Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Leduskāpšana Rjukanā, Norvēģijā

Autors: Anatolijs Sukovs
Tulkojums no krievu valodas: Kristaps Liepiņš
2008. gada marts, Rīga

Februāris ir populārākais leduskāpšanas mēnesis Norvēģijā. Sals, kā likums, vairs nav tik spēcīgs, leduskritumi izveidojušies,... laiks uz brīdi aizbēgt no darba! To arī izdarījām, februāra otrajā pusē vienu nedēļu dzīvojoties Rjukanas (Rjukan) pilsētiņā un tās apkārtnē.

Ekipējumu mašīnā, mašīnu prāmī un jau nākošajā rītā mūs sagaidīja fjordi un Zviedrijas autoceļi. Diena ceļā, nosacītā Zviedrijas un Norvēģijas robeža, un krēslas stundu jau sagaidām ar sava auto iestumšanu parkojoties pie koka namiņu grupas – tātad lūk, kur dzīvo leduskāpēji...

No rīta atklājam, ka arī Norvēģijā iestājusies "Latvijas ziema", saimniece tikai plāta rokas un sola, ka pēc pāris dienām būšot sals. Lai būtu kā būdams, silts vai auksts, pil vai piesalst, mūs ar to nenobiedēsi, mums tikai norvēģu ledum pieskarties... Un neskatoties uz to, ka kļuvis siltāks, ledus bija daudz. Mēs pēc tā bijām tā noilgojušies, ka uz kombinētajiem [ledus un klinšu] un tīrajiem dry-tooling maršrutiem pat neskatījāmies. Dažādie [kāpšanas] rajoni un sektori apkārt pilsētiņai (un pat pašā Rjukanas teritorijā!) piedāvā visplašāko kāpšanas iespēju spektru, gan pēc tehniskās sarežģītības, gan pēc garuma, gan pēc līniju skaistuma un ekstremāluma pakāpes.



Par mūsu pamatrajonu kļuva Krokana (Krokan), tur mēs pavadījām trīs dienas no sešām. Vienkārša un ātra piekļūšana, īsi un vizuāli pievilcīgi maršruti, tāpēc tas nav nekas dīvains, ka tur ir arī vislielākā kāpt gribētāju koncentrācija. Briti, vācieši, spāņi, francūži, somi, čehi, un protams, arī paši norvēģi... Šeit tikai saraksts ar tiem, kurus satikām blakus maršrutos (daži leduskritumi, sava platuma dēļ, pieļauj pat trīs kāpēju sasaišu vienlaicīgu atrašanos uz tiem), ar kuriem aprunājāmies un dalījāmies iespaidos par šo rajonu. Iesākumā gaidījām, kad gan parādīsies mežsargs un sāks visus dzenāt par to, ka izmantojam ledum blakus augošos kokus nolaišanās punktu izveidei, bet nesagaidījām – leduskāpēji šeit ir ienākumu avots, nevis nevēlama "kaitnieku" kategorija.



Pēc divām Krokanas ledus dienām nolēmām, ka esam gatavi kaut kam garākam un devāmies izpētīt Upper Gorge un Vemork Bridge. Dienas lielākā daļa pagāja pieejot, aizejot, izpētot, bet tomēr paspējām izkāpt arī pāris maršrutus. Drūmas klinšu sienas visapkārt, reti sastopami kāpēji – redzams kontrasts ar atvērto un draudzīgo Krokanu. Tas, ko bijām iecerējuši un noskatījuši ceļvedī, izrādījās visai trauslā, tekošā ūdens un siltuma iespaidotā stāvoklī. Pat uz tehniski pieņemamiem maršrutiem (WI 3-4 grūtību kategorija) prasības pret kāpēju tiek izvirzītas pieaugošas, bet vēlme pēc kā ekstremāla un neizzināta kļūst par motivācijas daļu. Dobjā dunoņa [cērtot leduscirtņus] pa nezināma biezuma ledus vairogu un ledus sieniņu pārvarēšana zem nepārtraukti līstošas dušas, paplašināja mūsu leduskāpšanas sajūtu spektru. Aiz muguras palika drošināšanas starpstacija nišā, no kaut kurienes atbalsī skanošā pārinieka balss "vai tev tur viss kārtībā?", ar vienu acs kaktiņu saules riets, ar otru vieta, kur nākošā reizē iecirst leduscirtni, ar visu pārējo mitrās sejas daļu turēties pretī straumei, kas līst pāri leduskrituma virsmai no vairāku desmitu metru augstuma...



Nākošo dienu pasludinājām par iesācēju dienu (pusei no mūsu grupas vakar tā arī nesanāca pakāpt), un jau no paša rīta, nesteidzoties, devāmies uz Ozzimosis. Neliels sektors, vienkārši un īsi maršruti, visapkārt mežiņš – atpūtāmies, un pie viena tiem, kas agrāk kāpuši tikai ar augšējo drošināšanu un trenējušies skrūvēt ledusāķus, tika radīta iespēja iziet savu pirmo ledus maršrutu ar apakšējo drošināšanu.



Piektdiena devāmies trešajā vizītē uz Krokanu (bija sniegputenis un pāris labi "četrinieki"), bet sestdienu atvēlējām piedzīvojumiem "iesākumā dodies, bet pēc tam domā, kā tikt ārā" stilā. Starptautisks sociums visapkārt – tas ir labi, bet savrupība un apstākļi, tuvināti alpīnismam – tas dažreiz ir vēl labāk. Orientēšanās ar automašīnu un mēs esam uz kanjona malas, kurā slēpjas rajons Kong Vinter . Pēc piegājiena izvēlamies koku, no kura varam nolaisties kanjonā – tas ir vienīgais ātras nokļūšanas variants, lai piekļūtu maršrutu sākumiem. Atpakaļ kāpām pa neskartu ledu – sezonā šeit mēdz būt visai maz tautas. Izpētes bads ir remdēts, dodamies atpakaļ uz namiņu, lai sapakotu mantas pirms prombraukšanas...



Dalībnieki: Viktors, Antons, Nike un Anatolijs
No Rīgas līdz Rīgai: 16.-24.02.2008
Maršruti (rajons):
Unknown, original, WI2 (Krokan)
Unknown, left variation, WI3 (Krokan)
Ieriki, WI3 (Krokan)
Jomfrua, WI4 (Krokan)
Fyrstikka, WI5 (Krokan)
Nedre Svingfoss, WI3 (Upper Gorge)
Vemorkbrufoss Ost, WI4 (Vemork Bridge)
Arsdagen, original and variations,WI2 (Ozzimosis)
Kjokkentrappa, WI4 (Krokan)
Gaustaspokelse, WI4 (Krokan)
Kong Neptun, left variation,WI4 (Kong Vinter)



[ FOTO GALERIJA] skatāma šeit!

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv