Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Ēriks Rozners: neesmu piedzīvojumu meklētājs

2007. gada augusts, Rīga

Patiesībā es neesmu piedzīvojumu meklētājs. Man vislabāk patīk rūpīgi sagatavoti un precīzi izpildīti pasākumi, kur viss norit tieši kā plānots. Patīk aiziet dabā lai atgūtu garīgo līdzsvaru un smeltos pozitīvo enerğiju – jo tālāk no civilizācijas, jo labāk. Esmu individuālists – man nepatīk masu pasākumi un lietas ar kurām aizraujas pārāk daudz cilvēku. Piedzīvojumos man patīk izaicinājums un mērens sportiskais elements. Bet man nepatīk sacensties ar citiem cilvēkiem. Mans mīļākais hobijs – mugursomu pārgājieni un kāpšana kalnos. Tu un daba…

* * *

Kāds ir Tavs līdz šim piedzīvotais izaicinošākais un aizraujošākais piedzīvojums?

Uz doto brīdi droši vien tas būtu kāpiens Mount Rainier virsotnē (par to var lasīt šeit). Bet patiesībā man uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Ir bijuši daudzi ļoti interesanti un iepaidīgi piedzīvojumi, kas katrs savā laikā bija izaicinošākais un aizraujošākais. Es pēc dabas esmu konservatīvs, un man izaicinošs škiet viss ko daru pirmo reizi. Tādēļ parasti katrs nākošais jaunais piedzīvojums it kā aizēno iepriekšējo. Kopā ar ğimeni esam veikuši neiazmirstamus pargājienus Teton kalnos (var lasīt šeit) un Lielajā Kanjonā (var lasīt šeit), kur katrā bija savi unikāli izaicinājumi un spēcīgi pozitīvi pārdzīvojumi.


Kopā ar ğimeni Lielajā Kanjonā.

Reizēm šķietami ikdienišķos apstākļos rodas piedzīvojums kas paliek atmiņā uz ilgu laiku. No tālas jaunības mēs ar sievu joprojām atceramies kādu braucienu pa Gauju ar gumijas pūšļiem, kad piecas dienas no vietas gandrīz nepārtraukti lija lietus. Izaicinājums bija ne tikai izturēt šo draņķīgo laiku pa dienu (neilons toreiz bija luksūrija, gortex vēl nebija izgudrots), bet arī katru vakaru pie ugunskura izžāvēt drēbes un inventāru lai nodrošinātu komfortablu nakšņošanu. Cīņa ar dabas stihiju piecu dienu garumā faktiski izvērtās par aizraujošu piedzīvojumu tiem kam pietika humora izjūtas lai to novērtētu.

Kas ir tas, kas Tevi visvairāk iedvesmo doties aizvien jaunos piedzīvojumos?

Cilvēki ir sarežğījuši savu dzīvi padarot to gandrīz vai neciešamu. Riskēšu būt banāls sakot ka godkārība un liekulība dominē cilvēku attiecībās mūsdienu sabiedrībā. Visas ikdienas nejaucības šķiet daudz nenozīmīgākas, ja varu pāris reizes mēnesī "izrauties" kaut vai tikai uz vienu dienu kādā pasākumā pie dabas. Ironiski, bet jo vairāk negatīvā es redzu ikdienā, jo vairāk tas mani iedvesmo doties piedzīvojumos.


Pārgājienā Baltajos Kalnos New Hampshire pavalstī.

Ja būtu iespēja Tavā dzīvē kaut ko pilnīgi kardināli mainīt, ko Tu iesāktu?

Mainītu dzīves vietu tuvāk dabai, tuvāk kalniem. Manā iztēlē šāda vieta varētu būt Jaunzēlande. Tas gan ir samērā naivs sapnis, par kuru pats es laiku pa laikam pasmaidu…


Ledus kāpšanas trenniņš Baltajos Kalnos.

Kas ir tas sliktākais, par ko Tu domā saistībā ar saviem piedzīvojumiem?

Es pat īsti nezinu. Piedzīvojumi man parasti saistās lielāko tiesu ar spēcīgām pozitīvām izjūtām. Ja nu man jāatrod kas nepatīkams, tad man nepatīk neizpildīt ieplānoto. Savu pieeju piedzīvojumiem es salīdzinātu ar Bridža spēli – vispirms ir pareizi jānosola un tad precīzi jānospēlē. Tāpat arī piedzīvojumos man patīk vispirms rūpīgi izplānot, tā lai pasākums atbilstu dalībnieku ambīcijām un spējām, un tad izpildīt ieplānoto. Patīk beigās secināt – jā, tas bija tieši tas ko mēs gribējām un varējām, ne vairāk un ne mazāk. Nepatīk, ja nākas vilties savā plānojumā vai spējās.


Kāpjot The Penguin (WI 4) Baltajos Kalnos.

Kas Tev sniedz iekšēju atbalstu brīžos, kad ir smagi, grūti, sāpīgi?

Man tā laikam vienmēr ir bijusi Daba. Brīžos kad ir grūti es vēlos doties kādā garākā pārgājienā. Piemēram pagājušā gadā pēc stresaina pavasara un vasaras sākuma mēs divatā ar jaunako meitu Moniku pavadījām pārgājienā mežā un kalnos septiņas dienas. Atgriezos atpakaļ sasmēlies pozitīvo enerğiju gandrīz vai visai atlikušajai vasarai. Parasti jūtu nepieciešamību pazust dabā uz vairākām dienām vismaz reizi mēnesī. Reāli gan iznāk biežāk samierināties ar vienas dienas pasākumiem nedēļas nogalē.


Brīdis no labi pavadītas svētdienas…

Ērika Roznera rakstītais piedzīvojumu apraksts, kas publicēts www.adventurerace.lv vortālā:
● Mount Rainier – kalnu skola ASV
Pēdējā laikā šajā un citos Latvijas interneta resursos ir bijuši vairāki daudz diskutēti raksti par alpīnisma mācīšanos un pirmajiem soļiem kalnos. Šeit es gribētu padalīties savā pieredzē, ko guvu Rainier Mountaineering Inc. (RMI) organizētā alpīnisma seminārā Mount Rainier nacionālajā parkā, Washington pavalstī, ASV. Seminārs bija sešu dienu pasākums – viena diena praktisku treniņu, viena diena lekciju tipa teorētisku nodarbību un četru dienu kāpiens virsotnē ar vairākiem treniņiem no kāpšanas brīvajos brīžos. Šis bija mans pirmais nopietnais vairāku dienu kāpiens kalnos, kurā pirmo reizi gāju pa ledāju. Tātad šis stāsts ir ieskaitāms "pirmo reizi kalnos" kategorijā. >>>

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Vēl 5 jautājumi par…"? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv