Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Jurģis Blumbergs: Tici, ka vari un to arī izdari!

2007. gada marts, Rīga

"Dvēsele vienmēr iedziedas brīžos, kad kopā ar savu komandu pēc grūtas cīņas sasniedz mērķi, neatkarīgi no tā, vai esi pirmais vai pēdējais. Dažkārt, būt pēdējam, ir daudz lielāks gandarījums, nekā ja esi pirmais. Viss atkarīgs no paša procesa."

* * *

Kas ir tas, kas liek izlauzties no ikdienišķā un doties piedzīvojumu, dēku meklējumos?

Tā ir pelēkā ikdiena, no kuras ir milzīga vēlme kaut uz brīdi izlauzties pēc kā skaista un savādāka. Piedzīvojumam nav obligāti jābūt lielam un tie bieži slēpjas tur, kur tu pat nespēj iedomāties. Vienam piedzīvojums sākas pēc pāris alus kausiem, citam pēc degvīna pudeles, vēl kādam pēc liela vai pavisam maza sadzīviska ieberziena. Gan vieni gan otri ir piedzīvojumi, taču tie ir gana atšķirīgi. Mani visvairāk aizrauj tie lielie piedzīvojumi, kā piedzīvojumu sacīkstes, kāpšana, ekspedīcijas. Pēdējā laikā tautā ļoti populāras kļuvušas dažāda veida iespaidīgas ekspedīcijas, taču vairumā gadījumu tās saistītas ar palieliem izdevumiem. Ne katrs to var atļauties, taču nevienam jau nekas nav aizliegts. Nevar taču pārmest kādam to, ka viņš var atļauties vairāk, nekā kāds cits. Ir tikai pašam jānosaka prioritātes un jātiecas uz to, ko ļoti vēlies sasniegt. Dažkārt liekas, ka ir jau par vēlu kaut ko darīt, ja to neesi izdarījis līdz šim. Šim apgalvojumam negribētu piekrist. Par vēlu ir tikai tad, kad tevis vairs nav. Visos pārējos gadījumos tev ir iespēja uz kaut ko tiekties!



Vai atceries savu pirmo Piedzīvojumu un kāds tas bija?

Ja runa iet par piedzīvojumu sacīkstēm, tad tās bija "VX Rudens 2002", kuras notika Mežezerā, Pļaviņu apkārtnē. Bijām komandā 2 puiši un divas meitenes, kurām bija profesionālas iemaņas orientēšanās sportā. No meža iznācām aptuveni diennakti pēc starta, nenormāli nosaluši un jau trijatā, jo otrs puisis pie pirmajām grūtībām atcerējās, ka viņam pirmdien esot jābūt darbā un viņš pēkšņi jutās slims. Viņam absolūti neinteresēja, ka komandā ir 4 cilvēki un, ka viņam izstājoties, jāizstājas visai komandai. Neskatoties uz to, ceļu turpinājām trijatā. Vēlāk gan atdūrāmies kādā grāvī, kuru šķērsot bez saslapināšanās līdz padusēm nebija iespējams un pirms tam purvā bijām jau izmetuši n-tos apļus un atgriezušies punktā, kur jau bijām bijuši. Tagad tāda mērcēšanās būtu tīrais nieks, pat ja tas būtu pie mīnus grādiem…


Komanda Nr.40! Jurģis – augšējā labajā stūrī! :)

Kāda veida piedzīvojumi šķiet visinteresantākie un saistošākie?

Tādi, kuros pirmajā vietā nav cipari, bet pats piedzīvojums. Šeit ļoti gribētos uzsvērt, ka vissvarīgākais faktors ir komanda, cilvēki, ar kuriem kopā dodies piedzīvojumā. Protams, piedzīvojumu iespējams baudīt arī vienatnē, taču, manuprāt, tas ir daudzreiz iespaidīgāks, ja esi kopā ar pareizajiem cilvēkiem.


Ar "salomoniem" pa ledājiem, "Salomon Pro Race 2005"

Kāds ir Tavs īpašais veids, kā ikdienā gatavoties "lielajiem" piedzīvojumiem?

Katru mirkli izdzīvot, kā kaut ko vienreizēju un neatkārtojamu, jo vienādu lietu vienkārši nav. Protams, ja esi visam attiecīgi sagatavojies, iespējams paveikt daudzreiz vairāk. To iespējams izdarīt trenējoties visdažādākajos veidos. Arī ikdienas skriešanas ar nelielu izdomu var pārvērst patīkamā treniņā. Vēl viena nianse - trenēties ir vērts, ja tas tev sagādā prieku. Līdz ko tev pret šo procesu rodas nepatika, tad kaut kas ir jāmaina.


Treniņš - pilsētas bolderings/bilderings uz Rīgas mūriem

Nozīmīgākā atziņa, ko esi guvis saskaroties ar savām dēkām?

Mācīties no kļūdām un mēģināt tās neatkārtot, jo sevišķi piedzīvojumos, kuri saistīti ar kāpšanu, piedzīvojumu sacīkstēm, jo katra kļūda var kļūt par pēdējo. Katru īsto ieberzienu uzskatu kā tādu brīdinājumu no augšas, kurš nākošo reizi var kļūt par pēdējo, ja vien tam nebūsi pienācīgi sagatavots un nerīkosies atbilstoši situācijai.


Ar iepriekšējo sacīkšu pieredzi uz jaunu startu…

Nozīmīgākais, sāpīgākais zaudējums?

Par apbēdinājumu visiem, man tāds nav gadījies. :) Salīdzinot ar to, kas atgadās ar citiem, mani zaudējumi ir bijuši tīrais nieks un no tiem es esmu tikai mācījies.


Jurģis kritienā! Lai gan bildē tas izskatās ne tik labi, tomēr kritiens bija iespaidīgs (Verdona, Francija).

Piedzīvojums Nr.1 Tavā pieredzē?

Manā gadījumā tie būs vairāki. Pagājušā gada (2006.) piedzīvojums Nr.1, protams, ir brauciens ar SOTiem pāri līcim. Ja runa iet par piedzīvojumu sacīkstēm, tad atmiņā man vienmēr paliks "VX Latgale", jo distance tika pieveikta fantastiskā kompānijā. Nekādi nevar aizmirst rīta bridienu pāri Rušenicas upītei, kad visi izmetas pa pliko, sabāž drēbes mantu maisos, lai tās nekļūtu slapjas veicot "gadsimta peldējumu", taču izrādās, ka upīte ir knapi līdz ceļiem, bet vēlāk uzzinām, ka dažas komandas tās dēļ veica vairāk, nekā 5 km garu līkumu. Spilgtā atmiņā noteikti paliks Krievijas Salomon Pro Race 2005, kas notika reālos kalnu apstākļos un tur nudien nebija nekādi joki, jo bija brīži, kad neuzmanīga kļūdiņa varēja beigties arī letāli. Kanjoninga posms, kura sākumā uzzinājām, ka no posma vēl neviens nav iznācis, bet līdz starpfiniša kontrollaikam mums atlicis gaužām maz un iekļauties tālāk sacensību kontrollaikā izskatās nereāli, taču visiem acis iemirdzas un posma otrā daļa tiek veikta skriešus pa slideniem akmeņiem, uz spēku izsīkuma robežas, taču laikā iekļaujamies, jo tāds bija mūsu mērķis. Ir brīži, kad tu tici, ka vari un tu to arī izdari. Arī finiša taisne (pēdēji ~ 25 km) tika veikti ar milzīgām tulznām abu pēdu platformas izmēros, bet dvēsele tad tiešām dziedāja, jo jau bija jūtama finiša elpa.


"Concorde" komanda "Salomon Pro Race 2005" finišā – Jurģis, Maija, Jānis un Ingus

Kuriozākā situācija, pārpratums, smiekli līdz asarām?

Bieži tie ir brīži, kuri saistīti ar miega badu. "VX Latgalē" abi ar Ingu (Ingus Portnajs, Red.) gājām rokās saķērušies, lai neapgāztos, tad pēkšņi – "bums!", un es iekāpju visā mežā vienīgajā peļķē…

Vēl gadījums no Salomon Pro Race 2005, kad otrajā naktī baisi nāk miegs, bet visapkārt akmeņi un šķembas vien, ka nav vairs, "kur galviņu nolikt". Noklājam zemē vienu ultra plānu guļammaisu, pašā ceļa vidū tieši uz šķembām, bet ar otru tādu pašu apsedzamies un nolūztam momentāni. Te pēkšņi es pamostos no starmešu gaismas, kas spīd tieši acīs. Nu gluži vai nolaidies NLO, bet kāds marsietis nesaprotamā mēlē sāk ar mani vervelēt. Pēc brīža gan sazīmēju krievu valodu, bet marsietis izrādās sacensību galvenais tiesnesis un jautā, vai viss kārtībā. Mazliet attapies, atbildu, ka jā un pajautāju, vai esam uz pareizā ceļa. Saņemu atbildi, ka jā un atkal noplīstu. Vēl pēc brīža visi pamostamies, taču tas šķiet kā sapnis, labi, ka Viškers (Jānis Viškers, Red.) vēl kaut ko līdzīgu bija pamanījis, citādāk nudien to noturētu par sapni.


"Concordes" komanda dodas uz laivu posmu, "VX Latgale 2004" (Jurģis, Ingus, Zane un Edgars)

Kas Tavuprāt ir nozīmīgāks, pieredze vai zināšanas?

Svarīgi ir abi divi, taču, ja atļauts izvēlēties tikai vienu no abiem, tad es izvēlos pieredzi, jo izlasot kaut vai 100 un vēl vairāk grāmatas, tu nekad neiegūsi to, ko vari iegūt tikai un vienīgi praksē. Protams, vislabāk ir tad, kad ir gan zināšanas gan attiecīgā pieredze. Pieļauju iespēju, ka ir arī cilvēki, kuriem ir milzīga pieredze, taču tādā veidā iegūt var vairāk un mazāk. Tas atkarīgs no katra individuāli. Manuprāt, lieliski, ja vari pēc katra pasākuma analizēt un attiecīgi atsijāt to, kas patiešām lietderīgs un, tavuprāt, ne tik lietderīgo nolikt pie malas. Būtu muļķīgi censties izgudrot to, ko kāds jau izgudrojis, jo laiks aizskrien vēja spārniem un atpakaļ to nepagriezīsi. Vissvarīgākais ir šo laiku izmantot lietderīgi!


Dienvidfrancija, uz Sainte Victoire klintīm

Kuri ir tie brīži, kad "dvēsele iedziedas"?

Tad, kad piedzīvojumu sacīkstēs ir jau kāda otrā nakts, tu esi tādā kā transa stāvoklī, visas maliņas sāp, bet tu nepadodies "provokācijām" un turpini virzīties uz priekšu ar smaidu uz lūpām, kopā ar saviem komandas biedriem izmet pa kādam jokam, apzinoties, ka atrodies starp sev uzticamiem cilvēkiem, kuri būs ar tevi kopā gan domās, gan darbos un nepametīs tevi nelaimē.

Vēl tam visam var piemetināt, ka grūtos brīžos ļoti palīdz dziesma. Tā mēdz pacelt spārnos. Dažkārt, kad jūtu, ka kādam ar savu dziesmu traucēšu, tad ieslēdzu savu iekšējo mūzikas atskaņotāju un uzslēdzu, tādu dziesmu, kādu vēlos. Man nudien smadzenēs to ir vairāk nekā jebkurā mūsdienīgākajā mp3 atskaņotājā. Dažreiz pat dziesmas uz vietas izdomāju. Mēdz būt, ka viens motīvs skan vairākas stundas, tiesa tā apdare nedaudz pamainās, lai nekļūtu pārāk garlaicīgi… :)

Dvēsele vienmēr iedziedas brīžos, kad kopā ar savu komandu pēc grūtas cīņas sasniedz mērķi, neatkarīgi no tā, vai esi pirmais vai pēdējais. Dažkārt, būt pēdējam, ir daudz lielāks gandarījums, nekā ja esi pirmais. Viss atkarīgs no paša procesa.

Konkrēti, dvēsele iedziedājās tad, kad atgriežoties no Roņu salas arvien tuvāk tuvojās krasts Rojas apkārtnē un pamazām acis sāka atpazīt mazus punktiņus krastā, kuri vēlāk pārvērtās par tuvu cilvēku siluetiem. Vēlāk vēl šampanietis krastā…


Tikko no jūras… No labās puses: Jurģis, Vents, Gatis, Māra un Kristaps, Rojas pludmale, 2006. gada vasara

Jurģa Blumberga rakstītie piedzīvojumu apraksti, kas publicēti www.adventurerace.lv vortālā:
● Rudenīgs piedzīvojums, jeb brīvās krišanas paātrinājuma tests
Ar muguru atsitos pret kaut ko cietu un stabilu (metāla švelleris - to secināju pēc tam), un jau likās, ka varu uzelpot. Bet kas tev deva... ? >>>

● Prom no pelēkās ikdienas...
Concordes komanda SalomonProRace 2005 Krievijā, Sočos: "Viss sākās tā, ka septembra pirmajos datumos no Gusta saņēmu linku par SalomonProRace. Uzklikšķināju uz tā un izlasīju visu info, pēc kā asinis dzīslās tūdaļ sāka plūst mazliet ātrāk un arī sirds sāka pukstēt krietni vien straujāk." >>>

● Kāpšana Provansā, bez majonēzes
Novembra otrā puse. Dienvidfrancija. Kāpšanas vietu meklējumi Sainte Victoire masīvā, Verdonas kanjonā, Vidusjūras piekrastē. Un kamambērs. >>>

Vēlies lasīt arī citu dēku un piedzīvojumu meklētāju domas "seriālā" "Cilvēks un Piedzīvojumi: 10 jautājumi, 10 atbildes un 10 bildes"? Ievads un linki uz pašreiz publicētajiem rakstiem meklējami šeit!


[FORUMA TĒMA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv