Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
Daiļslidošana "ledus vabolēm"

Autors: Gints Ērmanis
Foto no komandas "Rumakss" arhīva
2008. gada februāris, Rīga

Šā gada piedzīvojumu sacīkšu sezonu atklājām Igaunijā rīkotajās piedzīvojuma sacīkstēs "ICEBUG 25h". Sacensības notika Otepes rajonā, kādus ~50 km aiz Valkas. Bija dzirdēts, ka tur ir Igaunijā populārākās slēpošanas vietas un līdz ar to arī aizdomas, ka pauguru distancē netrūks. :) Sacensību formāts klasisks, tikai nedaudz intrigas piešķir tas, ka nav zināmi distances garumi, laiki un posmu secība (zināms tikai finiša laiks – 25 stundas) un attiecīgi par gaidāmo distanci komandas uzzina tikai beidzot kārtējo posmu.

Sacensību starts bija nolikts no rīta, tādēļ ceļā devāmies iepriekšējā vakarā. Ap divpadsmitiem naktī bijām galā. Visi saldi guļ, kopējā zālē uz grīdas brīvu vietu vairs nav. Nospriedām, ka nāksies gulēt mašīnā... Cik patīkams bija pārsteigums, kad uzzinājām, ka mūsu komandai ir rezervēta pašiem sava istaba ar gultām! Nākošā rītā sākās parastā drudžainā gatavošanās startam. Nevajadzīgs pārsteigums sanāca, kad tikai pāris stundas pirms starta uzzinājām, ka mums pašiem jānogādā savi divriteņi uz kādu noteiktu starpfiniša punktu, kas atrodas padsmit kilometru attālumā, kāda lauku ceļa malā! Tomēr, pateicoties organizatoru atbalstam, problēmas ar vietas atrašanu neradās un bijām laicīgi atpakaļ. Pa ceļam guvām labu ieskatu arī par to, kādi ceļi mūs sagaida. Lieta tāda, ka gaisa temperatūra nemainīgi turējās +2 +4oC robežās un no Jaunā gada pirmajās dienās uzsnigušā sniega palikušās atliekas neatlaidīgi kusa, bet uz nekaisītajiem lauku ceļiem pārvērtās pamatīgā, slapjā ledū. Ledus tāds, ka nostāvēt sarežģīti, nerunājot par kādu braukšanu, vai nedod dievs, bremzēšanu. Kaut ko slidenāku grūti iedomāties. Vienīgi lielās šosejas, kas droši vien bija kaisītas, bija bez ledus.



Atgriežoties sacensību centrā, notika komandu instruktāža, pēdējie gatavošanās darbi un pirmā etapa karšu izsniegšana. Par cik mēs bijām vienīgā komanda ne no Igaunijas, tad ar mums aprunājās atsevišķi. :) Kopumā sacensībām pieteikušās 20 komandas. Komandas ir trīs cilvēku sastāvā un tiek dalītas divās grupās: vīriešu un jauktās. Pirmais posma uzdevums vienkāršs: bez obligātā ekipējuma, noteiktā secībā savākt punktus tuvējā apkārtnē. Attiecīgi visi stājamies uz starta līnijas, noklausāmies laba ceļa vēlējumus skaidrā igauņu valodā un pēc starta signāla skrienam uz tuvāko punktu... Kamēr visi punkti savākti, komandas izretojušās garā rindā. Pēdējais punkts, esam atpakaļ sacensību centrā, kur paņemam somas un nākošās kartes, lai dotos trekinga posmā. Punktu nav pārāk daudz un attālums starp tiem vidēji 5 km. Speciālas orientēšanās iemaņas nav nepieciešamas, jo principā, visi iet pa vienām pēdām. Priekšā ir tie, kas ātrāk skrien un to igauņi pieprot labi. Vienīgā interesantā iezīme tā, ka gandrīz katrs punkts ir savā kalnā, un daži no tiem pat pietiekoši lieli, lai uz tiem būt ierīkoti tāllēkšanas tramplīni, attiecīgi, ar kontrolpunktu tā virsotnē.



Pēc trekinga seko slēpošanas posms. Slēpes ir nogādāts kādā meža plāviņā, kur mēs tās saņemam, pārvelkam apavus un dodamies tālāk. Punkti izvietoti tā, ka sasniedzami tie ir pa ceļiem. Tikai viena nelaime - ceļš ir vai nu ledū vai arī tīrs asfalts... Tad nu visi cenšas pa sērsnu, kas ir starp ceļu un ceļmalas grāvi, tik uz priekšu. Dažas komandas izvēlas labāk skriet ar slēpēm rokās nekā slēpot. Pēc kāda laika parādās distanču slēpošanas trases, kas ierīkotas vienā ceļa pusē, ~6 m platā joslā paralēli ceļam. Diemžēl sniega trūkuma dēļ, tās nav iebrauktas. Tāpēc slēpošanas prieki ir visai nosacīti un varam tikai iedomāties, cik lieliski varētu izslēpoties, ja būtu normāla ziema. Vispār tādas trases, gar ceļiem, redzējām lielā daudzumā un spriežot pēc zīmēm uz tām, piemēram, "52 km līdz finišam", ir skaidrs, no kurienes un kā igauņiem rodas tie stiprie distanču slēpotāji. Tā lēnā garā, slēpojot/ejot no viena paugura uz otru pienākusi tumsa un starpfinišs ar speciālo uzdevumu. Uzdevums vienkāršs - komandai izsniedz stumjamas slieces, līdzīgas kā ragavām, ar rokturi, pie kā turēties kājās stāvot un uzkāpjot uz vienas slieces ar otru kāju jāstumjas uz priekšu, kā ar skrejriteni. Slīd labi un pēc kāda laika atklājās, ka var pat mazliet to stūrēt. Ar šo uzparikti jāveic dažus kilometrus garš loks.



Distances vidū, negaidīti, vēl viens specuzdevums: komandai jāsaskalda tik daudz malkas bluķi, lai no saskaldītajām pagalēm sanāktu divi normāli malkas strēķi. Ir iespēja kārtīgi izvicināties ar cirvi! Pēc kādas pusstundas darbs galā, malkas īpašnieks laimīgs, ziemas krājumi papildināti un komanda var doties atpakaļ ar stumjamām uzpariktēm uz starpfinišu, kur saņemam riteņus un varam turpināt baudīt ziemas priekus. Tātad, seko velo posms.

Pirmais punkts paņemams braucot pa ceļu. Forši, tikai ceļš joprojām vienā ledū. Pēc pāris simts metriem mūsu meitenei jau pirmie kritieni un uz ledus tas ir divreiz sāpīgāk. Nepalīdz pat ritenim uzliktā priekšējā riepa ar radzēm. Uz priekšu netiekam. Risinājums atrodas samainoties ar riteņiem (komandas biedra ritenim radzes ir divreiz vairāk un uz abiem ratiem, tikai viņam ceļš jāturpina ar dāmu divriteni, savukārt meitenei ar divreiz smagāku velo). Nekas, toties esam atpakaļ ierindā un lēnām uzņemam tempu. Nākošo punktu mēģinām ņemt pa taisno un diemžēl nākas secināt, ka pa takām riteni sanāk vairāk stumt kā braukt (mežos sniega vēl ir pietiekoši). Pārējos punktus jau paņemam bez problēmām, jābrauc tikai pa ceļiem, kaut ar līkumu. Satiekam pretim braucošus sacensību līderus (vēlāk noskaidrojam, ka tie mums ir priekšā ~5 stundas!).

Nonākuši otrajā starpfinišā tiekam pie kārtējā specuzdevuma pildīšanas: divi sēž bērnu plastikāta ragavās un trešais ir zirga lomā :) - velk abus pa nospraustu distanci krustu šķērsu pāri aizsalušam dīķim. Tad vēl simboliskā pāreja pa virvēm un esam nopelnījuši atpūtu starpfinišā, ar iespēju piekļūt iepriekš atliktam ekipējumam. Uzēdam, sadzeramies siltus šķidrumus, nomainām "kājas" un esam gatavi doties otrajā trekinga posmā. Orientēties īpaši nav nepieciešams, atkal tikai jāsoļo. Attālumi starp punktiem vidēji stundas gājienā. Pie pirmā punkta specuzdevums: jāiekurina līdzi paņemtais gāzes deglis, jāapogļo skaliņi un ar ogli, katram no komandas dalībniekiem, jāuzzīmē kāds no komandas biedriem. Bildes sanāk superīgas, tikai nevar atšķirt kurš ir kurš... :)

Turpinām soļot. Pāris vietās noīsinām distanci un noķeram vairākas konkurentu komandas. Kādu gabaliņu ejam kopā. Temps normāls, jāiet tikai pa ceļu, mūsu navigators paļaujas uz priekšā ejošiem igauņiem un atslābinās. Velti, igauņi ir pamanījušies paiet garām vajadzīgajam pagriezienam un tagad kāds gabals jāiet atpakaļ. Droši vien arī viņiem mēdz iestāties nogurums, distancē pavadītas jau ~18 stundas! Tālāk, jau bez kreņķiem, tikai soļo, attālumi lieli, pārsvarā pa ceļiem, mazliet garlaicīgi un pie beigām kājas jau tādas ļenganas paliek.



Pēdējais riteņu posms nāk kā "saldais ēdiens". Sācis mazliet līt un apledojušie ceļi ieņēmuši pašu glumāko stadiju. Tie, kam velo riepām radzes tikai daļējas, pa ceļam izpilda vairākus vienreizējus trikus ar efektīviem kritieniem. Bet mūsu meitene jau tā piešāvusies, ka knapi tiekam līdzi. Noķeram vienu igauņu komandu. Tiem neiet vieglāk, arī aizņemti ar "daiļslidošanu" uz ledus. Tiekam viņiem garām un ar četru minūšu atrāvienu finišējam ~20 min. pirms noteiktā laika limita. Esam palikuši kopvērtējumā septītie. Pavisam, noteiktajā laikā, iekļāvās astoņas komandas. Izrādās, ka uzvarētāji tiek noteikti pēc kopvērtējuma laikiem, neskatoties uz to, kāds ir komandas sastāvs. Protams, pirmā doma ir, ka jauktajām komandām nav nekādu izredžu, bet reāli sanāca tā, ka vīriešu komandas ieņēma pirmo un trešo vietu, pārējās tika jautajām komandām (apbalvotas tika pirmās sešas). Par atmiņu, balvā visi saņem pašu zīmētos komandas biedrus smukā rāmītī.



Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv