Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Sniegs, kalni, ričuks un stulbā zupa

Autors: Arnis Kalniņš
Foto no komandas "Rumakss" un Bergson Winter Challenge organizatoru arhīva
2008. gada maijs, Rīga

Pēc totāli neveiksmīgās "Leģendas" pagājušā gada nogalē bija palikusi izteikta mazuma piegarša, kuras iespaidā sākām intensīvi meklēt piedzīvojumu sacīkstes (PS) ārpus Latvijas robežām. Izrādījās, ka izvēle nav nemaz tik liela...

Jāņa Blanka (komanda ''ELITA'') fascinējošo rakstu ietekmē iepētījām BERGSON WINTER CHALLENGE 2008 (BWC). Mirkli šaubījušies, nolēmām - jābrauc! PS kalnu apstākļos mums abiem bija kas jauns. Sākās drudžains gatavošanās periods. Treniņu plānos iekļāvām ''ICE BUG" sacensības Otepē, kā arī WAR Naukšēnos. Par pēdējām nedaudz šaubījāmies, jo starpā bija tikai trīs dienas - vai spēsim atjaunoties? Naukšēnos gripas epidēmijas rezultātā startējam stipri vīrišķā sastāvā, bet nebija nemaz tik slikti - sapratām ar kādiem ātrumiem jārēķinās Polijā.

Un tā - līdz BWC palikušas tikai dažas dienas. Sazvanījāmies ar Blanku Polijā un noskaidrojam, ka sniega nav un sniega kurpes nebūs vajadzīgas. Tas rada milzīgu atvieglojumu, jo kā tās lieto, esam redzējuši tikai TV! Tālāk pieņemam stratēģiski ļoti pareizu lēmumu, izbraukt vienu dienu agrāk. Startēt uzreiz pēc Polijas šķērsošanas pasākuma būtu pilnīgs neprāts! Un tā, trešdienas vakarpusē esam Pivnica Zdroj (ko tas nozīmē, tā arī nenoskaidrojām).



Satiekam otru Latvijas komandu, "e-Bike", un nedaudz apspriežam rītdienas plānus. Līdz startam gandrīz diennakts. Visu šo laiku veltām gulēšanai, mantu kārtošanai un stratēģijas izstrādei, tas savukārt vēlāk atmaksājās. Pārsteidza ekipējuma pārbaude: bija tāda sajūta kā padomju laikos, kad nācās lidot uz kādu kapitālistiskā bloka valsti - pārbaudīja visu, pat tabletes saskaitīja. (Starp citu, mūsu PS organizētāji varētu par to padomāt.)

Un tā – starts! Pēc starta neliels prologs, 5-7 km ar kājām. Sākam lēnām, kā parasti, baidos piedzīt ceļus. Attālumi nav nemaz tik lieli, bet kāpumi liek sevi manīt, brīžiem pat jāpiepalīdz ar rokām. Atgriežoties starta-finiša zonā, konstatējam, ka Ansbergi ir kaut kur aizķērušies. Esam pārsteigti, jo bijām prognozējuši viņiem vismaz desmitnieku...


Otra Latvijas komanda, "e-Bike"

Tālāk seko veloposms: apmēram 30 km. Vispirms 4-5 km pacēliens līdz 1200 m, pēc tam lejā - maksimālais ātrums nobraucienā 64 km/h! Serpentīna pagriezienos glābj mūsu Lucido pieres lukturi un laba dakša. Ak jā - pavisam aizmirsu, ap 1000 m augstumā sākās tāds "sīkums" kā ceļu apledojums. No sākuma nekādi nevarēju saprast, kāpēc pretim braucošās līderkomandas "bremzē" ar velokurpēm, vai tiešām jau kluči beigušies?! Kad apjaušu, kas par lietu, ir jau par vēlu - esmu ieņēmis horizontālu stāvokli. Tālāk pārvietojos ar nelabu domu, vai tik nebija jāliek radžu riepas un nedaudz apskaužu Gintu par viņa daļēji radžotajām riepām. Pirms starpfiniša (SF) nedaudz "ieberžamies", izvēlamies to īsāko ceļu, bet izrādās, ka kalnos nopietni jāņem vērā augstuma horizontāles, sevišķi jau braucot ar velo! Zaudējam kādas 30-40 min, ar to pietiek, lai "e-Bike" mums aizietu garām! SF ir diezgan lielos augstuma metros, netālu ir slēpošanas trases pilnā lietošanas kārtībā, spīd gandrīz pilns mēness, ir krietni mīnusi un tu saproti, ka tas viss ir tā vērts. Bet vai tu esi Tā vērts? To parādīs sekojošais 13 h trekings...



Un tā trekings. Jāsaka - bija diezgan smagi. Vienam normālam latvieša cilvēkam trekings ir mežs, krūmi, purvs, vēl dziļāks un lielāks purvs, bet te augšā-lejā-lejā-augšā un pie tam te tie pacēlumi ir 4-5 km gari. Uz rīta pusi vienā diezgan riebīgā kāpumā satiekam igauņu "Adventure Tvisters". Skatoties uz viņiem rodas iespaids, ka līdz finišam šamējie netiks. Atbilde ar garu N-UU! Cik saprotu - viņiem vēl palikuši pēdējie 25 km. Bet sevišķi priecīgi viņi gan neizskatījās. Tas dara mūs nedaudz domīgus.

Līdz ar dienasgaismas parādīšanos uzlabojas arī pašsajūta un ceļas cīņasspars. Vienā no nākošajiem kontrolpunktiem ir iespēja tikt pie siltas tējas un vai nu "atmazgājās" želejas vai arī kas cits, sajūtam papildus enerģijas pieplūdumu un kāpinām tempu. Apdzenam kādas piecas komandas un pienākam pie speciālā uzdevuma (SU) bez aiztures. Tas mums dod zināmas priekšrocības. Laika apstākļi uzlabojas ar katru stundu, daba ir vienkārši fantastiska. Gribas apsēsties un mierīgi to izbaudīt. Bet mēs, viens otru uzmundrinām un turpinām turēt tempu, rezultātā noķeram un apdzenam vēl divas komandas.


Jāņa Blanka komanda ''ELITA'' sacensību distancē

Līdz SF vairs nav tālu un tad Gints iztaisa meistarstiķi: pierunā mani nogriezt no "zilonenes" un iet pa taisno. Bliežam pa jēlu sniegu un brīžiem tādā stāvumā, ka liekas, kājas tūlīt atkritīs. Izsaku savas domas par Ginta fiksajām navigācijas idejām, bet vēlāk izrādās, ka ar šo manevru esam ieguvuši gandrīz pusstundu! Pieskrienam pie nākošā KP - nav neviena tiesneša, paši nokompostrējamies un gribam jau laist tālāk, bet tad izrādās - OBLIGĀTĀ INVENTĀRA PĀRBAUDE!!! Pārbaudīja arī visu līdz pēdējam. Vajadzētu arī Latvijā kaut ko tādu ieviest, vismaz puse komandu saņemtu sodus.

Nākošais SF ir ar papildus opciju - tur dod zupu. Ka tevi jupis rāvis, to zupu! Vispirms jau Gintu gandrīz sakoda suņi, kurus viņš neievēroja lēkšojot pie katla, pēc tam mēs gandrīz pusstundu pazaudējām ēdot un kaifojot siltumā. Vēlāk izrādījās, ka tā pusstunda bija liktenīga. Nākošais posms - velo. Trekinga laikā sapratām - mežā ar ričuku nav ko darīt, tāpēc nolemjam pārvietoties tikai pa ceļiem, attiecība ir 1:3, bet tas atmaksājas. Kapājam cik varam, bet rezultāti diez kādi nav, noķeram tikai vienu komandu. Tas piedod papildus spēkus, sarijamies želejas, nakts un lietus aizsegā garā nobraucienā atraujamies. KP noskaidrojam -iepriekšējā komanda ir mūsu "e-Bike", līdz tai apmēram 50 min. Metamies pakaļ!



Nākamais un pēdējais KP ir aiz kalnu grēdas. Lietus pamazām pāriet sniegā, augšā ir slēpošanas trases un sniegs līdz vienai vietai... Kārpāmies kā varam. No kalna lejup izvēlamies braukt pa veloceliņu. Šitādu celiņu es vēl nebiju redzējis, labi ka nav jābliež pretējā virzienā! Šķērsojam upīti un beidzot esam uz normāla ceļa. Līdz finišam ir kāds padsmits kilometru pa asfaltu un SU. Kapājam cik jaudas, bet piebraucot pie SU saprotam - "e-Bike" nenoķersim. Žēl – stulbā zupa!!! Finišā noskaidrojam: pietrūka 12 minūtes. Vienalga, esam pārlaimīgi, jo 14. vieta, - par kaut ko tādu pat nebijām sapņojuši!

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar piedzīvojumu sportu, kā arī atsevišķām tā disciplīnām, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv