Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Žannu. Rietumu riba. Ieiet citā pasaulē

Gara stāsta īsi fragmenti

Autors: Valērijs Babānovs [ AUTORS?]
Tulkojums no krievu valodas: Kristaps Liepiņš
Foto: Valērijs Babānovs un Sergejs Kofānovs
2007. gada 20. decembris.
Valērija Babānova stāsts par maršruta pirmgājienu uz Žannu smaili (7710 m, Himalaji) tiks publicēts žurnāla "Вертикальный мир" decembra numurā, kā arī (pēc kāda laika, 2008. gada sākumā) Valērija Babānova interneta mājas lapā www.babanov.com.


Ar laiku sāc saprast,
Ka robežas nepastāv.
Visas esošās robežas
Ir tikai mūsu galvā.
Mums vienmēr ir izvēle.
Tikai no tās ir atkarīgs viss mūsu
Tālākais liktenis.


6700 metru augstums...
17. oktobris

Laiks pavisam samaitājies. Redzamība kritusies līdz dažiem desmitiem metru, bet dažubrīd zūd pat pavisam. Nezinu, kas virza mūs augšup, bet pilnīgi skaidrs – esam vājprātīgi. :)

Nogāze pamazām kļūst aizvien stāvāka, un dažās vietās atklājas tīrs ledus. Kāpjam augšup sasējušies ar tievu, piecmilimetrīgu, statistisku virvi. Lieliski saprotu, ka tas ir muļķīgi, ka statistiska aukla tāpat neizturēs stingru rāvienu krītot kādam no mums, bet mainīt neko negribas. Jebkurā gadījumā, kaut kā tā ir vieglāk, kad zini, ka esi sasiets ar savu sasaites biedru. Kas ir sliktākais? Par sliktāko šeit labāk pat nedomāt. Rit saspringta divu izmocītu ķermeņu cīņa ar satrakotu dabu.

Es zinu, ka mums to nekad nepārvarēt, bet neskatoties uz to, kaut kas grūž uz priekšu, neļauj apstāties. Iespējams – tā ir spītība, bet var būt – dzīves mīlestība? Jo taču tas, ko mēs pašreiz darām – tieši tā ir tā īstā dzīve. Dzīve, kurā uz cīņas asmens atklājas visas tās vērtības.

Katram ir savi uzskati par dzīvi. Kādam pilnībā pietiek ar tiem, kuri nerimti tur cilvēkus lejā, sašaurinot to "horizontus", nedodot iespēju paskatīties visapkārt, bet kādam – tādiem, kā mums – vajag nepārtraukti apliecināt savu esamību un tiesības uz pilnīgu, piesātinātu un neparedzamu dzīvi.

Katram no mums ir izvēles iespēja.

7000 metru augstums...
18. oktobris

Nu jau divdesmit minūtes es stāvu uz vietas un nezinu, ko man darīt. Serjoga, mans sasaites biedrs, kaut kur tālu lejā gaidās sastindzis drošinot. Viņš mani neredz, jo skatu aizsedz klints pārliekums. Iespējams, tā pat ir labāk. Man labāk pašreiz būt vienam, lai pareizi izvērtētu situāciju un tiktu galā ar uzvirmojušo šaubu straumi.

Notiekošajā viss ir galēji vienkārši: atrodos stāva ledus kuluāra vidū, un augšup ceļu aizšķērso dzeltena, gandrīz vertikāla granīta klints josla. No šejienes tā izskatās nepārvarama…


Sergejs 7100 m augstumā, zem mums Sabitongas virsotne. Izejot uz DR kores (7200 m), priekšā Žannu virsotnes bastions…

It kā jau nekas, bet pa visu sienu, praktiski nenorimstot, plūst birstoša sniega upe. Nē, tas nav sniegputenis, kas krīt no augšas, kad visapkārt savilkušies smagi padebeši un mākoņos nav nevienas gaišākas vietas. Pašreiz spīd saule un ir ļoti auksts. Bet vējš…

Šobrīd uz kores ar vētras spēku plosās vējš, kurš ar savu spēku sagrābj sniega tonnas, un jau pēc brīža, tās tiek virzītas lejup.

Par laimi mēs vēl pašreiz uz sevis neizjūtam visu šo spēku, tāpēc, ka atrodamies nedaudz zemāk, bet pat ar šiem pārdzīvojumiem ir pietiekoši, lai sāktu šaubīties par to, vai šajā cīņā var uzvarēt, saglabājot motivāciju virzībai uz augšu.

Manī šobrīd cīnās divi mani "es". Viens no tiem – tas, kurš vienmēr šaubās. Tas ir pārdrošinātājs. Tas vienmēr man paklusām čukst: "Apstājies, paskaties apkārt. Jūs jau tāpat esiet sasnieguši Robežu. Priekšā ir nekāpjamas klintis, un ko darīsi tālāk? Tur gaida Nezināmais, bet jūs esiet tikai divi. Jums nav nekādu rezervju. Varbūt labāk tagad doties lejup, izvēlēties kaut ko vieglāku? Padomā, jo variet arī neatgriezties vispār…"

Otrais – tas ir optimists. Tas vienmēr mani uzmundrina, uzlādē ar enerģiju un ved mani dzīvē. Tas man saka: "Nepārdzīvo, viss būs lieliski! Vai tad šīs ir grūtības? Tas tikai tā – spēle. Spēlē, un tu uzvarēsi. Ja tagad pieņemsi lēmumu uzsākt lejupceļu, tad nekad šeit vairs neatgriezīsies. Neapstājies pie sasniegtā. Ja kaut kam esi noticējis, obligāti to sasniegsi…"


Virsotnes maģija. Saullēkta gaismā… Valērijs Babānovs, sarežģīts kāpšanas posms 7400 m augstumā.

7600 metru augstums...
21. oktobris

Lūk, it kā esam pārdzīvojuši šo bezgalīgo, stindzinošo nakti. Likās, ka kosmiskais aukstums iespēja apstādināt pat pašu laiku – tik ilgi vilkās šīs nākošās dienas rīta gaidas. Saprotams, ne par kādu miegu nevarēja būt ne runas. Tā vietā, katras desmit – piecpadsmit minūtes uz īsu brīdi nācās aizdegt gāzes degli, un uzturēt to mazo siltuma daļiņu, kas vēl bija saglabājusies mūsu nogurušajos un sasalušajos ķermeņos.

Tikko kā kļuva gaišāks un pulkstenis rāda rītas sesto stundu. Esam gatavi kustībai. Pēc tādas nakts drīzāk īstā reize būtu doties uz kādu kūrortu, atpūsties, bet šeit…


Augstums: 7500 metri. Sergejs drošina.

Sergejs traversē visas virves garumā horizontāli uz labo pusi. Iespējams, tur tālāk, ir kāda iespēja atkal doties uz augšu, jo tas, kas pašreiz ir tieši virs mums, izskatās pavisam neveicams.


Augstums: 7650 metri. Līdz virsotnei atlicis pavisam nedaudz…

7710 metru augstums...

Virsotne ir pavisam tuvu. Līdz tai pēdējie soļi veicami tikai ar gribasspēka palīdzību. Vēl daži metri, un manā priekšā, aizpildot visu skatu kreisajā pusē, paveras milzīgs, ar saviem apmēriem satriecošs Kančendžangas kalna masīvs, kura virsotne ir trešā augstākā virsotne pasaulē. Liekas, ka tā ir pavisam netālu.


Virsotne sasniegta!

Balstoties uz leduscirtņiem, kas iecirsti korē, kura, paldies Dievam, ir bez pārkares uz pretējo pusi, pārmetu kāju pāri virsotnes korei. Vēl mirklis un es attopos jāteniski sēdus uz tās. Tā tad nu arī ir Žannu virsotne. Lūk – mirklis, kurā piepildās cilvēka vēlmes. Cik gan dienas, bet varbūt arī gadus, es gaidīju šo mirkli, un lūk, šajā brīdī tas kļuva par realitāti.

Pēc pieredzes zinu, lai pilnībā saprastu un apjaustu to, ko šodien mums izdevās paveikt, būs nepieciešams laiks, bet pašreiz – mums vienkārši nav ne spēka, ne enerģijas, lai to varētu uztvert…


Valērijs Babānovs un Sergejs Kofānovs Žannu virsotnē (augstums 7710 m)

7350 metru augstums...
22. oktobris

Septiņi no rīta. Kosmisks aukstums. Cenšos salocīt telti, bet satrakojies vējš grib to izraut man no rokām. Visa mana rīta procedūra ar zābaku uzsildīšanu un kāju sildīšanu berzējot – "kaķim zem astes". Jau pēc piecām minūtēm, kā vien esam izlīduši ārā no telts, zaudēju savu kāju pirkstu jūtīgumu. Sasalušās roku plaukstas arī lāgā nevēlas klausīt. Šeit runa nav jau vairs par zābakiem un cimdiem – gluži vienkārši, visa tā iekšējā enerģija, kas visas šīs dienas sildīja mūsu ķermeņus, sāk ātri "aizlidot".

Es labi izprotu pašreiz notiekošā nopietnību, it sevišķi tad, kad sāku saprast, kādā esam augstumā, un cik daudz vertikāla tukšuma ir zem mūsu kājām. Pat neticas, ka visu to nāksies pārvarēt ejot lejup.

Brīžiem man sāk šķist, ka esam kļuvuši par šī Kalna gūstekņiem, un tas vairs nevēlas mūs atlaist no šejienes – vismaz dzīvus noteikti nē.

Izejam uz kores. Vēja ātrums pieņemas līdz neiedomājamam. Ja šāds vējš, kā šobrīd, būtu bijis vakar – nekādu virsotni mēs pat sapnī neredzētu…

Lai pēc iespējas ātrāk nomestu augstumu uz kores, pieņemam lēmumu ar virvi nesasieties. Tas ir ļoti riskants solis, bet tas dod mums iespēju iegūt ātrumu, un tas šobrīd ir ļoti svarīgi. Mēs abi saprotam, ka šādā vējā un aukstumā – ilgi neizvilksim. Katra liekā minūte, kuru pavadām šeit, šajā šausminošajā aukstumā, atņem mums aizvien vairāk un vairāk spēka.

Kāpjam lejup ar seju pret kori līdz maksimumam savākušies, jo viena nepareiza kustība – un iecirsties šeit vairs praktiski nebūs iespējams. Pāris dienas atpakaļ mēs šeit kāpām augšup sasaitē, daudzās vietās pat drošinot viens otru.

4700 metru augstums...
23. oktobris

Viens naktī. Ir sajūta, ka vēroju sevi no malas, un redzu, kā divas nomocītas un bezspēkā esošas būtnes, gluži kā nakts spoki, lēni cilājot kājas, klīst pa ledāju. Tās dodas bāzes nometnes virzienā. Attālums, ko iepriekš veicām vienā stundā, tagad līdz nepazīšanai izstiepies laikā…

Dažbrīd man sāk šķist, ka nekādas nometnes nemaz nav, ka tā ir tikai mūsu slimās, augstuma izmocītās iztēles izdoma.

Vāra mēness gaisma izlijusi pār milzīgā ledāja akmeņaino haosu. Skatos uz savu ēnu, kura krīt uz akmeņiem, un man šķiet, ka tas ir viss, kas palicis no manis. Nav nekādu sajūtu – ir tikai pāri visam esošs nogurums un atsvešinātība. Tāds iespaids, ka viena liela pasaule ir sašķēlusies neskaitāmās atsevišķās, savā starpā nesaistītās pasaulēs, un ka es pats, apmaldījies kaut kur starp tām, kļuvis par savādu vientuļnieku, meklēju kaut ko, un nevaru to atrast…


Bāzes nometne zem stāvās Žannu sienas (augstums 4700 m).

Rezumējums :
Nepālas Himalaji
Pirmgājiens: Žannu smaile (7710 m), Rietumu riba
Grūtību kategorija: ED / VI / WI+4 / 80° / M5 / (Rus. 6 grūt. kat.)
Augstuma atšķirība maršrutā: 3000 metri
Kāpiena stils: Alpu stilā, "uz vieglo"
Uzgājiens un noeja: 2007. gada 14.-23. oktobris, noeja pa uzkāpiena ceļu
Virsotne sasniegta 2007. gada 21. oktobrī
Kāpēji: Valērijs Babānovs (Krievija, SKSM) un Sergejs Kofānovs (Krievija, SM)
Sponsori: "Bask", "Scarpa", "Grivel", "Beal", "Julbo"

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [FORUMA TĒMA]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar kāpšanu un nolaišanos pa virvēm, dabīgu un mākslīgi veidotu klinšu vai ledus reljefu, kā arī atrašanos kalnu zonā, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv