Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Svētdienas pastaiga ar saviesīgu ciemošanos

Autors: Inese Bērziņa [ AUTORE?]
2008. gada marts, Dublina

Svētdienas rīts – nesteidzīga mošanās, kafija gultā un ilgas brokastis ar ceptiem cīsiņiem? Nēe – tikai ne šodien. Nezinu pati kāpēc, bet esmu augšā jau 6.45... Pieceļos, apskatos laika ziņas iekš accuweather.com un redzu ka man top solīts neliels mākoņu un saules sajaukums laika posmā no 9 līdz 2 dienā... pēc tam sākas dienišķais lietus. Labu laiku Īrijā nevar nobumbulēt pa mājām – tas pienācīgi jāizmanto! Staigājamais gabaliņš jau sen noskatīts – uz dienvidiem no Dublinas – varot pastaigāt gar stāvkrastu.

Tā kā neesmu pārliecināta, ka mans dārgais ritenis (Dublinā katrs vēl nenozagts velosipēds ir nenovērtējams dārgums) spēs bez mehāniķu eskorta izturēt apmēram divu stundu garo braucienu, tad jābrauc ar vilcienu. Bet kurš gan Dublinā un vēl svētdienā kaut kur vēlas braukt tik agri no rīta?!! – Pirmais vilciens dodas ceļā tikai 9.06... tad nu gaidu to. Jābrauc kā "zaķim" jo biļešu pārdevējs vēl laikam saldi guļ... un tā jau nebūtu Īrija, ja arī visi biļešu automāti nebūtu cītīgi aizslēgti... kārtībai jābūt.


Ceļa sākums samērā industrializēts - viņi cenšas saglābt stāvkrastu no nogruvumiem... Tāds ir skats pārgājiena sākumā. Tas kumpucis zemes fonā ir Brejas galva (Bray Head).

Izkāpjot Greistounā mazliet pamaldos pa šo miestiņu, bet visi vietēji ir ļoti izpalīdzīgi un takas sākums tiek atrasts. Tikai tas neizskatās pēc tā ko biju gaidījusi – jūtos kā smagās tehnikas izstādē. Izrādās, tiek veikti ļoti aktīvi darbi, lai nostiprinātu stāvkrastu un neļautu cilvēkiem vazāties kur vien ienāk prātā... Lielākā daļa takas ir tā vai citādi iežogota. Satieku vismaz 10 cilvēkus kuri izgājuši rīta pastaigā ar saviem suņiem – suņi ir ļoti apmierināti ar šo pasākumu – smaida, aktīvi ošņājas un kakā uz takas.


Šie dzeltenie ļoti ļoti skaisti smaržo - var paēst no tās smaržas vien! :)

Pats pārgājiens ir vienkāršs, pat pārāk.. vienīgā vieta, kur var kaut nedaudz aizelsties ir kāpšana Brejas galvā (Bray Head) – pa ceļam baudu skaistos skatus ar jūru, stāvkrastu, dzeltenajiem, brīnumaini medaini smaržojošajiem krūmiem un zilajām debesīm. No lietus nav ne vēsts! Galvā nepārtraukti skan Wings dziesmele "Silly love song" un esmu apmierināta ar to, ka jūrmalas vējš svilpo gar ausīm. Ho!! – ieraugu klinšu sienu – vai tikai šī nebūs īstā vieta, kur mācīties klinšu drošināšanas ielikņus un frendus likt (un ņemt ārā arī - ir pierādījies ka ne vienmēr "lomatj ne stroitj" – arī izņemt ir jāmāk!). Te taču var arī bolderēt... bet sperot pirmo soli klints virzienā, jūtu ka manas bikses var neizturēt aktīvos, visādu veidu un kalibru asiem dzelkšņiem rotāto, augu glāstus. Mana vēlme bolderēt tiek nobremzēta... pagaidām.


Šī nudien ir potenciāla bolderēšanas un kāpšanas vieta!

Tā nu lienu cauri krūmiem – līdz Brejas Galvai vēl nedaudz jāpakāpj. Jau var redzēt virsotni – bet kas tad tas?! – izskatās ka man virsotnē būs neparedzēta kompānija - kompānijas atlētiskais augums skaidri iezīmējas uz zilo debesu fona... tur stāv GOVS! Uzkāpjot augšā – satieku veselas 3 "augstkalnu" govis! Aprunājāmies par veselību un laika apstākļiem. Pēc brīža viņas pievēršas svētdienas lenčam, bet es dodos lejā – uz Breju.


No sākuma neticēju savām acīm. Tur ir diezgan stāvs un akmeņains! Aita varētu, kaza arī... bet Govs!? :) Tad nu parunājāmies mazliet - viņas sacīja, ka timotiņa mēlei vēl neesot sezona pienākusi...

Nokāpjot nedaudz lejāk atkal kaut kādā veidā apmaldos... un iekļūstu golfa laukumā. Pēc apmēram četru stundu nelielas pastaigas jau sēžu vilcienā un dodos atpakaļ uz mājām. Līdz citai reizei...

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv