Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
VX Zemgale 2003 – rezumējums, jautājumi un atbildes

Autors: Kristaps Liepiņš [ AUTORS?]
Foto: "VX Zemgale 2003" dalībnieki un atbalstītāji
Arhīvs: 2003. gads, Rīga

Pavisam uz "VX Zemgale 2003" starta līnijas Salā, netālu no Jēkabpils, vēlā piektdienas vakarā izgāja 96 komandas: 39 Elites un 57 Tautas klasē. Sacensību maršruta kopējais garums pēc organizatoru veiktajiem mērījumiem Elites klasei bija aptuveni 160 kilometri (laika limits 40 stundas), Tautas klasei - 100 kilometri (24 stundas)…



Noslēgušās kārtējās VX sērijas piedzīvojumu sacīkstes

Sacensības pagājušas, rezultāti aprēķināti, balvas sadalītas. Secinājumi, pārdomas, rezumējums? Maršruts, kā jau ierasts bija iedalīts vairākos posmos, kas veicami gan kājām, gan ar velosipēdiem, gan laivās. Nu jau otro sacīksti pēc kārtas (iepriekš – "VX Kurzeme 2003") iekļauts arī posms, kas veicams ar pašdarinātiem peldlīdzekļiem. Šoreiz – pilnīgi atšķirīgs no tā, kāds tas bija pavasarī (toreiz pa Ventu vajadzēja veikt 18 kilometrus) – jāapmeklē divas salas Daugavā: Sēlpils un Oliņkalns. Un starp tām – viena no dziļākajām Daugavas vietām, kurā dziļums ir aptuveni četrdesmit metri... Neiztrūka arī "tradicionālie" virvju šķēršļi, no tiem daži pat kopā ar velosipēdiem. Pilnīgs jaunums - jākāpj pa akmens mūru sienām vairāku metru augstumā (vējdzirnavas Vecsēlpilī, Ziemeļsusējas tilta vecie atbalsti Salā). Protams, pie kāpšanas var arī pieskaitīt nu jau par tradīciju kļuvušos, augstu kokos izvietotos (līdz pat 7 m augstumam!) kontrolpunktus, kas vienai otrai komanda sagādāja visai lielas problēmas.



Finiša līniju šajās sacīkstēs saviem spēkiem sasniedza 16 no 39 Elites klases komandām, tiesa gan pilnu, nesaīsinātu sacīkšu maršrutu veica tikai vienpadsmit komandas. Tik daudz Elites klases komandas nav vēl finišējušas nevienās iepriekšējās VX sacīkstēs. Pārsteigumu sagādāja Elites klases uzvarētāji – "Hekotek Adventure" komanda no Igaunijas, kas distancē pabija 27 stundas un 35 minūtes, finišējot ar pāris stundu atrāvienu no otrās vietas ieguvējiem "VX Club Team" (31:31), kas zem nosaukuma "Brīvnieki+Guntars" uzvarēja divās iepriekšējās VX sacīkstēs ("VX Rudens 2002" un "VX Kurzeme 2003"). Aiz viņiem finišēja Latvijas komandas "Kuldīga" (35:47), "Eži" (36:10), Lietuvas komanda "Altima Lietuva" (36:31), un "Rīgas 3-stūru fabrika" (37:12).

Tautas klasē, kuras maršruts bija īsāks, bet ne mazāk aizraujošs, jo pirmo reizi VX sacīkstēs arī Tautas klases maršrutā tika iekļauta plostošana, kāpšana un laivošana, pirmā finiša līniju sasniedza komanda "Taka", kas distancē bija pavadījusi 17 stundas un 50 minūtes. Aiz tās finišēja divas draudzīgas komandas "30draugi.lv" (18:16) un "30draugi.lv II" (19:08). Ceturtajā vietā "Zīriņi" (19.12), aiz viņiem "Vivacolor" (20:08) kas tik ļoti alka uzvaras šajā sacīkstē, bet tomēr bija spiesti samierināties ar piekto vietu, un sestie - "Mazie oranžie" (20:32). Kopā finišēja 44 Tautas klases komandas no 57 startējušajām.



Vērojot sacīkstes no organizatora redzespunkta, jāsecina, ka Latvijā piedzīvojumu sports kļūst aizvien populārāks, par ko liecina ne tikai aizvien pieaugošais sacensību dalībnieku skaits, bet arī sacensību tehniskās sarežģītības un ātruma pieaugums. Ir patīkami redzēt to, ka komandas ir veltījušas daudz pūles lai atbilstoši gatavotos šāda veida sacīkstēm. Protams, ka ieviešot vairākus jaunus elementus VX piedzīvojumu sacīkstēs, esam pielaiduši arī dažas sīkas neprecizitātes un kļūdas. Galu galā VX aug kopā ar piedzīvojumu sportu Latvijā un dažādas ķibeles reizēm ir šķietami neizbēgamas. Tāpēc gribam atvainoties sacensību dalībniekiem par tām dažām tehniskajām problēmiņām, kas gadījās gan pirms starta, gan sacīkšu laikā. Ceram uz izpratni, jo viena otra lieta arī mums bija jaunums...



Par kontrolpunktu izvietošanu un speciālajiem uzdevumiem

Ņemot vērā piedzīvojumu sacīkšu maršrutu garumus, vispiemērotākās kartes šādām sacīkstēm ir mērogā 1:50 000. Tikai retos Latvijas rajonos ir atsevišķas 1: 25 000 mēroga kartes. Jāsaka, ka Latvija nav "noklāta" ar labas kvalitātes nesen pārmērītām kartēm. Tāpēc sagatavojot sacīkšu kartes, cenšamies izvēlēties labāko no iespējamiem variantiem. Bet… Neviens no karšu izdevumiem nav pilnīgs, katrā ir kļūdas un nepilnības. Šo kļūdu sekas nācās izbaudīt visām komandām, un varam tās norakstīt uz papildus piedzīvojumu rēķina!



Daži piemēri par kļūdām leģendās: trešajā velo posmā leģendas 9 posmā kļūda radās... traktorista vainas dēļ, kas īsi pirms sacīkstēm iebrauca labākas "sliedes" par tām, kas bija pirms tam pa labi, tikai šoreiz... pa kreisi. Paši šo kļūdu atpazinām pirms sacīkstēm, tāpēc arī piezīmēs bija rakstīts: "Pēc 0.18 pļavā pa labi!". Ja kāds to nepamanīja... Līdzīga situācija izveidojās vēl vienā vietā: 25 posms, kur pareizā ceļa virziens bija norādīts piezīmēs: "D-DA virzienā pa slikti pamanāmu ceļu pāri pļavai". Diezin kāpēc daudzas komandas šo piezīmi pilnībā ignorēja un aizbrauca pa kādu no nepareizajiem, labāk iebrauktajiem, pamanāmajiem ceļiem, un līdz ar to zaudēja laiku maldoties...

SF 1 "sabrukušais tilts" bija plānots kā citu virvju šķēršļu alternatīva šajā vietā, jo šķita, ka komandu sagatavotība un pieredze uz šāda vienkārša šķēršļa varētu būt labāka (tāds šķērslis tika arī iekļauts VX Piedzīvojumu kluba pasākumā, treniņā, kas notika septembra sākumā). Nu esam ieguvuši absolūtu pārliecību, ka virvju šķēršļi pirms distances lielākās daļas (vismaz 3/4 kopējā garuma) nav iekļaujamas. Līdz ar to arī sagaidām pārmetumus no tām komandām, kas nav tik spēcīgas, ka viņām tiek "laupīta" sacensību daudzveidība, bet tā nu tas ir.



Jāsaka, ka pat SF 3 virves, kas bija gandrīz distances beigās, radīja nelielas aizķeršanās un gaidīšanas dažām komandām. Bet atkārtošu vēlreiz to, ko daudzreiz jau esmu teicis - pat novelkot piecas virves divu vietā, var rasties situācija, kad pie tām pienāk vienlaicīgi sešas komandas un vienai ir jāgaida. Te nu atkal jāpiesauc ārzemju sacīkšu pieredze - nav daudz alternatīvu maršrutu, pārsvarā viens vai divi. Un visur "strādā" princips - pirmais atnāci, pirmais uz šķēršļa. Ja neesi pacenties pirms tehniskā posma apsteigt priekšējās komandas, tad pats esi pie tā vainīgs, sēdi un atpūties, izmanto laiku lietderīgi, kaut vai guli - tava atpūta tev ļaus apsteigt priekšējās komandas, kas tehniskajā šķērslī aizgājušas pirms tevis, neatpūšoties.



Elementārā drošība

Šī tēma šķiet īpaši svarīga, tāpēc izceļot to no kādas diskusijas varam diskutēt par to atsevišķi. Uldis (Udzha, "30draugi.lv II") rakstīja: "Šī tomēr nav īstā izdzīvošana, šīs ir tikai piedzīvojumu sacīkstes un par elementāro drošību tomēr vajadzētu parūpēties". Jautājums ir tikai – kam par to jārūpējas? Vai organizatoriem, vai dalībniekiem, vai abiem kopā? Viss bīstamais cilvēka dzīvē ir relatīvs. Tas, kas vienam šķiet ļoti bīstams, citam šķiet vienkāršs, saprotams un pieņemams. Tas, kas pirmajā reizē šķiet bīstams, nākošajās reizēs jau šķiet ikdienišķs. Līdz ar to, jēdzienu "elementārā drošība" ir iespējams saprast dažādi. Mēs to cenšamies piemērot vidējam sacīkšu dalībnieku līmenim. Ne savam... Runājot par drošību citās lielās piedzīvojumu sacīkstēs, varu tikai piemēra pēc ieskicēt: Somija ("Endurance Quest 2003") - jūras kajakā jūrā, naktī, 5-10 km no krasta, šķērsojot kuģu ceļus, Horvātija ("Terra Incognita 2003") - divi naktī, peldus no vienas salas uz otru, attālums 0,8 km, sānu straume... Nekādu glābēju, "medikopteru", tik vien kā tavs paraksts par to, ka tu apzinies, ka tavas spējas atbilst šo sacensību līmenim... Un tā ir visā pasaulē. Šeit nebūs savādāk.



Ja kādam šķiet sacīkstēs piedāvātais šķērslis bīstams, nepārvarams - atsakieties no tā! Esiet modri par savu un savu komandas biedru drošību. Domājiet! Arī tautas klases ekipējumā ir virve. Tā nav tikai organizatoru iegriba, untums. Tās ir rūpes par drošību. Ir vismaz pieci veidi, kā izmantot šo virvi, pārvarot "sabrukušu tiltu", paralēlās virves, klinšu sienu. Ja kāds tos nezin, tad ieplānojiet šo zināšanu robu aizpildi līdz nākošajām sacīkstēm, ja plānojiet tajās piedalīties! VX sacīkšu organizatori nevienam, kas ar šādiem jautājumiem ir griezušies pie mums, nav padomu atteikuši. Pievērsiet uzmanību savai tehniskajai sagatavotībai, it sevišķi tām lietām, kas šajā reizē likās visbīstamākās! Galu galā, visi mēs vēlamies izdzīvot piedzīvojumus, riskēt, sacensties, bet tomēr nenokļūt tādās situācijās, kad piedzīvojums pārvēršas par sāpēm un skumjām par nepārdomātu rīcību...

Nolikums – pārkāpt vai nepārkāpt?

Kad gan mēs sasniegsim tādu godīguma līmeni, kad Nolikumu nepārkāps neviena komanda? Arī pārbaudes un citas represijas nav spējīgas atklāt visas negodīgās izpausmes. Tās jāizskauž katram sevī. Protams, ka nākošajās VX sacīkstēs atgriezīsimies pie "represīvajām metodēm" - ekipējuma kontroles distancē, daudziem SL, tiesnešiem-novērotājiem īpaši potenciālās nesportiskās rīcības vietās, lai atklātu komandu sadalīšanos (arī šoreiz bez tā diemžēl neiztika, tā komanda, kas sūtīja vienu savu dalībnieku uz KP atzīmēties, bet pārējie brauca pa taisno, to zina!). Uzskatīsim "VX Zemgale 2003" par sava veida eksperimentu. Un galu galā - tiem, kas godīgi ir veikuši distanci, arī pašiem lielāks gandarījums par paveikto!



Protams, ka Nolikuma punktā 4.1. rakstītie 100 metri nav tik ļoti "akmenī iekalti", lai tos kāds tiesnesis pārmērītu ar metra mēru, bet skumji jāsecina, ka aizvien katru reizi no jauna, katrās sacīkstēs kāda komanda iegūst rūgtu pieredzi par komandas sadalīšanos. "VX Kurzeme 2003" tā bija ar vienas komandas meiteni, kas pēc izšķiršanās ar saviem komandas biedriem vairākas stundas maldījās pa Embūtes mežiem un tikai pateicoties mežsargam un telefoniskai sarunai ar VX sacīkšu organizatoriem šī problēma tika atrisināta. Arī "VX Zemgale 2003" diemžēl nav izņēmums. Komanda laivu posmā izlaida no laivas meiteni, kas teicās iet gar krastu. Gāja, gāja un... Tikai pēcāk komandas puiši satika savu noraudājušos meiteni, kurai bija uzbrucis suns pie kādām mājām, un labi, ka organizatoru transports meiteni nedaudz paglāba... Un šie nav vienīgie gadījumi. Zūd arī puiši. "VX Ziema 2001" kāda spēcīga komanda tika diskvalificēta, jo puisis "pagājās" nevis pa jūras krastu, bet pa augšā, kāpās ejošo ceļu. Komanda pilnā sastāvā tikās vairs tikai pēc finiša nepilnā sastāvā... Tieši tāpēc arī aizvien aicinām pieturēties pie Nolikuma, ne jau bez pamatojuma tas ir rakstīts. Un galu galā - jāmāk uzvarēt ar godīgu spēli!



Kas attiecas uz Nolikuma punktu par dažādu drazu atstāšanu aiz sevis sacensību maršrutā – ir redzams progress šajā jautājumā, tomēr neesam vēl ne tuvu ideālam. Un tāpēc lūdzu, esiet saudzīgi pret apkārtējo vidi. Tā plastmasas pudele, enerģijas batoniņa papīrs, vai alumīnija skārdene, kuru viens otrs atļaujas nomest zemē vai iemest krūmos, nav dabiska šai videi! Un izlietotās baterijas ne tik! Padomājiet par to, kā izskatīsies Jūsu ceļš aiz Jums! Nu nav šīs lietas tik smagas, lai tās neieliktu somā un neaiznestu līdz starpfinišam vai finišam, kur ir iespēja šos atkritumus izmest tiem paredzētās vietās. Mēs ļoti ceram uz Jūsu godaprātu! Lai VeiXme Jums seko!

Vēlies padalīties atmiņās par šo piedzīvojumu? Raksti! [FORUMA TĒMA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv