Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sacensības
VX Rudens 2002: Ziemu sveicot...

Autors: Didzis Caune
Publicēts NRA 2002. gada 8. oktobra numurā
Foto: Kristaps Liepiņš un sacensību brīvprātīgie tiesneši

VX Rudens 2002, kurām starts sestdien tika dots Mežezerā, bija ceturtās VX organizētās piedzīvojumu sacīkstes un, kopš pirmā pasākuma, kurā visdažādāko dēkaiņu izturību testēja ziemas saltums un Ziemeļvidzemes jūrmalas 60 kilometru pirms nepilniem diviem gadiem, tās sasniegušas Baltijā nopietnākās šāda tipa ekstrēmās pārbaudes statusu. Šoreiz nefinišēja tikai nedaudz vairāk par četrām piektdaļām no 50 elites klases komandām...

"Vai tad tās ir sacensības?" – skanēja jautājums svētdienas priekšpusdienā, kad pirms pēdējā etapa (aptuveni sešus kilometrus garas distances, kas jāveic kanoe laivā pa ezeru) kāda no vadošajām komandām gatavojās alpīnisma tehnikas uzdevumam. Un, vērojot, kā trīs atlētiski vīri un viena dāma nebūt ne sarežģīto gravas šķērsošanu, laižoties iekārušies virvē, veic tik apātiski, it kā atrastos fantastiskajā zemē, kur karotes iespējams slinki aizbāzt aiz debesu malas, šāda replika varētu būt vietā. Ja vien kopš sestdienas pulksten 10.10, kad tika dots starts elites grupai, nebūtu pagājušas jau 25 stundas distancē, ko skaitliski ilustrē orientēšanas vismaz 70 kilometru garumā ar divriteni un 50 km ar kājām.


Sacensību starta "koridors" - Mežezera kalns

Jā – piedzīvojumiem!

Neapšaubāmi sacensību skarbākais posms bija pēdējā distance, kas jāveic kājām. Orientējoties. Naktī. Un ārkārtīgi sarežģītā apvidū, ko kartē atainoja purvu zilganais svītrojums. Pēc sacensībām Polijas komanda, kurai šādu pasākumu pieredze ir liela, ko apliecināja arī tās izcīnītā trešā vieta, tāpat kā Krievijas orientēšanās sporta čempione, kura piedalījusies arī daudzkārt grūtākajās sacensībās Eco Challange (kas tiek uzskatītas par piedzīvojumu sporta etalonu), atzina – distance bijusi pārsteidzoši sarežģīta.


"Sanyas komanda" kapteinis Aleksandrs Lavišs

"Vairāk nekad! Iegāzos ūdenī līdz jostas vietai. Divas vai pat vairākas reizes. Šausmas... Slapjas kājas, sniegs, lietus..." – tāpat, tikai vēl nenorimušu emociju iespaidā gandrīz vai raudot aiz pārguruma, pauda dalībniece no Sanyas komandas, kas ierindojās piektajā vietā. Viņas komandas biedri (stiprā dzimuma) gan bija jautrāki, tiesa – smaids bija šķelmja un mocekļa grimases kokteilis. "A, mēs tā nejauši savācāmies četratā un noskrējām. Pirmo reizi, starp citu..." Apspēlējot sacensību devīzi Tiksimies piedzīvojumā!, viņi bija lakoniski: "Dzīšanās naktī pa purviem – tas ir piedzīvojumi līdz kaklam." Un, spītējot drebuļiem, deklarēja – jā, vienmēr par piedzīvojumiem!


Viens no speciālajiem uzdevumiem, virvju trase Vesetas karjerā

Tulznas un roņa tauki

"Sniegs snieg... Astoņi kilometri jāskrien pa upi līdz ceļiem – jāmeklē slēptie kontrolpunkti un no upes nevar novirzīties, jo tā ir labākā vieta, kur skriet; krasti – totāli brikšņi, tu nevari tur izlauzties. Salst. Gaisa temperatūra ir nulle un, kad tu ielec ūdenī, tur arī ir nulle, un tā jau ir kāda desmitā stunda, kopš tu strādā, – organisma rezerves ir izsīkušas; salst visas malas. Tu drebi un trīci," smagāko brīdi atminējās Kaspars no uzvarētājkomandas Brīvnieki+Guntars.


Polijas komanda (3. vieta Elites klasē) Odzes ezerā

Viņiem distances veikšanai bija vajadzīgas nepilnas 19 stundas un kopumā, izkarsējušies organizatoru nodrošinātajā pirtī, viņi jau izskatījās cilvēcīgi. "Bijām gaidījuši, ka kājas būs galīgās lupatās – nekā... Pirms starta tās iesmērējām ar roņu taukiem. Forši. Reāli nevienas tulznas," komentēja vīri. Viņu meitene (nolikums paredz, ka katrā komandā jābūt abu dzimumu pārstāvjiem), par distances grūtībām gan izteikties nespēja bezkaislīgi...

Dūksnāja skavās

Sacensību dalībnieku skaits bija neredzēti liels. Elites klasē startēja 50 komandas, bet šinīs sacensībās pirmo reizi papildus izveidotajā Tautas klasē, kur distance, ļoti nosacīti izsakoties, bija uz pusi maigāka,– 35. Likumsakarīgi no Tautas klases finišēja vairākums – 30 komandas. Savukārt galvenajā konkurencē līdz beigām izturējušo skaits, salīdzinot ar pavasara VX sacensībām, kad no 60 komandām noteiktajā kontrollaikā ar sevi galā tika tikai piecas, bija negaidīti liels – 32 stundu kontrollaikā distanci pieveikt spēja deviņas komandas. Šādās sacensībās izstāšanās visbiežāk ir neizbēgama.


"Jelgavas Maiznieks" (2. vieta Elitē) dodas laivu posmā

Ulla no komandas Džuba Džuba, atceroties nakti un izšķirošo brīdi, atzīst; "Nezinu, kā lai to pasaka tā pieklājīgāk.... Purvs nas poimel. I očeņ grubo. Meklējām 14. kontrolpunktu, bet tur viss ūdenī – nenormāli. Maļamies pa to purvu, kamēr pa riņķi sākam iet. Debespuses jau sajukušas, kājas slapjas – viss... Tad vēl priekšā bija grāvis. It kā tāpat jau viss slapjš, bet tajā varēja ielikties līdz acīm. Lauzām kokus, būvējām tiltu, bet beigās izdomājām neņemt to punktu – lai pieskaita soda laiku, iesim atpakaļ! Gājām, gājām – purvs pilns ar lampiņām, neviens neko nesaprot, kur jāiet. Visapkārt drausmīgi lamājās... Kopā mēģinājām vismaz kaut kur tikt.

Lukturīši arī sāka dzist; ja izdegtu pavisam, tad būtu baigie mēsli – tu jau tāpat galīgi nesaproti, kur esi. Kad izlīdām ārā, viss bija slapjš, pārvilkt sen vairs nav ko, un viss posms priekšā – vēl lielāki purvi. Iedzērām tēju un izdomājām, ka pietiek."

Līdz nākamajām sacensībām – kā liecina prakse...

PS. Lai arī lielākā daļa komandu neizturēja nežēlīgos piedzīvojumu sacensību pārbaudījumus, nopietnas traumas, par laimi izpalika; izmežģījumi vai tamlīdzīgas ķibeles – bez tādām traumām šādas sacensības vispār nav iedomājamas...


Sacensību Elites klases uzvarētāji: "Brīvnieki+Guntars"

Vēlies padalīties atmiņās par šo piedzīvojumu? Raksti! [FORUMA TĒMA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv