Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Ulla Freiberga: esmu laimīga, atbilstoši spējām un pieredzei!

2007. gada septembris, Rīga

"Lai dotos piedzīvojumos, man nav vajadzīga ne īpaša iedvesma, ne pamudinājums no ārpuses – piedzīvojumi vienkārši notiek, ja tiem ļaujas. Katra diena nes ko jaunu. Ir sajūta, ka iekšā sēž kāds urdītājs, kas nemitīgi biksta un neļauj būt mierā, likdams kaut kur traukties, kaut ko meklēt, pārbaudīt sevi, atklāt ko jaunu, nemitīgi darboties, lai kas tas arī nebūtu – ceļošana, piedzīvojumu sacensības, braukšana ar velo vai skrituļslidām, slēpēm, skriešana…"

* * *

Kāds ir Tavs līdz šim piedzīvotais izaicinošākais un aizraujošākais piedzīvojums?

Patiešām nezinu, kā lai izmēra piedzīvojumu; lielāku vai mazāku piedzīvojumu ir bijis daudz, un tie ir dažādi, tāpēc nav viegli atbildēt uz šo jautājumu. Bet, tā kā mana lielā mīlestība ir kalni, tad kā šādu piedzīvojumu varētu minēt saistībā ar kāpšanu – savu pirmo kāpienu īstās klintīs, kāpjot sasaites vadībā: kad iepriekšējā naktī rādījušies murgi par to, ka aizmirsušās visas apgūtās "virvju lietas" un zudušas kāpšanas iemaņas; kad neskaitāmas reizes pārdomāts un pārbaudīts, vai viss izdarīts pareizi; kad debesis apmācas un vējš pieņemas spēkā, un jāpieņem lēmums, vai turpināt ceļu augšup; kad vēja dēļ saziņas iespējas kļūst neiespējamas un nav pārliecības, vai sasaites biedri tevi dzird (un tas viss tikai nieka 200 m garā maršrutā)... Lai gan tagad tas viss izraisa vien labsirdīgu smaidu, šķiet, tik spilgtu un dažādu emociju gammu neesmu izdzīvojusi nevienā no turpmākajiem kāpieniem, kaut arī dažkārt bijušas gan "aukstas kājas", gan "beigti nervi". :)

Neapšaubāmi, pieminēšanas vērts ir arī piedzīvojums ar pamatīgu pacietības un izturības pārbaudījuma devu – lielais "ieberziens", ar klinšu kurpēm dancojot sniegā Francijas Alpos kāpjpt uz Aiguille du Moine virsotni 2005. gada augustā kopā ar brīnišķīgajiem kolēģiem no Pirmās Kalnu Grupas.


Kaukāzs (2001. gads) – mani pirmie "īstie kalni"

Kas ir tas, kas Tevi visvairāk iedvesmo doties aizvien jaunos piedzīvojumos?

Lai dotos piedzīvojumos, man nav vajadzīga ne īpaša iedvesma, ne pamudinājums no ārpuses – piedzīvojumi vienkārši notiek, ja tiem ļaujas. Katra diena nes ko jaunu. Ir sajūta, ka iekšā sēž kāds urdītājs, kas nemitīgi biksta un neļauj būt mierā, likdams kaut kur traukties, kaut ko meklēt, pārbaudīt sevi, atklāt ko jaunu, nemitīgi darboties, lai kas tas arī nebūtu – ceļošana, piedzīvojumu sacensības, braukšana ar velo vai skrituļslidām, slēpēm, skriešana utt., utt… Bet tam visam pāri, protams, kāpšana: vēl nav beidzies viens brauciens un kalniem, kad jau tiek plānots nākamais un pēc tā atkal nākamais...


Marokas klintīs (2006. gads)

Ja būtu iespēja Tavā dzīvē kaut ko pilnīgi kardināli mainīt, ko Tu iesāktu?

Iespējas jau ir vienmēr – tās tikai jāgrib un jāprot izmantot. Dažkārt gan esmu aizdomājusies par to, ko darītu un "kā būtu, ja būtu" – vairāk laika, vairāk naudas, vairāk... Nekā. Pārskatot savu "atmiņas karti", redzu tikai to, ka nav nepiepildījies it nekas no tā, ko patiešām esmu vēlējusies un kā dēļ esmu darījusi visu, lai tas notiktu. Tas nozīmē, ka iespējas ir! Un es esmu laimīga ar to, kas man ir, un man nav vēlmes kaut ko kardināli manīt.


Sardīnijas iespaidi no klinšu kāpšanas brauciena fantastiskā kompānijā 2006. gadā.

Kas ir tas sliktākais, par ko Tu domā saistībā ar saviem piedzīvojumiem?

Negribas domāt neko sliktu. Ja arī tāda doma iešaujas prātā, tad tas ir tikai tā attālināti un tīri teorētiski. Labi apzinos, ka kāpt kalnos ir bīstami, bet arī braukt ar auto ir bīstami un iet pa ielu ir bīstami, dzīvot vispār ir bīstami... Un es nedaru neko tādu, ar ko nevarētu tikt galā atbilstoši savām spējām un pieredzei, kuras abas, lai arī pamazām, tomēr pieaug. Un no nejaušībām nav pasargāts neviens – arī tie, kas pa zemi staigā.


Korsika, Bavellas masīvs (2007. gads)

Kas Tev sniedz iekšēju atbalstu brīžos, kad ir smagi, grūti, sāpīgi?

Kalni. Tajos ir kaut kas tāds, netverams, kas ļoti iedvesmo un sniedz spēku, lai tiktu galā ar ikdienas uzliktajiem pārbaudījumiem un rutīnu. Tie man ļauj "pārziemot" atmiņās par tiem un sapņos par nākamajiem braucieniem. Ja man nebūtu kalnu, es nebūtu tā, kas esmu.


Kāds pagaidām nepiepildīts sapnis… (Kaukāzs, 2003. gads)

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Vēl 5 jautājumi par…"? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv