

Jāpiebilst, ka perfektā ceļu sistēma Dolomītos ļauj ērti un ātri piekļūt tuvāk jebkuram populārākajam kalnu masīvam. Pie visiecienītākajiem no tiem var atrast gan auto stāvvietas, gan ar ceļa rādītājiem un zīmēm aprīkotas takas, gan nelielas viesnīciņas un tā saucamās kalnu mājas - Rifugio. Tajās pieejams tradicionālais serviss - iespēja labi, bet samērā dārgi paēst, nomazgāties un pārgulēt nakti kopējā istabā divstāvīgās gultās, kā arī satikt tur dažādus interesantus cilvēkus (kurus lielākoties vieno sarunas par kalniem, izietajiem un vēl neizietajiem maršrutiem). Tiesa gan, jārēķinās ar to, ka tie viesi, kuriem nākošajā rītā nav agri jāceļas, staigās un pie miera nedosies līdz pat pusnaktij, savukārt tie, kas iecerējuši doties kalnos ievērojot senās kalnos kāpēju tradīcijas - sākt piegājienu maršrutam vai arī tā pirmo daļu vēl nakts aizsegā, sāks rosīties un gatavoties jau ap diviem trijiem naktī...



Izvēloties kāpšanas maršrutus, ieteicams iepazīties arī ar blakus esošajiem variantiem un iespējamām noejām no virsotnes, jo kāpēju šeit ir daudz (it sevišķi jūlijā un augustā), iespējama ilga gaidīšana uz maršruta atbrīvošanos vai arī no augšas krītoši akmeņi - vietām kalni nav visai monolīti un neuzmanīgi soļi vai pat virve, kas slīd pāri brīvi guļošajiem akmeņiem, var izraisīt vietēja mēroga akmeņu "lavīnu". Dolomītiem ir arī ļoti brūkošu (vecu) kalnu slava un vietām tas tā arī ir, tāpēc nepieciešams ievērot visus drošības priekšnoteikumus, un pirmkārt, kāpjot kalnos, valkāt aizsargķiveri! Protams, visiecienītākie maršruti ir laika gaitā "attīrījušies", vai arī jau no sākuma bijuši uz monolīta klinšu reljefa. Klints pamatkrāsa ļoti precīzi norāda uz tās monolītumu: rudi sarkanās klintis lielākoties ir brūkošas un bīstamas, nedaudz mazākā mērā tas attiecināms uz pelēcīgi dzeltenajām. Baltās, gaiši pēlēkās klintis ir salīdzinoši labas kāpšanai, pelēkās ir lieliskas un monolītas (tiesa gan, daudzviet izteikti gludas), melnās - ejamas ļoti sausā laikā, jo tie lielākoties ir "ūdens ceļi" - notecējumi.



Klinšu kāpēji Dolomītos atradīs īsus, jau ar drošināšanas punktiem aprīkotus maršrutus (piem. Cinque Torri - "Pieci torņi" netālu no Cortina d'Ampezzo), savukārt tehniskā alpīnisma cienītājiem pieejamas dažādas sarežģītības klinšu sienas, tajā skaitā vienas no lielākajām visos Alpos (piemēram, jau reizi minētā aptuveni astoņus simtus metru augstā Marmoladas dienvidu siena, kas stiepjas vairāku kilometru garumā!). Ir padomāts arī par tiem, kas vēlas nokļūt kādā no skaistākajām virsotnēm pa "Via Ferrata" - ar dzelzs kāpnēm, pakāpieniem un trosēm aprīkotām takām, jo Dolomīti ir atvērti visiem, kas vēlas izbaudīt to burvību un vienreizību.

Nokļūšana
Ar automašīnu visātrāk nokļūt Dolomītos iespējams braucot caur Vāciju un Austriju, bet iespējams braukt arī pa garāku ceļu, caur Slovākiju, Ungāriju un Slovēniju. Ar lidmašīnu jālido uz kādu no Austrijas vai Itālijas pilsētām, un tālāk – ar īrētu automašīnu, jo nokļūšana Dolomītos ar sabiedrisko transportu nav visai vienkārša...

Sezona
Vislabākais laiks vasarā ir no jūnija beigām līdz septembra sākumam, bet kāpējiem arī vasaras karstākajās dienās jābūt gataviem uz straujām laika apstākļu izmaiņām - pērkona negaisi kalnos nav retums.

Informācija
Internetā meklējami neskaitāmi apraksti par Dolomītiem, to vēsturi un tagadni, kā arī par aktīvās atpūtas iespējām šajā kalnu reģionā. Kvalitatīvi maršrutu apraksti atrodami Londonas alpīnā kluba 1988. gadā izdotajā grāmatā "Selected climbs, Dolomites" (autors Rons Džeims) un daudzās citu autoru-gidu grāmatās. Šīs grāmatas pieejamas grāmatu un alpīnisma ekipējuma veikalos, kā arī vietējos tūrisma informācijas birojos, kas atrodami katrā ielejā, katrā pilsētiņā. Tajos pieejama arī visplašākā informācija par viesnīcām, kempingiem un kalnu mājām.



www.adventurerace.lv sadaļā "Arhīvs" lasāmi vairāku autoru apraksti par dažādām aktivitātēm Itālijā, t.sk. Dolomītu kalnos:
● Sešas klinšu sienas Dolomītu kalnos
Nu jau ducis gadu pagājis kopš tās reizes, kad pirmo reizi devāmies skatīt, iepazīt un iemēģināt savas kāpšanas iemaņas Dolomītu kalnos. >>>
● Via Ferrata – kalnākāpšana pa "dzelzs takām"
Via Ferrata maršruti sniedz lielisku iespēju aktīvi atpūsties kalnos gan tiem, kas ar alpīnismu nodarbojušies nesenā pagātnē, gan tiem, kam alpīnisms tā klasiskajā izpratnē šķiet pārāk riskants. >>>
● Via Ferratas Dolomītu Alpos: Brenta
Ar trosēm, kāpšļiem aprīkoti klinšu maršruti, kur kāpējs pieāķējas ar savu drošības sistēmu. Ja vien šovasar jums ir brīva nedēļa... >>>
● Geokešings Itālijā
Geokešinga ideja radusies ASV, bet nu jau tā entuziasti ir sastopami visā pasaulē. Arī slēpņi izvietoti ļoti dažādās vietās, arī Latvijā... >>>

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv