Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Andris Malaševskis: ja jau ar kalniem saslimst…

2007. gada septembris, Rīga

"Katrs jauns piedzīvojams parasti sākas ar kādu sapni vai domu, kas visu laiku tirda un neliek mieru. Tad arī rodas tā vēlme kaut kur aizbraukt un kaut ko paveikt. Kalnos kāpšana mani saista tāpēc, ka šajā piedzīvojumu veidā var atrast arvien jaunus un jaunus izaicinājumus un katrs piedzīvojums vai ceļojums uz kalniem ir savādāks."

* * *

Kāds ir Tavs līdz šim piedzīvotais izaicinošākais un aizraujošākais piedzīvojums?

Izdalīt aizraujošāko piedzīvojumu ir grūti. Man vienkārši patīk daudz ceļot, kāpt kalnu virsotnēs, iepazīt jaunas vietas un tautas. Par vienu no iespaidīgākajiem ceļojumiem noteikti var uzskatīt Šišapangmas ekspedīciju, kurā pavadījām pusotru mēnesi Tibetā un Nepālā. Teiciens – "vienreiz pabūsi Himalajos un tie tevi "paņems" savā varā", šķiet, ir taisnība. Nepāla arī ir vieta, kur gribas atgriezties pēc jauniem izaicinājumiem un piedzīvojumiem. Grandiozās, zaļās kalnu ielejas Nepālā, kosmisko sajūtu Tibeta... Visvairāk mani vilina tās valstis, kuras augstā civilizācija skārusi vismazāk un kurās vēl var atrast mežonīgus dabas nostūrus. Lasīju reiz rakstu par ceļotāja Alda Plauža piedzīvojumiem Marokā, kur viņš izteicās, ka vietās, kur 100 kilometru rādiusā nav neviena Makdonalda vai tūristu pārpludināta viesnīca, var sākt justies labi. Šķiet, Eiropā vairs tādu vietu nav daudz. Vieni no retajiem kalnu rajoniem, kur var meklēt dabas mežonīgumu un netraucēti to baudīt, ir Kaukāza kalni. Biju pārsteigts par Gruzijas Kaukāza skaistumu un plašajām kalnos kāpšanas iespējām. Tur pat šodien var atrast neskaitāmus kalnu rajonus, kur veikt skaistus, grūtus kalnu maršrutus, kurus joprojām tūristi un alpīnisti maz apmeklē.

Vēl viens liels izaicinājums bija pirmo reizi noskriet klasisko maratonu (42.195 km). Tā kā skriet patīk, tad dažus gadus atpakaļ šī doma nelika mieru un, pateicoties Jurim Osim, kas mani pierunāja to darīt, pieteicos. Zināju, ka 20 km nesagādās nekādas problēmas. No nostāstiem sapratu, ka jautrākais maratonā sākas pēc 30 km. Tā arī bija! Toreiz Rīgas maratonā bija jāskrien 2 apļi ap Mārupi. Pirmo veicu un, aizejot otrajā aplī, atkāpšanas ceļa vairs nebija. Lai gan to jau var atrast vienmēr… Kaut kādā momentā sapratu, ka joki nebūs, jo kājas sāk pagurt un vēlme skriet arī nav liela. Visu laiku galvā šaudījās domas – kāpēc es to daru, pilnīgs sviests u.t.t. Ik pa brīdim garām pabrauc sacensību organizatoru autobuss un apjautājās - vai nevajagot savākt…? Toreiz nodomāju, ka tā nu gan nebūtu laba doma, jo, ja nenoskries tagad, tad būs jāskrien atkal, bet to tā kā vairs negribējās. Tāpēc bija vien jāiztur līdz galam. Kad ieraudzīju atzīmi "1 km līdz finišam", sapratu, ka beidzot tas ir noticis – mans pirmais maratons būs pievarēts. Ieskrienot stadionā, pa mikrofonu tika ziņots, ka Andris Malaševskis finišē un tad gandarījums bija liels. Tas tad arī kļuva par manu LIELO izaicinājumu, ko vairs īpaši atkārtot negribas. Maratons tomēr nav priekš manis!



Kas ir tas, kas Tevi visvairāk iedvesmo doties aizvien jaunos piedzīvojumos?

Katrs jauns piedzīvojams parasti sākas ar kādu sapni vai domu, kas visu laiku tirda un neliek mieru. Tad arī rodas tā vēlme kaut kur aizbraukt un kaut ko paveikt. Kalnos kāpšana mani saista tāpēc, ka šajā piedzīvojumu veidā var atrast arvien jaunus un jaunus izaicinājumus un katrs piedzīvojums vai ceļojums uz kalniem ir savādāks. Nodarbojoties ar kalnos kāpšanu ir visai grūti ieslīgt rutīnā. Īpaši, ja apmeklē dažādus kalnu rajonus un zemes, tad sevišķi var izbaudīt lielo zemju atšķirību. Šķiet, ka arī Latvijā cilvēkus arvien vairāk vilina aktīvā atpūta un jaunu piedzīvojumu meklēšana. Tāpēc arī dzīve ir tik interesanta, ka piedzīvojumu netrūks nekad. Katrs jauns piedzīvojums rada vēlmi doties un meklēt jaunus izaicinājumus. Tas arī to ikdienu padara daudz krāsaināku! Ļoti interesanti ir satikt dažādus piedzīvojumu meklētājus dažādās pasaules vietās un padalīties ar viņiem ceļojumu pieredzē. Atceros, ka Tibetā, Šišapangmas bāzes nometnē malkojām šņabīti kopā vācu kāpējiem, no kuriem daži bija tādi, kas jau 32 gadu vecumā ir "aizgājuši pensijā" un velta atlikušo dzīvi ceļošanai. Viņi ar aizrautību stāstīja, kā pēc mūsu 1,5 mēneša ceļojuma, viņiem esot jau saplānots viss gads. Šie ļaudis bija nolēmuši veltīt atlikušo dzīvi jaunu piedzīvojumu meklējumiem. Vai nav jauki?! :)



Ja būtu iespēja Tavā dzīvē kaut ko pilnīgi kardināli mainīt, ko Tu iesāktu?

Ja patiesi kāds man piedāvātu kaut ko krasi dzīvē mainīt, tad gan jau vēlētos pārvākties uz dzīvi kalnos, piemēram, Šamonī un "ziedot” dzīvi tikai kāpšanai. Citu kaut ko grūti ir iedomāties. Ja jau ar kalniem saslimst, tad lai ir uz mūžu. :)



Kas ir tas sliktākais, par ko Tu domā saistībā ar saviem piedzīvojumiem?

Katrs jauns piedzīvojums prasa sagatavošanās procesu. Ja runa ir par kalniem, tad bez iepriekšējās sagatavošanās, treniņiem neiztikt. Sliktākais laikam šodien ir tas, ka brīžiem zūd motivācija trenēties, vakaros doties skriet vai kāpt. Pēdējā laikā ir ļoti jāpiespiež pašam sevi un jāmotivē. Tas varbūt tāpēc, ka trūkst interesantu ideju kā to visu procesu padarīt interesantāku.



Kas Tev sniedz iekšēju atbalstu brīžos, kad ir smagi, grūti, sāpīgi?

Zinu, ka daudziem kāpējiem ir kaut kādi talismani līdzi kalnos, ko iedāvinājuši draugi vai ģimenes locekļi. Tad smagos brīžos ir vienmēr kopā lācītis vai zaķītis, kas palīdz. Man diemžēl tāda nav. Kalnos, kad ir smagi, vai ir bailes no tā, ko dari, parasti galvā nāk visādas domas – kāpēc tu to dari, kam tas vajadzīgs u.t.t. Tad arī ir iekšēji smagi. Šķiet, ka tādos brīžos vienmēr tiek domāts par ģimeni un cik jauki tomēr būtu mājās, nevis "mocīties” vai salt kalnos. Lai kas arī notiktu, ģimene vienmēr būs lielākais atbalsts grūtos brīžos!

Lai piedzīvojumiem bagāts atlikušais gads!



Andra Malaševska rakstīts piedzīvojumu apraksts, kas publicēts www.adventurerace.lv vortālā:
● Leduskāpšana Slovākijas Tatros
Šogad visā Eiropā, pateicoties siltajai ziemai, atrast labas ledus kāpšanas vietas bija liela problēma. Arī populārajās Alpu ledus kāpšanas vietās ledus šogad diezgan pašvaks, lai neteiktu vairāk… >>>

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Vēl 5 jautājumi par…"? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!


Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv