Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Saule, jūra un vējš... Un klintis!

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: Līga Gaigule, Dace Blese, Zane Rozenbaha un Kristaps Liepiņš
2008. gada aprīlis, Rīga

Lieldienu nedēļa ir labs laiks, lai kārtējo reizi dotos ārpus Latvijas siltu klinšu un piedzīvojumu meklējumos – jaunas kāpšanas vietas, vēl nekāpti klinšu maršruti un kas zina, - varbūt arī iegūtas jaunas izjūtas un zināšanas, iepazītas vēl neredzētas vietas un nesastapti cilvēki.

Vietu, uz kuru dodamies, dažiem no mums jau pirms neilga laika bijusi iespēja iepazīt - San Vito lo Copo "iezīmēta" mūsu labāko kāpšanas vietu kartēs jau no iepriekšējo Ziemassvētku un gadumijas brīvdienām, kad pirmo reizi šeit bijām (stāstu par to var lasīt un bildes skatīt šeit). Un iepazīšanās reize mūs pilnībā pārņēma – radās absolūta pārliecība par šīs vietas lieliskajām iespējām un perspektīvām, kā arī par to, ka nokļūšana turp/atpakaļ, dzīvošana uz vietas ir labā līmenī (lidojums ar lētu aviokompāniju, transfērs no lidostas līdz kempingam, labi apartamenti, lieliska vietējā "virtuve", tuvi piegājieni klintīm, jūra, lieliski dabas skati, labs laiks starpsezonā, kad citos Eiropas rajonos valda ne visai labvēlīgi laika apstākļi).Kas attiecas uz klinšu kāpšanu – šeit ir visplašākās iespējas un lielākais vieglu (Fr.5+/6a – 6b), daudzveidīgu un skaistu klinšu maršrutu klāsts, kādu vien kaut kur vienuviet nācies redzēt un kāpt: vairāk kā astoņdesmit maršrutu tikpat kā vienuviet, tiem nupat, šajās Lieldienu brīvdienās pievienoti vēl kādi 20 jauni (tikāmies arī ar šo maršrutu ierīkotājiem, pirmgājējiem, par kuru fanātisko pārņemtību viņus var tikai apbrīnot!). Viegli, grūtāki, mums vēl neejami, īsi, optimāla garuma, dažu virvju, daudzposmu, ļoti gari, skaisti, īpaši, ar klasiskām "vērtībām" un "rozīnītēm" plusiņu veidā...



Esam deviņi: divas Līgas, Kaspars, Zane, Dace, Vineta, Roberts, Ģirts un es. Vinetai šī reize ir īpaša – viņa uz klintīm ir pirmoreiz. Pārējiem – vairāk vai mazāk, bet pieredze īstās klintīs jau ir. Pirmo dienu sākam jau pazīstamā sektorā, lai ar augšējo drošināšanu ļautu "iejusties" šajā klinšu reljefā arī tiem, kas pa šāda veida klintīm kāpj pirmo reizi. Kā jau daudzviet, tām ir sava specifika un "raksturs". Mūsu kāpšanu vēro un pēc tam ar padomiem pievienojas... viens no šo maršrutu "autoriem" – Skots no Lielbritānijas, kurš šeit kārtējo reizi ieradies, lai bagātinātu šī rajona klintis ar jauniem aprīkotiem kāpšanas ceļiem! Šī ir lieliska iespēja pateikt paldies par ieguldīto darbu un padalīties pieredzē, uzzināt jaunākos maršrutus un informāciju par tiem, iztirzāt atsevišķas kāpšanas ceļu sagatavošanas un aprīkojuma nianses.





Pēcpusdienā pārceļamies uz citu sektoru, kurā ir nedaudz vienkāršāk kāpjami maršruti, un varam sākt kāpšanu ar apakšējo drošināšanu. Ne visi gan tam ir gatavi, bet nekur steigties šajā ziņā nav nepieciešams, tāpēc katrs izbauda savām kāpšanas spējām un sajūtām atbilstošus maršrutus.





Otro dienu iesākam ar "klasi" klinšu pakājē: atstrādājam atsevišķas kāpšanas kustības piestrādājot pie pirmajā dienā atklātajām problēmām. Piestrādājam gan pie iesildīšanās secīguma, gan pie līdzsvara pārnešanas kāpjot, gan pie kustību plūduma, gan pie dinamisku kustību veikšanas, gan pie aizķeru noslogojuma transformēšanas kāpšanas kustības laikā... Kā izrādās, kāpšana nav viss tikai "vienkārša kāpšana"! Ne ķermenim, ne galvai. Un arī sekojoši izvēlētie kāpšanas maršruti to pierāda: it kā jau nekas sarežģīts, tomēr neierastais, nezināmais, neērtais liek mums šaubīties, sastingt, baidīties, un, diemžēl, bieži arī atteikties no mūsu iecerētā mērķa, lai arī tas nemaz nav ne tāls, ne nereāls.





Pēc kāpšanas dienas izrunājam gūtos iespaidus, problēmsituācijas un šķietamos, iespējamos risinājumus. Secinājumus katrs izdara savus: gan par spēka, gan par līdzsvara un kustību koordinācijas treniņiem, gan par treniņu daudzveidību jau visdrīzākajā nākotnē, jo cik tad var pārtikt no "konserviem" (lasi: kāpt vienveidīgus maršrutus kāpšanas zālēs), daudz patīkamāk un lietderīgāk ir lietot "svaigu pārtiku" (lasi: kāpt dažādās vietās, pa dažādu reljefu, braukt pēc iespējas uz īstām klintīm)?! Ir par ko padomāt. :)

Nākošā diena iesākas ar svina pelēkiem mākoņiem pamalē. Tiek pieņemts lietošanai plāns "B" – dodamies uz lielo klinšu grotu, kurā varam "zem jumta" piestrādāt pie individuālās kāpšanas tehnikas. Kāpšana "ar kājām" ir galvenais šīs dienas moto. Bet ne vienīgais. Grotas sienas, no kurām viena ir ieslīpa pozitīvā plaknē, otra – ieslīpa negatīvā plaknē, sniedz lielisku iespēju kāpt pilnīgi atšķirīgus kāpšanas "minimaršrutiņus" – risināt bolderinga "problēmas". Caur tām spējam izzināt mūsu rīcības atšķirības dažādās nestandarta situācijās. Lai gan jāsaka, ka tieši šis klinšu kāpšanas "nestandartīgums" ir tieši tas, kas tajā ir tik saistošs – katra klints ar sava reljefa īpatnībām un savērsumu, katrs maršruts ar sev raksturīgajām aizķeru kombinācijām ir kā krustvārdu mīkla, kā labirints, kurā meklējam izeju, kā rēbuss, kā vienādojums ar nezināmu risinājumu. Uzdevums, kuru cenšamies atrisināt, nokļūstot līdz pašai augšai. Un ja to izdodas bez citu priekšā teikšanas, bez virvē karāšanās un pie atsaitēm ķeršanās, pirmajā piegājienā "uz skatu" (onsight) – gandarījums ir kā balva par ieguldīto darbu treniņos, par sāpēm un nogurumu iepriekšējās kāpšanas dienās, par ceļojumos un ekipējumā ieguldītajiem līdzekļiem.

Dienai ejot mākoņi nozūd, lietus mitējas un varam atkal kāpt ārpus grotas. Saulē un vējā klintis ātri žūst. Izvēlamies nelielu klinšu sektoru turpat grotas tuvumā. Tajā ir ļoti viegli un ne pārāk augsti maršruti – lieliska iespēja mazāk pārliecinātiem iet tos ar apakšējo drošināšanu, vairāk pieredzējušiem – ar apakšējo drošināšanu ierīkojot sevis liktus drošināšanas punktus (tradicionālajā kāpšanas stilā, kas tiek saukts arī par "adventure climbing").



Diena paiet teju vai nemanot, debesis iekrāsojas saulrieta krāsās... Dodoties gar jūras krastu projām no klintīm, jūrā varam vērot vēl līdz šim neredzētu ainu – viļņu augstums piekrastē sasniedz vismaz piecu metru amplitūdu, milzīgo viļņu bangas gāžas veidojot līdz šim tikai okeānā redzētas "caurules", triecoties pret krasta klintīm ar varenu troksni sašķīstot baltās putu driskās. Vēlāk uzzinām, ka tieši šajā Sicīlijas piekrastes līcī šodien viļņi sasnieguši vislielāko augstumu un tos ziņu pārraidēm uz šejieni braukuši filmēt pat Itālijas televīzijas kanālu reportieri...



Ceturtā diena. Vējš nerimstas. Tas naktī pat pieņēmies spēkā un no dienvidrietumiem pūš ar vētras spēku! Lai arī lietus šodien nav gaidāms, tomēr doties uz ierastajām klintīm stiprā vēja dēļ negribas. Dodamies pretējā virzienā, uz šķietami pasargātāko, aizvēja pusē esošo Monte Monaco kalna ZR sienas pakāji, tomēr arī tajā vējš iegriežas no sāna, gar pašu sienas šķautni, un sienas pakājē ir tikai viens sektors, kurā nepūš tik spēcīgi, kā cituviet. Diemžēl, nākas secināt, ka tajā esošās rudi brūnās klinšu pārkares ir notecējušas ar vakar naktī lijušā lietus ūdeni, un maršruti nav visai kāpjamā kondīcijā. Nostaigājam gar visu milzīgās ZR sienas pakāji vietu kāpšanai meklēdami, un neatraduši, vietām izbaudot vēja spēku, kas pielīdzināms gaisa plūsmai aerodinamiskajā caurulē, dodamies lejā, atpakaļ uz ceļa. Jādodas tālāk!


Iešana lejup no kalna nav viegla! Sevišķi pret vēju...

Ideja! Monte Monaco kalna teju puskilometru augstā ziemeļu pīlāra pakāje. Par maršrutiem tur gan nav nekādas informācijas... Dodamies. Moto: "Meklē, un tu atradīsi". Meklējam. Atrodam! Vēja nav. Divi klinšu āķu celiņi ved nezināmajā. Klints lieliski monolīta, vietām gan plaisas aizaugušas dažādiem vairāk vai mazāk ziedošiem zaļumiem. Attālums no āķa līdz nākošajam gan vietām vienam otram no mums šķiet neierasti paliels, - maršruts šeit aprīkots pēc principa "ja jau izkāpi iepriekšējos metrus, tad nākošajos, vieglākajos, āķi tev nav vajadzīgi..." Abi maršruti, acīmredzot, ir tikai pirmās virves no gariem daudzposmu klinšu maršrutiem (pa labi esošais, šķiet ir sākums maršrutam Orient Express 6c+, 400 m), jo āķu celiņi ved vēl augstāk pa pīlāra sienām, cik vien skatiens ļauj saskatīt, bet nezinot, kas tajos sagaida, tālāk nedodamies, un paliekam "tuvāk zemei".







Lai arī maršruti ir tikai divi (aptuveni Fr. 6a un max. 6a+ grūtību kategorija, citus maršrutus tuvākajā apkārtnē neatradām, kaut gan potenciālas vietas tiem tur ir), diena tiek pavadīta lieliski, ar jauniem personiskiem "rekordiem" un "izaicinājumiem" – pieaugusi uzticēšanās savai varēšanai un parādījusies vēlme cīnīties! Grūti pat pierunāt beigt kāpšanu un doties uz kempingu vakariņot.


Vakara programmā Līgas un Zanes (viņām šodien brīvdiena no kāpšanas) gatavotas vakariņas ar Maskarpone siera saldo... Oh, Brīnišķīgais!

Piektā diena. Gaidāms lielisks laiks! Sākam ar jau pazīstamajām vieglajām klintiņām, sistemātiski "piebeidzot" to – visi iziet visu, kas vēl šķiet iešanas vērts! Arī instruktoram šis sektors lieliska vieta, jo ir iespēja pakāpt līdzās un paskatīties gan uz "uz pirkstiem", gan uz "purngaliem". :) Te nu dažiem rodas vēlme pēc kā grūtāka un sarežģītāka... Un kāpēc gan ne? Lūdzu! Ja esiet šajā pusē, noteikti pamēģiniet maršrutu "Per Nostre Amici"! Absolūta klasika, viens no skaistākajiem šī rajona maršrutiem. Daudzveidīgs, augsts (32 metri), tehniski lakonisks, brīžiem viegli negatīvs. Maršruta aprakstā tas minēts tikai kā Fr. 6a+... Domāju, ka visiem, kas šajā maršrutā cīnījās, būs ko pastāstīt! It sevišķi Robim. :)





Vakarā - emocijas par piedzīvoto, "lidojumu" analīze, bagātīgas un ilgstošas vakariņas. Naktsmieru traucē tikai viegli pulsējošās, kāpienos nogurušās un saskrambātās rokas...

Jā, lai arī Lieldienu nedēļā visā Eiropā valdošā ciklona ietekme (brrrr... Latvijā snieg un atkal ir auksts un pelēks, Eiropas vidienē vētras un plūdi!) jūtama arī šeit – pāri Vidusjūrai brāžas spēcīgi vēji sev līdzi nesdami vēsas gaisa masas un nelielus nokrišņus, un katru dienu pirms iziešanas uz klintīm nākas uzmanīgi noskatīties televīzijas ziņas par gaidāmajām laika apstākļu izmaiņām dienas laikā, tas mūsu kāpšanas plānus lielā mērā neiespaido – esam gatavi variēt un apmeklēt arī vienu otru lietainam un vējainākam laikam atbilstošāku klinšu sektoru. Divas no šīm vietām izrādās lieliski izmantojamas pat visai nejaukos laika apstākļos – padziļas, vairākus desmitus metru augstas grotas, kuru iekšpusē arī iespējama ne tikai bolderingošana, bet arī kāpšana līdz pat grotu augstajām griestu velvēm, kurās iespējams kāpt pa dīvainu formu pārakmeņotiem notecējumiem. Vienu grotu jau pazīstam, nu kārta (šodien pusdienas laikā sola lietu...) pienākusi otrai. Tā ir pilnīgs jaunums: tajā iestrādāti kāpšanas maršruti tikai dažas dienas pirms mūsu ierašanās, un esam vieni no pirmajiem, kam ir iespēja kāpt šos maršrutus. Viens no maršrutiem sevišķi īpašs – grotas griestu apgājiens traversējot gar tiem pa pusapli! Jaunas izjūtas! :) Sestā diena, lai arī rīta lietus dēļ sākas pavēlu (pa ceļam vēl "aizķeramies" vienā no pilsētiņas kafejnīcām pie garšīgās kafijas un tiramisū...), paiet un arī beidzas grotā Nr.2 piekrastes klinšu tālajā galā. Šeit ir ko darīt gan nogurušajiem, gan nenogurdināmajiem. :)





Vakara tumsa ir kā starta šāviens – pusskriešus, iesākumā pa akmeņainām, dadžiem aizaugušu pļavu nogāzēm, pēcāk pa ceļa malu, dodamies uz San Vito lo Copo pilsētiņu. Sāk līņāt. Skrienam. Vasaras nakts un piedzīvojumu sacīkšu sajūta...



Nākošā diena sākas ar kārtējo "klasi" klints pakājē – tiek izmēģinātas dažādas atpūtas pozu variācijas, kas palīdz uz mirkli atpūtināt rokas un nepagurt garos un sarežģītos klinšu maršrutos. Pieslīpējam individuālo kāpšanas tehniku. Pēc tam uzsākas cīņa "ap un par" pāris 6a maršrutiem (Via Gogna 6a un Brave Old Way 6a), bet iepriekšējo dienu sagurums tajos liek sevi manīt. Roberts ar Daci maina "partijas piederību" un no sporta maršrutiem pāriet pie tradicionālajām "vērtībām", izmēģinot spēkus uz līnijas, kas apvieno Ave 5c / Diedro Makari 6a+ maršrutus, pieveicot tos ar tradicionālo klinšu drošināšanu – ieliktņiem un frendiem. Šī līnija ir ideāla vieta tādai kāpšanai, sevišķi, ja ir priekšzināšanas šāda veida drošināšanas organizēšanā (gan Dacei, gan Robertam šī ir otrā klinšu alpīnisma "tūre", pirmās bija pagājušā gada Kalnu Grupas apmācību kursa ietvaros)! Arī Līga G. un Kaspars ķeras pie "dzelžiem" - Via Lucerfola (P1) 5a ir otrs maršruts, kuru droši var kāpt ar tradicionālo drošināšanu.






Vakara saulrieta krāsas pāri Vidusjūrai – balva par lieliski pavadītu dienu!

Ja vēlies sākt dienu "pa smago", varu pastāstīt, kur... :) Rosso e Nero 6a+, Green Spiders 6a+, Fun to Funky 6b... Tomēr jāņem vērā, ja šī ir pēdējā kāpšanas diena braucienā, būs arī kāds, kas vēlas ko vieglāku! Vismaz dienas iesākumā... :) Šodien katrs ir tiesīgs izvēlēties darīt to, ko nu vislabāk vēlas. Un baudīt to, ko izvēlējies. Visi kāpj.






Jā, lai kā arī mēs necenstos, viņa kāpj daudz labāk...

Vēl viens no šīsdienas mērķiem – izkāpt arī kādu no lejas nolūkotu, nupat kā aprīkotu maršrutu, kas pat nav vēl "parakstīts". Kāpjam to kopā ar Zani. Klints reljefa skaistums neaprakstāms – iekšējais stūris ar rudi sarkanu notecējumu, abās malās pamīšus slejas klintīs ieauguši kaktusi. Nolaižoties lejup no maršruta, ar jautru prātu, uz pelēkas, daudz maz līdzenas klints virsmas ieskrāpējam divus vārdus: Via Tekila. Nez vai maršruta ierīkotāji ņems vērā mūsu "ieteikumu"? :)





Šajā vietā īpaša piezīme par to, ar ko šajā laikā nodarbojās Līga S. un Vineta (mūsu grupas vismazāk pieredzējušās kāpējas): viņas vairakkārt mēģināja kāpt 6b maršrutu! :) Lieliska apņēmība! Un domāju, ja viņas ar tādu turpinās, nepaies ne cik ilgs laiks, un viņas to patiešām spēs izdarīt. No kā tas atkarīgs? Visupirms jau no vēlmes un ieguldītā darba iegūstot kāpšanas pieredzi. Un bez gandarījuma par paveikto šajā procesā nu nekādi neiztikt...


Pēdējā šī brauciena kāpšanas diena pavadīta, pa ceļam uz "mājām" rokas jūrā mazgājot: Roberts, Dace, Vineta, Līga S. un Zane

No pēcpasākuma atsauksmēm e-pastos:

Vai šorīt necēlāties ar domu, ka atkal vajadzētu doties kāpt pa klintīm? :) Vai nav kā tāds neliels stīvumiņš muskuļos un nevajag pirms došanās uz darbu iesildīties? :) Paldies Jums visiem par patīkamo kompāniju! Ļoti ceru, ka Sicīlijas klintīs pavadītā nedēļa Jums sagādājusi daudzus patīkamus un neaizmirstamus brīžus, kuri palīdzēs arī turpmāk pielietot gūtās un kārtējo reizi atkārtotās zināšanas nākošajos kalnos un klintīs kāpšanas izgājienos! Bija patīkami ar Jums strādāt un redzēt, kā progresējat kāpšanas iemaņu pielietošanā.
Kristaps

Kāpu šorīt ārā no gultas ar mazu smeldzīti muskuļos un sirdī - baisi labi Sicīlijā bija :-) un prieks, ka saule ir atceļojusi mums līdz uz Rīgu. Paldies visiem par lielisko kompāniju!
Līga S.

Izbaudīju katru šī brauciena mirkli. 10 dienas bija iespēja vērot pasakainos skatus, baudīt burvīgu cilvēku kompāniju un priecāties par jebko, kas tiek darīts. Jā, jā, par itin visu. :) Gan kāpšanu, gan pieeju ar virves stiepšanu, gan vakariņu gatavošanu, gan bolderingu pa gultu, gan feino skrējienu pa lietu. Man patika stāvēt lejā un vērot, kā kāpj citi, un man iepatikās arī pašai pacīnīties uz klients sienas. Un par to man jāsaka liela paldies jums visiem – par atbalstu, iedrošināšanu un iedvesmošanu. Jūs visi esat lieliski un es ceru, ka šī ir tikai pirmā reize, kad tiekamies uz klintīm, kalnos vai vienkārši tāpat! :)
Vineta


Bolderings? Kur? Pa gultu? Un kāpēc gan ne? :)

Arī no manis lielum lielais PALDIES par pasākumu! Neskatoties uz ļoti ātri sačakarētajām rokām, kas neļāva pieveikt dažas atslēgas vietiņas, pasākums bija super, bet kā vienmēr ar mazuma piegaršu! Kas attiecas uz muskuļiem un kāpšanas tendencēm, tad vakar, ejot gulēt, aizverot acis, dzīvojos pa klintīm un jūru! Un jau sāk gribēties atkal uz klintiņām! :)
Robis
p.s. Varbūt ar Eiropas struktūrfondu palīdzību var Gaiziņu nomainīt pret Monte Monaco? ;)

Sveiki! Sicīlijā bija jauki, kā jau vienmēr vietās, kur sākās piedzīvojumi :) Paldies Kristapam un brīnišķīgajiem kāpšanas biedriem! Man ļoti patika brauciens, visvairāk priecājos par iespēju kāpt ar naturālo drošināšanu pieredzējuša instruktora uzraudzībā. Ir labi, ja pirmajās reizēs to, cik labi plaisās salikti "spraudeņi", pārbauda instruktors, nevis gravitācija! :)
Dace

Šorīt arī vēl labā sajūta no pagājušās nedēļas ir sajūtama.. Darbam gan tas par labu nenāk, bet nekas - tas jau nekur nepaliks, vai ne? Mīļš jums paldies visiem par jauko nedēļu un iespēju uzlabot gan kāpšanas, gan kulinārijas prasmes un vēl to visu tik skaistā iepakojumā. :) Priecāšos, ja vēl radīsies izdevība ar jums tikties gan uz klintīm, mežā, gan visur citur...
Zane

Man arī ļoti patika viss, gan kāpšana, gan tas, kas bija ārpus kāpšanas. Paldies jums visiem. :) Es arī ar grūtībām atgriežos ikdienas dzīvē. Mazliet skumji atgriezties pie "konserviem" pēc tam, kad ir ēsta svaiga pārtika, bet ir idejas, kurā virzienā strādāt. Vakar biju aizgājis uz Juglas ģimnāziju paskatīties, kā būs – sajūtas divējādas. No vienas puses, kādas gan emocijas var radīt tās sienas ar augšējo drošināšanu pēc tam, kad ir kāpts pa klintīm ar apakšējo? Tā tiešām tikai var zaudēt formu. No otras – daudz ko kāpu savādāk; vairs neuztraucos par ātrāku tikšanu augšā, bet, piemēram, kāpu ar mērķi meklēt atpūtas pozas vai pilnīgi jaunus veidus, kā izmantot aizķeres. Vairākas reizes konstatēju, ka veicu aizķeru transformāciju tur, kur agrāk "piļīju" uz augšu pa plauktiem. Vārdu sakot, redzu, ka galva man sākusi strādāt savādāk.
Kaspars


Noslēguma secinājumi?

Šī noteikti nav ne pēdējā, ne pat priekšpēdējā Latvijas klinšu kāpēju vizīte šajā Vidusjūras vēju appūstajā, viļņu apskalotajā un spožo saules staru apspīdētajā Sicīlijas piekrastes klinšu ielokā! Vēl neskaitāmi maršruti gaida mūsu pirkstu pieskārienus... :)

Vēlies pievienoties un apgūt klinšu kāpšanas un klinšu alpīnisma pamatus?! Uzaicinājums un informācija par līdzīgu braucienu uz Sicīliju jau šī gada rudenī skatāms šeit!


Sicīlija: spilgti kontrasti, izjūtas un atmiņas...

P.S. Jauni maršruti, kas izkāpti šajā rajonā (21.03. – 30.03.2008., Kristaps Liepiņš, visi, izņemot tos, kas atzīmēti ar *, veikti "onsight", cipars pie zvaigznītes norāda iekāršanās (atpūtas) reizes drošināšanas virvē, ja tādas bijušas):

Just for Fun 4c, 20 m, S.L.Titt (šis un sekojošie maršruti sektorā "Campegio")
Pilar 6a, 29 m, S.L.Titt
White Slab 6b, 30 m, S.L.Titt
Rosso e Nero 6a+, 30 m, S.L.Titt
Fun to Funky 6b, 30 m, J.L.Titt
Green Spiders 6a+, 30 m, J.L.Titt
Finale Grande 6b+, 33 m, J. Gstoettenmayr
Via Del Grotte 6b, 32 m, J. Gstoettenmayr
Cadula Sessi 6b, 30 m, J. Gstoettenmayr *1
? 4c, 16 m, ? (šis un sekojošie maršruti grotā Nr.2)
? 4c, 25 m (ar traversu grotas griestos), ?
? 6a, 17 m, ?
? 6b+, 17 m, ?
? 6a, 28 m, ? (šis un nākošais maršruts Monte Monaco Z pīlāra pakājē)
Orient Express (P1) 6a, 28 m, M. Flaccavento, M. Cappuccio, G. Cavallo

Ar tradicionālo drošināšanu:
Ave 5c / Diedro Makari 6a+, 30 m
Via Lucerfola (P1) 5a, 17 m


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]


Kalni Alpīnisms Klinšu kāpšana Ledus kāpšana Kāpšana kalnos Ekipējums kalniem Piedzīvojumi

Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv