Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Helmuts Bēms: vislabākā izglītība - personiskā pieredze!

2007. gada septembris, Rīga

"…Izziņa ir iespējama tikai uz pašreizējās izziņas robežas. Lielu daļu no savas apzinīgās dzīves es esmu veltījis izglītības gūšanai, taču laikam ejot esmu sapratis, ka neko patiesi vērtīgu tā arī neesmu iemācījies. Iemācīties var tikai no personiskās pieredzes un nekāda izglītība to nevar aizstāt. Piedzīvojumi ir veids, kādā es cenšos atgūt sabalansētību sevī starp pieredzi un zināšanām."

* * *

Kāds ir Tavs līdz šim piedzīvotais izaicinošākais un aizraujošākais piedzīvojums?

Piedzīvojums ir kaut, kas daudz lielāks par vienkārši atgadījumu vai negadījumu, kuri mēdz būt subjektīvi neizmērāmi izaicinoši. Lai gan bieži arī šos atgadījumus mēdz dēvēt par piedzīvojumiem. Savā pēdējā piedzīvojumā varenajos Himalajos nespēju šķērsot kādu upi 4300 m augstumā un tam sekoja galvu reibinoša traukšanās uz leju. Pēc laimīgas nokļūšanas krastā sāku kārtot pa plauktiņiem reizes, kad esmu bijis situācijās, kurās ir šķietami nopietns apdraudējums veselībai un dzīvībai. Sanāca, ka šis atgadījums ierindojās tikai 4-5 vietā un tikai uz 2 nedēļām, kad saraksta augšgalā pārliecinoši ierindojās izslīdēšana uz ledus nogāzes tikai 50 metrus zem manas pirmās seštūkstošnieka virsotnes.

Bet, atgriežoties pie lielajiem piedzīvojumiem, tad tas noteikti bija 2006. gada brauciens ar riteņiem no Ulanbatoras pāri visai Mongolijai uz Krieviju, ko divatā ar draudzeni paveicām 60 dienās. Pirmajā vietā tas ir tāpēc, ka tika pilnība pašu izplānots. Mums tas bija kā pirmgājiens, jo nebija gandrīz nekādas informācijas no citiem ceļotājiem. Es pat pieļauju, ka bijām pirmie, kas šķērsoja Mongoliju no austrumiem uz rietumiem ar divriteņiem, jo Mongolija savu austrumu robežu bija atvērusi tikai pavisam nesen. Daudz bija piedzīvojumiņu šajā lielajā piedzīvojumā, bet droši vien visspilgtāk man palikušas atmiņā grūtības, ar kurām saskārāmies apmēram brauciena 50 dienā. Pēc ļoti nogurdinošas pārejas šķērsošanas, kas prasīja trīs dienas, mēs beidzot nokļuvām pie ezera, kas bija ļoti būtisks pieturas punkts tālākajam ceļam, jo šeit vajadzēja uzpildīt ūdens krājumus. Bijām fiziski un garīgi uz pilnīgas spēku izsīkšanas robežas. Tikai ēdot pagatavotās vakariņas mēs beidzot sapratām, ka mūsu ezers ir sālsezers, pretēji tam, kā norādīts kartē. Dzeramā ūdens mums vairs nebija. Sekojošās dienas un neziņa izvērtās par īstu pārbaudījumu.


Kaut kur Mongolijā…

Kas ir tas, kas Tevi visvairāk iedvesmo doties aizvien jaunos piedzīvojumos?

Subjektīvā līmenī, tā ir mana neapslāpējamā vēlme izzināt sevi un vidi, kurā es dzīvoju. Un izziņa ir iespējama tikai uz pašreizējās izziņas robežas. Lielu daļu no savas apzinīgās dzīves es esmu veltījis izglītības gūšanai, taču laikam ejot esmu sapratis, ka neko patiesi vērtīgu tā arī neesmu iemācījies. Iemācīties var tikai no personiskās pieredzes un nekāda izglītība to nevar aizstāt. Piedzīvojumi ir veids, kādā es cenšos atgūt sabalansētību sevī starp pieredzi un zināšanām.


Stok Kangri, Himalaji (Kašmira)

Ja būtu iespēja Tavā dzīvē kaut ko pilnīgi kardināli mainīt, ko Tu iesāktu?

Ja es varētu atbildēt uz šo jautājumu, tad es to izdarītu, tagad. Pagātni nožēlot liekas bezjēdzīgi un nākotnē ir iestrādāta varbūtība.


Teiču purvā pēc -15°C nakts

Kas ir tas sliktākais, par ko Tu domā saistībā ar saviem piedzīvojumiem?

Dažreiz, protams, kritiskos brīžos uznāk bailes. Lielākas bailes ir no tā, ka es varētu nomirt un mani tuvinieki nespētu ar to sadzīvot. Proti, manas bailes ir ne tik daudz no pašas nāves, cik no nevēlēšanas sāpināt palicējus.


Atceļā no virsotnes, Kaukāzs

Kas Tev sniedz iekšēju atbalstu brīžos, kad ir smagi, grūti, sāpīgi?

Tas laikam ir kaut kāda mēra mazohistiski, bet man patīk grūtie un smagie brīži. Tas pat ir daļa no motivācijas. Mans mīļākais stāvoklis ir absolūts nogurums. Noguruma brīžos es jūtos iekšēji mierīgs un laimīgs, šajos brīžos varu vistīrākajā veidā pievērsties izziņai.


Čimtargas pāreja, Fanu kalni

Helmuta Bēma rakstītais piedzīvojumu apraksts, kas publicēts www.adventurerace.lv vortālā:
● No ***** komforta līdz telts romantikai
"...izkārpījušies pa dziļo sniegu uz kores, par nožēlu secinām, ka putenis nedomā atkāpties. Mūsu pēdējā virsotne bija pavisam tuvu..." Stāsts par 7 dienu, 12 virsotņu ziemas traversu Japānas Minami Alpos. >>>

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Vēl 5 jautājumi par…"? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv