Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Kalnu upju šķērsošana. Bīstami!

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto no p.p.a arhīva
2008. gada jūnijs, Rīga

Gan spēcīgas un ilgstošas lietavas, gan augstas gaisa temperatūras viļņi atsevišķos kalnu rajonos var izraisīt nopietnu kalnu upju līmeņa celšanos, savukārt dažādas neplānotas situācijas, – nepieciešamību pārvarēt lielākas un mazākas ūdensteces. Apavu un apģērba saslapināšana šādā situācijā var izrādīties vismazākā problēma...

Jau ceturto gadu strādājot ar tiem, kas Kalnu Grupas pirmā līmeņa alpīnisma tehnikas un taktikas apmācību kursā apgūst kalnos kāpšanas lietas, viena tēma aizvien nav atradusi īpašu skanējumu: kalnu upju šķērsošana. Viens no iemesliem – kalnu upju šķērsošana ir visai bīstams pasākums un kalnos kāpšanas iesācējiem to nevajadzētu uzsākt "uz savu galvu". Varbūt pat šāda tēma īsti neiederas pirmā līmeņa apmācības kursā un šo zināšanu un praktisko iemaņu apgūšana vairāk piedienētu otrā līmeņa kursam, tomēr šādas prasmes var būt nepieciešamas ne tikai krietni nopietnāku (iesācējiem ne pārāk piemērotu) kalnu rajonu apmeklētājiem, bet arī tiem, kas dodas nopietnākos trekinga pārgājienos dažādos pasaules kalnu rajonos.



Līdzīgi kā cīņas mākslas Aikido sauklī, ka labākā cīņa ir tā, kas nav notikusi, viens no nopietnākajiem norādījumiem kalnu upju šķērsošanā aizvien ir bijis aicinājums izvairīties (!) no nopietnu kalnu upju straumju šķērsošanas. Un nopietna kalnu upe nebūt nav tikai tā, kura jau pēc skata ir baisa, ar balti putojošām ūdens straumēm un stāvviļņiem, bet pat no skata gluži nevainīga plūduma straume, kas, ļoti iespējams, sevī slēpj nepieredzējušiem kalnos kāpējiem neatpazīstamas briesmas. Jau ceļojuma, kalnu maršruta plānošanas periodā nopietna vērība jāpievērš upju esamībai nolūkotajā kalnu rajonā, nepieciešamībai un iespējām tās šķērsot, iespējams, pat apiet. Nepaļaujieties pilnībā uz informāciju par upes šķērsošanas iespējamību, jo dažādos apstākļos upe, kas daudzas reizes šķērsota vienuviet, var kļūt nešķērsojama un neaprakstāmi bīstama. Līdz ar to, neapšaubāmi, būtiska vērība jāpievērš arī ceļojuma laikā gaidāmajiem laika apstākļiem! Tomēr, aizvien vairāk pēdējos gados, pat labi pazīstamos kalnu rajonos neprognozēti, slikti laika apstākļi nav nekas neparasts, un nelielu upju vai pārplūdušu kalnu strautu šķērsošana var kļūt par nepieciešamību pat tad, ja iepriekš tā nav plānota (arī situācijās, kad savulaik esošie un lietotie, kartēs atzīmētie tilti vai laipas vairs nav lietojami).



Nelielu upes straumi (ne vairāk kā ~1,5 m platumā) var mēģināt pārvarēt lecot, piemeklējot lēcienam piemērotu vietu. Iespējams arī meklēt vietu, kur upi var šķērsot pa nogāztu koku, koku sagāzumu (tie var būt nestabili!), akmeņiem (akmeņi var būt slideni, nestabili, kalnu upēs pat, atsevišķos gadījumos, apledojuši!). Papildus drošināšanas organizēšana arī šādos gadījumos par ļaunu nenāks!


Upi var nākties šķērsot arī ar dzelkšņiem kājās!

Lielākās briesmas, kas sagaida upes šķērsotāju: upes spēcīgā straume, no kuras reiz iekļūstot, būs ļoti sarežģīti izkļūt; ūdens zemā temperatūra (it sevišķi, ja upes plūdums no ledāja vai sniegāju beigām nav tāls); upes gultnes nestabilitāte; dažādi dabīgi un mākslīgi šķēršļi upes plūdumā (klinšu atsegumi un liela izmēra akmeņi, strauji upes kritumi un ūdenskritumi, upes straumē esoši kritušu koku stumbri un zari, sabrukušu tiltu balsti vai tilta pārsegums u.c.), kas var nogalināt ikvienu upes straumes aizrauto, kas nespēj no šiem šķēršļiem izvairīties un tiek pret tiem triekts.

Šeit būtu jāpiebilst, ka kalnos kāpšanai visbiežāk lietotais drošināšanas ekipējums nav īsti atbilstošs, nav tā konstruēts, lai ar to ierīkotu drošas upju pārceltuves, organizētu drošināšanu šķērsojot kalnu upes. Jā, to iespējams lietot ārkārtas situācijās, bet jāpatur prātā, ka nopietnas likstas (gūti ievainojumi, hipotermija, saziņas neiespējamība, grupas sadalīšanās, ekipējuma bojājumi u.c. daudz nopietnākas problēmas) var sekot pat sākotnēji šķietami labam drošības organizēšanas risinājumam (kā spilgtu piemēru var minēt dinamiskās drošināšanas virves, kuras nav domātas spriegošanai!).

Drošības un iespējamo seku izvērtējums
Nonākot situācijā, kurā viens no iespējamiem risinājumiem ir upes šķērsošana, sevišķi rūpīgi nepieciešams izvērtēt radušos apstākļus un to iespējamās sekas, kā arī visus iespējamos alternatīvos situācijas risinājumus. Lai to būtu iespējams izdarīt, ir lietderīgi un būtiski pirms galīgā lēmuma pieņemšanas izskatīt sekojošos jautājumus:
Vai upes šķērsošana patiešām ir absolūti nepieciešama?
Vai esat pārliecināti, ka izvēlētā upes šķērsošanas vieta (drošāki ir plašāki un taisnāki upes posmi, vietas kur notecei mazāks kritums!), diennakts laiks (atkarībā no tā kalnu upes straumes intensitāte var radikāli mainīties!), iespējamie meteoroloģiskie apstākļi šķērsošanas brīdī un šķērsošanas veids ir droši?
Vai visi grupas dalībnieki ir pietiekoši sagatavoti un spēcīgi (gan fiziski, gan psiholoģiski), lai veiktu paredzēto upes šķērsošanu?
Vai drošības ekipējums un grupas apģērbs, apavi ir piemēroti, adekvāti upes šķērsošanai?
Vai iekāpšana un izkāpšana no upes paredzētajā šķērsošanas vietā ir droša un viegli pieejama?
Vai gadījumā, ja kādu no upes šķērsotājiem aizrauj straume, tas tiks nests uz drošu upes posmu, vai lielākās briesmās (krāces, ūdenskritumi, lieli akmeņi un klintis, piespiedes, nepārskatāmi upes posmi)?
Vai upes šķērsošanas laikā nav iespējama kādu papildus apgrūtinošu apstākļu (piemēram, upes ūdens līmeņa paaugstināšanās!) iestāšanās?
Vai lēmuma pieņemšanā grupa iespaidojusies no kādiem īpašiem apstākļiem, vai tas nav "uzspiests"?

Ja ir aizdomas, ka par kādu no šiem jautājumiem nav pozitīvas (upes šķērsošanas iespējai labvēlīgas) atbildes – labāk pie upes šķērsošanas neķerties, bet izskatīt citus alternatīvus ceļa variantus. Aizvien labāk griezties atpakaļ, mērot garāku ceļu vai pavadīt lieku nakti aukstā naktsmītnē, nekā nokļūt daudz lielākās problēmās vieglprātīgi izvēloties upes šķērsošanu, tādā veidā pakļaujot grupas dalībniekus lielam riskam un pat dzīvības briesmām!

Upes šķērsošana plūdu laikā – papildus apdraudējums! Tieši šāda ceļotāju rīcība neskaitāmas reizes novedusi līdz traģēdijām, kas lieku reizi apliecina un papildina upju šķērsošanas bīstamības statistiku... Par plūdu straumi liecina:
Upes līmenis, kas iesniedzies līdz krasta līniju augstākajām atzīmēm;
Ūdens krāsa, kas plūdu laikā pieņem maksimāla iekrāsojuma toni;
Dažādi priekšmeti (koki, zari, ledus gabali u.c.) kas tiek rauti līdz ar straumi;
Troksnis, kuru rada ūdens straume, pārvietojot akmeņus upes gultnē.



Upes šķērsošana: vietas izvēle
Ja reiz lēmums par upes šķērsošanu ir pieņemts un citas alternatīvas nav, īpaša vērība jāpievērš iespējamai upes šķērsošanas vietai. Pirmie būtiskie faktori, kuriem pievērst uzmanību: upes platums, dziļums, straumes ātrums, ūdens krāsa (tā liecina par upes stāvokli!), upes gultnes stabilitāte, upes raksturs. Ūdens virsmas daļēji atspoguļo upes gultnes raksturu. Ieteicams izvēlēties upes posmu ar pēc iespējas lēzenu kritumu, kurā straumes ātrums nav liels un upe ir taisna un "mierīga". Pa līdzenu upes gultni vieglāk brist, ir lielāka iespēja nepaklupt un noturēties kājās, savukārt no upes līkumiem būtu jāizvairās, jo tajos upes gultne, tāpat kā straume, bieži vien nav viendabīga.

Pārbaudīt upes straumes ātrumu var iemetot tajā kādu koka sprunguli vai ko citu peldošu – ja iemestā priekšmeta pārvietošanās ātrums ir lielāks par iespēju sekot ejot kājām šim priekšmetam līdz pa krastu, upes straume var izrādīties pārāk spēcīga, un pastāv nopietns risks ka tā var "aiznest" tajā nokļuvušo cilvēku, pat ja ūdens dziļums šajā upē ir tikai nedaudz virs bridēja ceļiem! It īpaši tas bīstami tādā gadījumā, ja lejpus šķērsošanas vietas ir kādas piespiedes, kritumi, koku sanesumi, kas var izrādīties liktenīgi nelaimē nokļuvušajam.

Upes šķērsošanas paņēmieni
Lai arī kādu nopietnas kalnu upes šķērsošanas paņēmienu mēs izvēlētos, jebkurš no tiem ir riskants! (Risks ir situācija, kurā var rasties vai arī nerasties nelabvēlīgas sekas.) Nenovērtētas straumes pārvarēšana brienot, pat šķietami drošā vietā, var kļūt par nopietnu slazdu nepieredzējušam upes šķērsotājam – kā jau minēts iepriekš, straume var pieveikt pat visspēcīgāko un aizraut to sev līdz vai iespiest starp/pie upes straumē esošiem šķēršļiem, kam, kā rāda šādu gadījumu statistika, var būt letāls iznākums.



Vienatnē šķērsojot upes straumi (arī gadījumā, ja viens cilvēks šķērso upi ar mērķi organizēt pārējai grupai drošāku šķērsošanas veidu, piemēram spriegotu virvju pārceltuvi) parasti iesaka to darīt brienot ar sānu pret straumi (mazāka ķermeņa virsma, uz kuru spiež straumes spēks), diagonāli ieslīpi lejup pa straumi, skatienu vēršot pa straumi augšup, ar rokām balstoties uz nūjas (ar to var pārbaudīt arī upes dziļumu vietā, kur paredzēts brist), pārvietojot vienlaicīgi tikai vienu atbalsta punktu. Ieteicams pārliekot kājas tās nekrustot, bet likt nelielus, pakāpeniskus soļus. Gadījumā, ja straume izrādījusies spēcīgāka, un norauj bridēju no kājām, piespiedusi mesties peldus, nepieciešams zibenīgi izvērtēt, kurš peldēšanas virziens ir drošāks! (Drošināšanas virves esamība šādā brīdī var nospēlēt gan palīdzīgu (pievelkot peldētāju krastam), gan arī gluži pretēji – papildus apgrūtinājuma lomu (neļaujot tam sasniegt pretējo krastu), kas var izrādīties papildus apdraudējums!) Ja straume peldētāju rauj lejup, nepieciešams sagriezties ar kājām pa straumei, jo šādā veidā ir lielāka iespēja aizsargāt sevi no iespējama kontakta ar straumē esošiem šķēršļiem. Visa augšminētā dēļ jāpatur prātā, ka upes šķērsošana vienatnē ir ļoti bīstama, un veicama tikai gadījumos, ja esat ļoti pieredzējis šajā ziņā!



Šķērsojot upes straumi nelielā grupā (pastāv atšķirīgas tehnikas, kā to dara divi, trīs, četri, pieci vai seši cilvēki), no vienas puses tiek panākta lielāka stabilitāte un drošība, tomēr no otras puses – pastāv arī lielāks risks, ka kādi no upes šķērsotājiem, vai pat visa grupa, var tikt aizrauti ar straumi. Jebkurš upes šķērsošanas veids (piemēram, līnijā viens aiz otra, apļveida saķērienā vai piramīdas/ķīļa formā) grupā prasa labu grupas izpratni, prasmi un sadarbību, kuru var panākt tikai kopā treniņos atstrādājot šādus upes šķērsošanas paņēmienus.

Gadījumā, ja upe jāšķērso brienot:
Atstājiet kājās apavus un zeķes (bahilas arī, ja ir)! Nekādā gadījumā nebrieniet kalnu upē ar basām kājām.
Brišanai neizmantojiet biezu, plandošu, pārlieku brīvu apģērbu!
Pārpakojiet mugursomu, lai samērcēšanas gadījumā saglabātu tajā sausas mantas (mantu iepakojums palīdzēs somu, nepieciešamības gadījumā, lietot kā peldlīdzekli)!
Atbrīvojiet mugursomas plecu jostas, lai nepieciešamības gadījumā variet no tās maksimāli ātri atbrīvoties! Plecu jostu krūšu sprādzi atstājiet neaizsprādzētu!
Noņemiet no rokas pulksteni, lai atbrīvojoties no mugursomas, tas neieķeras mugursomas plecu siksnā!
Ja neesat pārliecināts, ka varēsiet ātri atbrīvot mugursomas gurnu jostu, atstājiet to vaļā!

Ja brienot grupas dalībnieki jūt, ka straume apdraud grupas stabilitāti, nepieciešams lēni, neatbrīvojot satvērienu griezties atpakaļ uz krastu, kurā uzsākta upes šķērsošana. Satvērienu atbrīvot ieteicams tikai tad, kad visa grupa nonākusi drošā vietā! Ja kāds no grupas dalībniekiem tomēr aizrauts ar straumi, grupai zibenīgi jāpārformējas un jācenšas nokļūt tuvākajā krastā pa drošāko ceļu, lai jau no krasta (!) mēģinātu palīdzēt nelaimē nonākušajam grupas dalībniekam. Šādā gadījumā straumē ierautajam steidzami jāatbrīvojas no mugursomas plecu jostām, ja tā ir, tomēr neatlaižot mugursomu pavisam, jo tā, ja pareizi sapakota, var tikt izmantota kā peldlīdzeklis.

Drošināšanas virves pielietošana
Gadījumos, kad upes šķērsošana ir neizbēgama, bet lejpus izvēlētās šķērsošanas vietas seko bīstams upes posms, kurā iekļūšana ir absolūti nevēlama un dzīvību apdraudoša, var tikt izmantota drošināšanas virve. Pastāv divi populārākie virves pielietojuma veidi: vaļējā "V" (Open V) un diagonālais (Downstream diagonal) paņēmiens. Katram šim paņēmienam ir savas priekšrocības. Pirmajā iespējams neveiksmīga šķērsošas mēģinājuma gadījumā palīdzēt brienošajam cilvēkam atgriezties krastā, otrajā – izmantot straumes spēku nokļūšanai pretējā krastā, līdzīgi kā laivojot ("prāmēšanās" princips).

Izvēloties upes šķērsošanas nodrošināšanai (!) izmantot drošināšanas virvi, ļoti rūpīgi jāpārdomā tās nepieciešamība, iespējamās lietošanas veids, nianses un riski – nepareizi lietota virve var kļūt arī par papildus apdraudējumu, it īpaši straujās kalnu upju straumēs! Visbiežāk sekojošās problēmas:
Virve var noturēt ar straumi zem ūdens līmeņa parautu cilvēku;
Virve var aizkavēt cilvēka izkļūšanu pretējā krastā;
Virve var ieķerties upes gultnē vai straumē esošajos šķēršļos un tādā veidā aizkavēt upi šķērsojošo cilvēku;
Virve var ieraut ūpē krastā stāvošo, kurš drošina otru upē esošu cilvēku.

Augšminēto iespējamību dēļ aizvien tiek uzsvērts, ka neskatoties uz to, ka grupa ir apguvusi upju šķērsošanas tehniku lietojot drošināšanas virvi (virvju lietošana spriegotu gaisa pārceltuvju iekārtošanai – tā ir atsevišķi apskatāma tēma, kas vairāk saistīta ar t.s. "virvju šķēršļu trasēm "!) un praktizējusies šajā jomā treniņu nodarbībās, šāda upju šķērsošanas tehnika ir augsta riska nodarbe, no kuras pēc iespējamības būtu jāizvairās!



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv