Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Dēku stāsti
Kanjonings Slovēnijā
jeb kā aizmukt no lietus Dolomītos

Teksts un foto: Gatis, Māra, Daina un Aiva
2007. gada jūlijs, Rīga

"Te nu mēs esam… Dolomītos līst lietus! Lai arī maz, bet arī pakāpt dabūjām, bet pārāk daudz slapjuma šeit, tāpēc pētām laika prognozes un dodamies projām. Uz Slovēniju…" tā īsumā varētu raksturot tā brīža situāciju, īsi pirms tam, kad radās Plāns. Lielas Plāns! Par Pamatīgu Kanjoninga Pasākumu Slovēnijā…


Gatis (Gasha), Māra (Lidonīte), Daina (Ilzīte), Aiva (Mazais Zvērs) un Dace (Rembomeitene)



Gatis: "Kanjonings – tas, protams, man ir jaunatklājums. Kaut kas pa vidu starp alpīnismu / kāpšanu un laivošanu / krīkingu ar kajakiem. Ir gan virves, gan ūdens. Atklājumā vainojama, protams, ir Korsikas (kanjoninga paradīzes) vizīte šopavasar, kurā tika paņemti līdzi arī paris hidrotērpi. Tur pavisam nejauši sapazināmies ar pieredzes bagāto Čehu kanjoninga komandu. Toreiz nopietns kanjonings gan izpalika... Taču atklājām, ka kanjonings - tā ir pilnīgi jauna pasaule, un ir cilvēki, kas ar to nodarbojas tikpat nopietni, kā laivotāji, kāpēji, paraplānisti, velobraucēji un citi, piedzīvojumus mīlošie. Kanjonos var iegūt ļoti daudzas pozitīvas emocijas! Sarežģītākos kanjonos nepieciešams zināt visādas tehniskas lietas, bet vienkāršos var iziet praktiski jebkurš.



Lēcieni un kritieni mani diez ko nesaistīja, toties lielie, sarežģītie un augstie ūdenskritumi nolaižoties ar virvi bija SUPER!!!



Domāju, ka braucot uz kalniem / klintīm ir vērts somā izbrīvēt vietu arī hidrotērpam, un izpētīt kādu tuvāko kanjonu... Ja nu atkal līst lietus! :)"





Daina: "Pirmkārt, gribētu pateikt paldies Jaroslavam, mūsu čehu draugam, par pacietību, drošības sajūtu un ievešanu visā šajā jezgā! Otrkārt - katrā ziņā domāju, ka tas ir lielisks veids, kā atpūsties, īpaši tad, kad līst lietus un kāpt tāpat nevar. :) Tā ir fantastiska sajūta - izbaudīt ūdens spēku it visos tā variantos sekojot tam… Lēcieni, šļūkšana, nolaišanās - tam visam ir sava burvība, brīžiem mazliet bērnišķīgi, brīžiem – "pa īstam", bet tā emociju gamma ir tā vērta! Bailes no augstuma, brīvības sajūta lēciena laikā, adrenalīns pirms lēciena, šļūciens vai nolaišanās par virvi, kad tev gāžas virsū ūdens masas (tāds spēks!), kad straume ir stiprāka par tevi, un kad atliek vienīgi ļauties tai...



Kanjonings - tas ir kā skats no iekšienes, kā pacelta plīvura burvība. Man tā bija gan mazliet arī cīņa ar sevi un pārsteigums par to, ko var dot kanjonings emociju ziņā. Vienkāršs sajūtu gandarījums! Punktu uz "i" uzlika šļūciens – lidojums (lielākais no visiem!), kad bija tāda sajūta, ka sirds paliek karājoties gaisā un es it kā nepaspēju viņu paraut līdz…



Zinu, ka šī nebija pēdējā reize, kad es ko tādu darīju... Palika taču līdz galam neiziets Kozol kanjons!"





Aiva: "Sarežģīti tās sajūtas aprakstīt. Adrenalīns liels, priekš manis atvaļinājumā pat par daudz! :) Nošļūcieni, nolaišanās pa virvi un lēcieni - katram savs. Katrā ziņā tagad ir nojausma, kas tas kanjonings ir. Vispār jau skaisti būt tur iekšā. Bet ar 3mm hidrām tomēr visai auksti. Ja man prasītu, vai es ietu kanjonos vēlreiz - laikam jā, bet gribētos pavisam vienkāršus kanjonus, nedaudz siltāku ūdeni. Uz šo brīdi mani nevilina vairs neviens lēciens, kā arī nolaišanās pa virvi pa ļoti lielu ūdens daudzumu, kad ir jāsāk domāt, ko elpot… :) Mārai un Dacītei vajadzētu precīzāk izteikt savas sajūtas - abas tak' izgāja visus sākotnēji ieplānotos kanjonus!!!"







Māra: "Kanjonings - tā ir vēl viena jauna pasaule! :) Pasaule, kuru mēs nebijām ieguvuši, kamēr nezinājām, kas tas ir… ?! Jāsaka - daudz, daudz jaunu emociju! Aprakstīt tās? Vai kādreiz gan ir bijis iespējams tās apkopot un uzlikt uz papīra? Vārdiem aprakstīt to visu pagrūti, varu tikai mēģināt mazumiņu attēlot, bet, lai to apjaustu tā pa īstam, katram pašam tas ir jāizmēģina!



Viens, ko es kanjoninga laikā visbiežāk izsaucu ir "WOOOWWWWWWW!" Tad vēl bieži izsaucieni bija "ĀAAAAAAA, supeeeeeeer!" Ko vēl brīžiem pirms nobrauciena izmetu: "Njā, vīrietis! Ko viņš iedomājas?!" (Piemēram, pirms nobrauciena, kur jāslīd tādā kā mucā, kur izskatās, ka kājas vai nu galva jau nu noteikti tiks atsita lejā pret klinti. Bet nebija tik traki, nobrauciens ~3 m kā pa piltuvi, pēc nošļūciena ūdenī tika gandrīz apmests kūlenis un tad tevi teju vai izmet ārā no ūdens.) Kā jau Aiva rakstīja, nobraucieni - šļūkšana, nolaišanās lejup ar virvi, lekšana - katram savs. Jāsaka man vislielāko emociju gammu rada - lekšana - tas ir tuvu tam, kā lidot. Brīvais kritiens - tās sajūtas un izjūtas ir tās, kuras šķiet vislabākās, visneaprakstāmākās. Tas ir fantastiski, tu liec soli, atsperies un krīti, tad plunkšķ, ūdens, ūdens, (dažreiz no lielās pretestības grib atdalīties kāda nepareiza apģērba sastāvdaļa – biju vienu reizi aizmirsusi neoprēna čībiņas kempingā, tāpēc gāju ar sandalēm, lecot Sočas upē no tiltiņa vienas čības lipeklis attaisījās), iznirsti, izpūt ūdeni un tad (ja uzpeld, tas, kas atdalījies, mēģini saķert…), tad jau gribas spiegt un kliegt aiz laimes! :)

Ūdenim ir spēks, tas kārtējo reizi liek cilvēkam apzināties savu niecību. Bet tanī brīdī, kad esi pārvarējis kaut ko no tā lielā un varenā, tad gaviles laužas uz āru kā smaids sejā - atkal ir gūts piepildījums.



Kādi ir kanjoninga mīnusi?
1) process noris daļēji ūdenī – tātad ir slapjš. Kā arī auksts ~ +5°C līdz +10°C. Tā kā mana hidra bija bez "rociņām", tad nepārtraukti biju aukstā ūdens varā! :( Brrrr... Pēc pāris kanjona kaskādēm gandrīz visi (izņemot Jaroslavu, jo viņa hidra bija piemērotāka kanjoningam – biezāka) jau trīcējām un mūsu lūpas un rokas mainīja krāsu – tās kļuva lillīgas :) ;
2) lai nokļūtu pie kanjona sākuma, visbiežāk piegājiens ir kalnā augšup, kas mēdz būt sākot ar 25 minūtēm. It sevišķi šis process ir nepatīkams tad, ja mugurā ir uzvilkta hidra… Šādā brīdī jau nu noteikti nav auksti, precīzāk sakot ir dikten' karsti un hidra pat manāmi iesvīst;
3) klintis un akmeņi kanjonos, ūdenī ir slideni, augstums kanjona kaskādēm vietām ir ļoti nopietns, tāpēc nedrīkst steigties un jābūt ļoti uzmanīgam, lai negūtu savainojumus un traumas!"



Daina: "Par augšminēto otro punktu varu teikt, ka es to nosaucu par īpašu notievēšanas variantu - uzvelc hidru un stampa augšā pret kalnu... Hidrotērps sauss noteikti nepaliks sasniedzot galamerki - kanjoninga sākumu... :) Vai svars zudis, nezinu, tas taču tāds dzīves sīkums vien ir… Galvenais jau bija izbaudīt ūdenspriekus! Ja nopietni – nākošreiz noteikti jāpiedomā pie kārtīgas hidras "pareizajiem" milimetriem, lai lūpa netrīcētu kā zaķim, pēc ilgākas atrašanās kanjonu ūdeņos…"



Gatis: "Vēl gribu piebilst, ka kanjoningā, tāpat kā kāpjot kalnu maršrutā ir pagrūti nofotografēt tās "odziņas"... Ūdenī pagrūti darboties ar foto tehniku, un savukārt no malas tam kanjonam arī klāt netiek. Šļakatas, ūdens radītais troksnis, "zilumi", "pī" un "f-vārdi", emocijas - tas viss paliek aiz kadra, tikai atmiņās…"

www.adventurerace.lv lasāms vēl kāds raksts par iešanu kanjonos: "Kanjonā iešana: loterija, izpriecas un "rīkļurāvējs"" (autors: Atis Rektiņš);

Vēlies pievienot komentāru par rakstu? Vēlies ko jautāt autoram? Raksti! [DISKUSIJU FORUMS]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv