Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Preses ziņas
Uzkāpt Everestā… un mirt?!

Autors: Atis Rektiņš (www.piedzivojumi.net) [ AUTORS?]
Foto no www.wikipedia.org
2007. gada decembris, Rīga

Šoruden Everests pasaulē ir ticis pieminēts visai bieži, piemēram, vienmēr darbīgie ķīnieši šo godu izpelnījušies, jo Olimpisko spēļu gaidās asfaltē ceļu uz savā pusē esošo bāzes nometni, kur sekmīgi izmēģinājuši arī jaunu mobilo sakaru torni, kurš gan uz ziemu ir atkal nojaukts. Daudzi kāpēji gan protestē pret abiem pasākumiem, bet, visticamāk, pēc celtniecības beigām cītīgi izmantos to sniegtās iespējas savu klientu komforta nodrošināšanai. Otrā robežas pusē arī neizpalika bez "pikantiem" jaunumiem.

Kādiem? Nepālas Kāpēju Asociācija plāno aizliegt uz Everesta publiski atkailināties, galvenokārt pēc Lakpa Tarke Šerpas un dāņa Vima Hofa "sasniegumiem" pagājušajā sezonā. Pirmais Everesta virsotnē izģērbās līdz viduklim (kā pats apgalvo, miera veicināšanai pasaulē…), bet otrais būtu uzkāpis gandrīz kails - tikai ar šortiem un zābakiem kājās, ja vien viņa kāpiens aukstuma dēļ nebūtu aprāvies pietiekoši cienījamā 7,3 km augstumā.

Kailumam kalnos nesen pievērsās ar britu The Guardian, publicējot interviju ar Nūdistu Kāpēju Asociācijas prezidentu Henku Vangfordu, kurš pastāstīja, ka par savas kustības galveno iedvesmotāju uzskata slaveno britu alpīnistu Džordžu Malloriju, iespaidojoties no fotogrāfijas, kur Mallorijs redzams staigājam pa Everesta bāzes nometni tikai ar cepuri galvā un mugursomu plecos. Tomēr Mallorijs daudz biežāk ir ticis pieminēts nevis sava nūdisma dēļ, bet sakarā ar jaunāko jaunu sava tautieša izvirzītu teoriju, saskaņā ar kuru varētu būt iespējams, ka Mallorijs un viņa kāpšanas partneris Endrjū Īrvains tomēr ir sasnieguši Everesta virsotni jau 31 gadu pirms Hilarija un Tenzinga. (Īss ar Mallorija ekspedīciju saistīto notikumu pārskats skatāms raksta beigās.)


George Herbert Leigh Mallory

Kaut arī jau desmitiem gadu eksistē dažādi minējumi par to vai 1924. gada 8. jūnijā Mallorijam un Īrvainam izdevās sasniegt Everesta virsotni, īpaši pēc Mallorija ķermeņa atrašanas 1999. gadā, tomēr ļoti pārliecinošus minējumus nebija izteicis neviens. Tas galvenokārt tādēļ, ka vienīgais pierādījums faktam, ka kāpēji vispār nonākuši virsotnes tuvumā ir viņu ceļabiedra Noela Odela, kurš palika pēdējā, VI nometnē, īsā liecība:
"12.50, uzreiz pēc tam, kad biju beidzis priecāties, atrodot pirmās fosilijas uz Everesta, bija novērojama pēkšņa atmosfēras skaidrošanās un atklājās visa virsotnes grēda un pēdējā - Everesta smaile. Manas acis piesaistīja mazs, melns punkts, kura siluets atradās sniega kores augšā zem klinšu pakāpiena uz grēdas, melnais punkts kustējās. Kļuva redzams vēl viens melns punkts un kustējās augšup pa sniegu, lai uz kores satiktu otru. Tad pirmais pietuvojās milzīgajam klinšu pakāpienam un īsi pēc tam parādījās augšā, tāpat darīja otrais. Tad viss aizraujošais skats pazuda, vēlreiz ieskauts mākonī."

Tomēr no Odela liecības nekļūst īpaši skaidrs par kuru no virsotnes tuvumā esošajiem klints sliekšņiem iet runa. Kā zināms, uz Everesta ziemeļaustrumu grēdas starp 8500 un 8750 metru augstumu ir trīs klints sliekšņi, katrs aptuveni 30 metrus augsts. Par visgrūtāk pārvaramo tiek uzskatīts tikai Otrais slieksnis, kurš pierādīti uzkāpts tikai 1960. gadā un kur piecpadsmit gadus vēlāk Ķīnas alpīnisti uzstādīja kāpnes, kuras tagad izmanto visi kāpēji, kas iet pa šo maršrutu. Tomēr teorētiska iespēja, ka Mallorijs būtu varējis pārvarēt Otro slieksni pastāv, jo šis slieksnis, uz laiku noņemot tur esošās kāpnes, ir izkāpts dažas reizes un aptuveni novērtēts ar 5c līdz 6a grūtību pakāpi (pēc franču sistēmas), kas varēja atbilst Mallorija spējām.

Odela liecība aptver pietiekoši īsu laika sprīdi - runa iet par piecām līdz desmit minūtēm, tādēļ visloģiskāk būtu pieņemt, ka runa iet par Pirmo vai Trešo slieksni, jo tiek uzskatīts, ka dažu minūšu laikā iespējams pārvarēt tikai šos abus sliekšņus. Otrajam pat mūsdienās ar kāpnēm nepieciešamas vismaz divdesmit minūtes, turklāt Mallorijs nebija izcili ātrs kāpējs. Kaut arī pats Odels sākotnēja uzskatīja, ka redzējis abus pārvaram Otro slieksni, vēlāk viņš domas regulāri mainīja un reizēm apgalvoja, ka abus kāpējus redzēja tomēr uz Trešā sliekšņa.


Everesta ziemeļaustrumu kore (uz debesu fona), kas stiepjas līdz pat virsotnei (foto no Rongbukas ledāja)

Salīdzinoši nesen – šī gada oktobra vidū, Karaliskajā Ģeogrāfijas Biedrībā notika Greiema Hoilanda (Graham Hoyland) lekcija, kurā viņš sīki izstāstīja savu teoriju par Mallorija un Īrvaina kāpienu. Kaut arī pilns lekcijas saturs vēl tikai gaida publiskošanu, galvenā viņa doma ir tāda, ka Malorijs tomēr pamanījās iekarot Everesta virsotni.

Hoilands uzskata, ka, pretēji visu citu pieņēmumiem, Mallorijs nemaz nemēģināja kāpt Otrajā slieksnī, jo iepriekš nevienam tas vēl nebija izdevies. Arī viņa biedrs Īrvains nebija pārāk labs kāpējs, tādēļ abi šo šķērsli apgāja pa apakšu un tas, ko Odels redzēja, bija Trešā sliekšņa pārvarēšana.

Šai teorijai par sliktu runā tas, ka ne izlūkošanas gājienā 1924. gadā, ne vēlākajā 1933. gada britu ekspedīcijā, kad arī tika mēģināts apiet Otro slieksni, tas neizdevās. Vienīgā alternatīva ir maršruts pa Lielo Kuluāru, kurš ir ticis izmantots vēlākajos gados.

Savādākās domās ir amerikāņu kāpējs Konrāds Ankers, kurš ir viens no pazīstamākajiem Mallorija "pētniekiem" un vēl lielāku atpazīstamību šogad viņam piešķīra viņa negaidīti godīgais paziņojums, ka ar Malloriju un Everestu nodarbojas tikai finansiālu apsvērumu vadīts, lai spētu saviem dēliem apmaksāt mācības koledžā.

2006. gada sezonā abi Mallorija speciālisti - Ankers un Hoilands devās kopējā ekspedīcijā, kuras mērķis bija pārbaudīt vai Mallorijs 20. gs sākuma ekipējumā būtu spējis sasniegt Everesta virsotni. Tika izgatavoti divi apģērbu komplekti, kas diezgan precīzi atbilda Mallorija ekspedīcijās izmantotajiem. Pārsteidzošā kārtā šo drēbju un apavu svars izrādījās mazāks, nekā mūsdienu ekipējumam, ko var izskaidrot ar izcili dārgajiem un ļoti augstvērtīgajiem materiāliem (vilna, zīds un kokvilna), kas tika izmantoti šo apģērbu izgatavošanai.

Interesanti, ka Ankers pēc ekspedīcijas atzina, ka Mallorija drēbes bija ciešamas, taču virsotnes tuvumā ar tām būtu bijis pārāk auksts. Tajā pat laikā Hoilands uzskatīja, ka šis apģērbs tikai nedaudz atpaliek no mūsdienu alpīnistu apģērba kvalitātes, tādēļ Mallorijam nevarēja rasties īpašas grūtības nepiemērota apģērba dēļ. Jāpiemin gan, ka Hoilands veselības problēmu dēļ neuzkāpa tik augstu kā Ankers, tomēr, no otras puses, Mallorijs kāpa Everestā siltākos laika apstākļos.

2006. gada ekspedīcija tikai nostiprināja Ankera pārliecību par to, ka Mallorijs sasniedza ievērojamu augstumu, tomēr līdz virsotnei nenokļuva gan sava nepilnīgā ekipējuma dēļ, gan tādēļ, ka nebija tik labs kāpējs, lai spētu pārvarēt Otro slieksni (tajā pats Ankers uzkāpa šogad un gatavojas nākamgad to atkārtot). Uz Hoilandu ekspedīcija radīja tieši pretēju efektu, tādēļ sagaidāms, ka pietiekoši interesanta savas taisnības pierādīšana turpināsies arī nākamgad.


1924. gada Everesta ekspedīcijas dalībnieki (foto no kādas avīzes slejām)

Protams, netrūkst vēl citu teoriju par Mallorija un Īrvaina panākumiem un par šiem notikumiem sarakstīts ne mazums grāmatu. Tomēr daudz interesantākas par sausu lasāmvielu varētu būt amerikāņu kāpēja Džeika Nortona uzņemtās fotogrāfijas no iespējamā Odela skatu punkta (Mallorija ekspedīcijas VI nometnes vietas) un ļoti detalizēts ziemeļaustrumu grēdas attēls, kuras skatoties katrs var izvirzīt savas teorijas. Tās pierāda arī to, ka no nometnes vietas bija iespējams saskatīt visus trīs sliekšņus.

Tomēr, ja arī kādreiz izrādītos, ka Mallorijs ar Īrvainu Everesta virsotni sasniedza, ir ļoti apšaubāms, ka Hilarijs un Tenzings zaudētu savu Everesta iekarotāja godu. Vairums kāpēju, ieskaitot Mallorija dēlu, uzskata, ka kāpiens uzskatāms par veiksmīgu tikai tajā gadījumā, ja vismaz kādam ekspedīcijas dalībniekam izdevies atgriezties dzīvam. Pēc Mallorija un Īrvaina nākamais uz Everesta pirmā iekarotāja godu pretendē Mauriss Vilsons, kurš solo mēģināja uzkāpt Everestā 1924. gadā un no kāpiena neatgriezās. Vilsona ķermenis tika atrasts uz kalna dažus gadu desmitus vēlāk un vairāki vēsturnieki izvirzījuši teoriju, ka augstākā no viņa nometnēm bija ierīkota aptuveni 8500 metru augstumā.

Katrā ziņā, viedokļi ir dažādi, tomēr skaidrs ir tas, ka neapgāžamu iespējamā pirmkāpiena pierādījumu atradējam slava un nauda būs atliku likām nodrošināta, tādēļ gaidāms, ka jau nākamajā sezonā Everesta ziemeļu pusē var parādīties vēl vairāki Mallorija ekspedīcijas atlieku meklētāji. Par galveno meklējamo objektu tiek uzskatīts Īrvaina ķermenis un fotoaparāts, kura filmiņu, ja vien tā pienācīgi sasalusi, būtu iespējams attīstīt un uzzināt, vai kāda no fotogrāfijām nav tikusi uzņemta virsotnē…

* * *
1924. gadā tiek organizēta trešā ekspedīcija uz Everestu, kurā piedalās Mallorijs. Kāpšana notiek jūnijā - vēlāk kā mūsdienās pieņemts, pēc musonu sezonas sākuma, jo šajā laikā ir siltāks. 8. jūnijā Mallorijs ar Īrvainu iziet no pēdējās - VI nometnes. Aptuveni 12.50 viņus uz īsu mirkli netālu no virsotnes pamana viņu biedrs Noels Odels. Neviens no kāpējiem VI nometnē neatgriežas.

1933. gads - zem Pirmā sliekšņa tiek atrasts Īrvaina cirtnis. Tas rada pamatu divām teorijām - Īrvains palika pie Pirmā sliekšņa gaidīt Malloriju, jo kāpējs nekad nepamestu savu cirtni, vai arī - cirtnis vienkārši pazaudēts.

1975. gads - ķīniešu ekspedīcija it kā uzduras "mirušam anglim", nekāda sīkāka informācija par šo gadījumu netiek publiskota. Ķīnieši vēl vairākus gadus neļauj organizēt rietumnieku ekspedīcijas no ziemeļu puses, tādēļ nekādi ekspedīcijas atlieku meklēšanas darbi nav iespējami.

1991. gads - zem Pirmā sliekšņa tiek atrasts skābekļa balons, kuru, visticamāk, atstājis Mallorijs un Īrvains.

1999. gads - tiek atrasts Mallorija ķermenis (nedaudz zemāk par Īrvaina cirtņa atrašanās vietu). Spriežot pēc traumām, viņš gājis bojā kritienā no neliela augstuma, iespējams, esot sasaitē ar Īrvainu, jo Mallorijam ap vidu apsieta virve. Visgrūtāk izskaidrojama ir ķermeņa atrašanās vieta, kas ir samērā zemu, kas nozīmē, ka negadījums noticis atgriežoties.

2007. gads - Mountaineverest.com ekspedīcija, kuras rīcībā ir kāda noslēpumaina avota ziņas par Īrvaina ķermeņa atrašanās vietu, beidzas bez panākumiem.

2008. gads - plānotas vairākas ekspedīcijas saistībā ar Mallorija ekspedīcijas atlieku un Īrvaina ķermeņa meklēšanu.

* * *
Interesantas saites
:
Kāpēja Džeika Nortona lapa;
Detalizēta informācija ar fotogrāfijām par Otro slieksni;
Mounteverest.net rakstu sērija par Maurisu Vilsonu.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv