Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Ceļojumi
Sajāni 2007: Aha (Sajānu Oka)

Teksts: Mārcis Kalnjānis
Foto: Vitolds Vīze
2008. gada janvāris, Rīga

2007. gada augusts. Ceļš līdz Baikālam mums bija sekojošs Rīga - Maskava ar vilcienu, Maskava - Irkutska ar lidmašīnu, Irkutska - Zemeņu (Zemļeņičnaja) stacija ar piepilsētas (75 km) elektrisko vilcienu.





Pēc vairākām stundām, somu stiepšanas, peldes Baikālā, vizināšanos ar diviem busiņiem, nonākam pie Jurkas, pamestā autobāzē, kur arī nakšņojām. Šeit arī notika ilgstošas pārrunas ar šoferīšiem par tālāko ceļu un to, cik tas mums maksās. Pateicoties Vitolda diplomātijai tika sarunāts busiņš līdz Mondiem par trīs tūkstošiem rubļu (~60 Ls) – 210 km pa labu ceļu.



Iespējams, ka šis ir ciemats Aršan, varbūt arī dziedniecisko ūdeņu ciemats Pērle (Žemčužena). Dziednieciskajos ūdeņos var pamērcēties par 40-70 Rub (0.80-1.40 Ls) no personas, un smērēties ar minerālu dubļiem var par velti...

Pa ceļam līdz Mondiem Vitolds jauno šoferīti vārdoja tik ilgi, kamēr viņš piekrita mūs vest tālāk par 20 Rub (0.40 Ls) par katru nākošo kilometru, kopā 1700 Rub (34 Ls), cietā takse līdz mūsu mērķim ir 5000 Rub (100 Ls). Ceļš tālāk ved pāri pārejai, pa braucamu, bet sliktu granteni. Aiz pārejas atkal sākas labs grants ceļš. Izkāpjam 76 km aiz Mondiem (ceļa stabiņš).

Ahas (Okas) upes sākums mierīgs, krāču nav, zivju nav, jāsteidzas arī nav. Braucam un priecājamies par dabu. Skaisti.



Tā tas turpinājās vairākas dienas. Gar upi, netālu iet ceļš, kustība 2-5 mašīnas dienā.



Un tad mēs nonācām Ērglēnā (Orļik) – tas ir rajona centrs. Šeit ir veikali, tirgus, kopētājs un fakss, budistu templis dacans, esot arī kāds budistu mūks, bet viņš dzīvo otrā templī, citā pilsētas daļā. Šeit var nopirkt arī svaigu maizi. No vietējām maizēm vislabākais ir ķieģelis ar biezu garozu, kas arī glabājas visilgāk.



Skaists ūdenskritums apaļā kanjonā upes kreisajā krastā. No Ahas (Okas) tas gan nav redzams, jāiet pa taciņu gar upīti, pa ceļam ir ziedojumu vieta, kur atstāt kādu personīgu mantu labai veiksmei. Ja tā labi ieskatās, pa vidu, pa kreisi no ūdenskrituma ir redzams Vitolds aizsargkrāsas drēbēs. :)



Netālu aiz ūdenskrituma, upes otrā krastā apmetāmies uz naktsguļu. Upe it kā mierīga, bet tās straumes ātrums ir 8 km/stundā un ūdens temperatūra +5oC.



Kanjona sākums mūs sagaidīja ar patīkamu, karstu pretvējiņu sākumā, kas vēlāk pārvērtās par pamatīgu pūtienu, kas spēj koriģēt kaķa kustību pa upi. Piestājām aizvējā, smukā līcītī ar dubļainu krastu. Šeit mūsu ēdienkartē parādījās hariuss, lielā daudzumā, gan kūpinātā, gan sālītā veidā. Augšējā attēlā redzamais kustonis ir vēdzele, kas ķeras uz hariusa atlikumiem.



Iebraucot kanjonā, pēc divu dienu dzīvošanas pie hariusa bedrēm, pēc nepilnas stundas brauciena atklājās brīnišķīga smilšaina pludmale (30x150 m) ar lielu daudzumu malkas un lielu atstraumi. Tika nolemts šeit būvēt pirti! Nenovelkot hidru, čaklie laivotāji ķērās pie darba un uzbūvēja iespējams lielāko pirti tuvāko 100 km rādiusā. Labākās pirtsslotas sanāk no baltegles!



Pusstundas braucienā aiz brīnišķīgās pludmales ir kanjona bīstamākā krāce. Šajā reizē ir zems ūdens līmenis un lai iebrauktu lielākajos viļņos nākas lavierēt starp akmeņiem.

Bīstamība ir piespiedē kas veidojas klints kabatā, bet brīdī, kad liekas - tūlīt iebrauksi klintī, spēcīgs atsitiena vilnis pamet katamarānu metru sānis, tālāk šūpošanās pa viļņiem. Seko vairākas mazākas krāces. Un tad...



Un tad iebraucām lielā mierīgā ūdenī, kur tālāk, no augšas skatoties - nekā īpaša, taisns posms ar viļņiem. Laižam lejā. Pie metrīgiem un pusotrmetrīgiem viļņiem tā kā esam pieraduši, bet piebraucot tuvāk, pēkšņi, vietā kur it kā nekā nav, ieraugām 2-3 m viļņus... Braucam pa vidu lielākajos viļņos un šeit seko skats gluži kā no filmas Perfekta vētra kulminācijas brīža. Vilnis pārāk liels, ātrums pārāk mazs un mūsu kaķi noliek svecē. Peldot straumē viļņi šķiet vēl lielāki... Krastā tiekam pašu spēkiem un pilnā komplektā.



Dažāda izmēra krāces seko viena otrai lielā daudzumā...



Kanjona vidū radīts brīvdabas muzejs. Vairāki šādi "totēmu" koki, vismaz septiņas pirts vietas (maziņas salīdzinājumā ar mūsu būvēto), no baļķiem taisīti galdi un sēdekļi. Interesantākie eksponāti – 16 kg svarubumba, pie koka 6 m augstumā piestiprināts krēsls, stacionārais telefons...



Miglains rīts skaistā vietā. Vieta visvairāk izceļas ar ļenokiem kurus šeit izdevās izmānīt no ūdens.



Ziemas vai vasaras būda pie upes.



Lejup pa upi turpinās jautrība pa viļņiem. Bildēs tas grūti saskatāms, jo attālums līdz fotografējamajam objektam parasti ir liels. Bija forši. :)





Viļņainie upes posmi mijās ar mierīgiem, kur no viena līkuma līdz nākošajam upes līkumam jābrauc kāds kilometrs gar augstām klintīm. Upes straume joprojām 8 km/stundā.





Priekšpēdējā nometne pie upes...

Sīkākas detaļas par maršrutu apskatāmas šeit, dažas kartes - šeit.

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]



Brīdinājums! Šī vortāla veidotāji Jūs brīdina par to, ka aktivitātes, kuras ir saistītas ar laivošanu, gan dabīgās, gan mākslīgās ūdenstilpnēs, ir potenciāli bīstamas Jūsu veselībai un dzīvībai! Šo bīstamību var novērtēt tikai balstoties uz pieredzi. Savukārt pieredzi var iegūt tikai apgūstot zināšanas un praktiskās iemaņas. Mēs rekomendējam šo pieredzi iegūt zinošu un kvalificētu instruktoru klātbūtnē! Vortāla veidotāji neuzņemas nekādu atbildību par sekām, kuras var rasties izmantojot publicēto informāciju.

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv