Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Treniņi, pieredze
Leduskāpšana Chamonix

Autors: Normunds Patmalnieks [ AUTORS?]
Foto: Andris Balodis un Normunds Patmalnieks
2007. gada marts, Rīga
Pasākumā piedalījās: Māris Rozenblats, Normunds Patmalnieks, Andris Balodis un Arnis Ļaudanskis
Paldies K.Liepiņam un J.Ventiņam par ieteikumiem maršrutu (arī neizieto:)) izvēlē


Lai nostiprinātu iemaņas leduskāpšanā, jau pagājušā gada rudenī nolēmām doties uz leduskāpšanu Šamonī (Chamonix), Francijā. Datumi (janvāra beigas, februāra sākums) tika izvēlēti, ņemot vērā pagājušā gada braucienu, kad jau janvārī Chamonix apkārtnē bija izveidojies labs ledus.

Diemžēl šīgada siltā ziema savu iespaidu atstāja arī Alpos. Vēl janvāra sākumā vietējie gidi mūs informēja, ka Alpos ledus nav (par globālās sasilšanas ietekmi uz Alpiem p.p.a lapā lasāms Jāņa Ventiņa raksts, red.), un ja arī kaut kur ir, tad nav drošs kāpšanai. Tā kā brauciens bija sen saplānots un biļetes sagādātas, nolēmām braukt šā kā tā.



Brīnumainā kārtā Chamonix mūs sagaidīja ja ne ar ledu, tad vismaz ar nedēļu iepriekš uzsnigušo sniegu. Arī laiks bija beidzot nostabilizējies ziemai cienīgās robežās – naktī Šamonī bija -10-15 °C, dienā 0-5 grādi, savukārt uz ~3200 m dienā konstanti turējās -8-10 grādu robežās. Vispār kopumā ar laika apstākļiem mums ļoti paveicās, visu nedēļu turējās saulains un arī vējš pārāk nepūta. Toties pasākuma galvenais mērķis – ledus – joprojām nebija diez ko jēdzīgs. Tik tikko uzsalt sākušo leduskritumu struktūra bija ļoti nedroša un kāpšana ar apakšējo drošināšanu diezgan riskanta.

Tomēr kaut ko treniņu nolūkos mēs paspējām sadarīt. Par to zemāk īss apraksts un neliela fotogalerija.

1. diena: ierašanās un neliels trekings līdz leduskritumiem, kas atrodas Aržentjērā (Argentiere). Secinām, ka ledus tiešām nav drošs un jādomā alternatīvi varianti, kā pavadīt laiku. Navigators maršrutu izvēlē mums ir Māris, kas ceļas un iet gulēt ar maršrutu grāmatiņu.



2. diena: ar pacēlāju uzbraucam uz Grand Montets (3200 m) un aklimatizācijas nolūkos izejam AD I maršrutu Chevalier M (300 m). Maršruts ir salīdzinoši vienkāršs, ejam sasaitē, un nav nepieciešama arī papildus drošināšana. Sniega stāvums: ~40-45 grādi. Pēdējo virvi (klintis) laika taupīšanas nolūkos neejam, jo pieļaujam iespēju, ka varam nepaspēt uz pacēlāju – vēlāk secinām, ka to būtu paspējuši savlaicīgi izkāpt.



3. diena: tomēr saņemamies uz leduskāpšanu Aržentjērā, La Cremerie. Ar apakšējo drošināšanu divās sasaitēs pa vienkāršāko posmu uzkāpjam līdz leduskrituma augšai, un pāris stundas kāpjam ar augšējo drošināšanu blakus esošajā leduskritumā, kurš ir krietni stāvāks. Ledus struktūra kļuvusi nedaudz labāka nekā pirmajā dienā, tomēr dažās vietās iecērtot leduscirtni diezgan nepatīkami noskan viss leduskritums.



4. diena: iepriekš ievācot informāciju no gidiem un Šamonī veikalu pārdevējiem, kas bieži vien ir vēl labāk informēti par kāpšanas apstākļiem, nolemjam doties uz La Tour Ronde. Virsotne atrodas ~ 2-3 h attālumā no Aguille du Midi stacijas (3800 m), uz kuru uzbraucam ar pacēlāju. Maršrutu plānojām veikt 1.5 dienās: pirmajā dienā tikt līdz nakšņošanas vietai – Fourche kalnu būdai, kas atrodas uz Fourche pārejas, bet otrajā dienā izkāpt maršrutu un doties uz Midi staciju un, ja paspējam uz pēdējo pacēlāju, tad braukt lejā, vai arī nakšņot stacijā.





Reāli šis plāns izskatījās šādi: aptuveni vienos dienā uzbraucām uz Midi, un ar sniega kurpēm (izīrējām uz vietas pa 6 EUR/dienā) aizgājām pa Geant ledāju līdz Fourche pārejai. Diemžēl precīzi nenoskaidrojām, kur atrodas būda (pirms pārejas to nevar redzēt), kā arī cik ilgs laiks nepieciešams, lai līdz tai uzkāptu.

Pie Fourche pārejas nokļuvām ap pieciem pēcpusdienā. Sapratām, ka ar smagajām somām līdz būdai uz pārejas pirms tumsas neuzkāpsim. Nolēmām, ka jāiet atpakaļ uz Midi staciju. Gājiens atpakaļ bija aptuveni piecas fiziski grūtas stundas, jo lielāko tiesu gāja pret kalnu, līdz Midi būdai bija jāuzkāpj ~600 augstuma metri. Kā neliela kompensācija mums bija skaists saulriets uz Cirque Maudit ledāja un pilnmēness, kas nedaudz remdēja sarūgtinājumu par pašu pieļautajām kļūdām un grūto kāpienu atpakaļ.



Pa ceļam uz naktsmītni arī tika pieņemts lēmums nākošajā dienā kāpienu neturpināt un ņemt brīvu dienu – šādi lēmumi vienmēr nedaudz iepriecina kāpēju. Nakšņošana Midi siltajās labierīcības latviešiem nav sveša – tur tiešām ir ļoti silti un omulīgi.

5. diena – atpūtas diena. Plānojām pakāpt uz mākslīgās klinšu sienas, tomēr neizskaidrojamu apstākļu dēļ zāle bija slēgta.



6. diena: Normunds ar Māri ar pacēlāju uzbrauca uz Grands Montets (3200 m) un izgāja AD II maršrutu uz Ponte de Gigord (400 m).



Pēdējo virve netika kāpta – klintis bija pārāk sarežģītas, lai viņi tajās paspētu uzkāpt līdz pacēlāja darba beigām.

Arī 2 citas sasaites, kas kāpa šo maršrutu, klintis nekāpa, bet dulferējas lejā. Lejā bija jātiek ar 8 dulferiem.



Pēdējo pacēlāju Māris un Normunds "noķēra" ar lielu skriešanu (ja to tā uz ~3200 m var nosaukt…), pretējā gadījumā dažas stundas kāpt lejā kājām būtu garantētas. Arnis ar Andri šo dienu kāpa leduskritumu Aržentjērā, La Cremerie.

7. diena - leduskāpšana Aržentjērā, La Cremerie. Arnis un Normunds ar apakšējo drošināšanu pa vienkāršāko posmu uzkāpa līdz leduskrituma augšai, un pāris stundas kāpa ar augšējo drošināšanu blakus leduskritumā. Andris ar Māri blakus ar apakšējo drošināšanu izkāpa maršrutu Moby Dick, piecas virves.



Apkopojām nelielus secinājumus - varbūt var noderēt kādam:
1) Ziemas alpīnismā jāņem vērā, ka dienas ir īsas. Vairāk jāizmanto nakšņošana būdās un/vai teltī - tādā veidā var izkāpt vairāk maršrutus, kā arī tiek ieekonomēti līdzekļi, kas nepieciešami pacēlājam (25-35 EUR par reizi);
2) Jāpiedomā pie pareizu apavu (vietējie maršrutos pamatā kāpj dubultajos zābakos) un arī cimdu iegādes. Leduskāpšanā dubultie zābaki nav īpaši nepieciešami (protams, atkarīgs no laika apstākļiem, leduskrituma atrašanās vietas u.tml.);
3) Ziemā cimdiem rekomendējams būt vairākiem, t.sk. obligāti siltiem dūraiņiem. Dūnu vai cita veida siltās jakas (piemēram, ar Primaloft pildījumu) un/vai vestes ļoti rekomendējamas – tas kļūst īpaši svarīgi liela vēja apstākļos, kā arī, ja pastāv iespēja maršrutā “ieberzties” uz ilgāku laiku;
4) Ziemā Alpos, lai tiktu līdz maršrutam, jācenšas vairāk izmantot slēpes - var ātrāk nokļūt pie maršruta, kā arī dažos gadījumos var noslēpot līdz lejai. Piemēram, ejot uz La Tour Ronde, līdz Geant ledājam mēs būtu aizslēpojuši ~6-8 minūtēs. Ar sniega kurpēm tas prasīja vairāk kā stundu;
5) Pat no liela, it kā droša attāluma neaizraujaties ar dažādu dabas parādību, piemēram, akmeņu nogruvuma vērošanu – akmeņi reizēm pārvietojas milzīgā ātrumā. :)
6) Pārvadājot avio bagāžā leduscirtņus un citu alpīnisma inventāru (kāds raksts par leduskāpšanas ekipējumu lasāms šeit, red.) ir viegli iedzīvoties nepatīkamos pārsteigumos. Rekomendējam pie "chek-in" nogaidīt un pārliecināties vai tiešām Jūsu bagāža ir šķērsojusi visas iespējamās drošības dienestu pārbaudes un sekmīgi turpina ceļu uz laineri. Pieredze liecina - lidmašīnas lido stingri pēc saraksta un reizēm pasažieri augstāk minētā iemesla dēļ paliek ārpus borta… :)
Jā, un vēl: ķiveres vizieris leduskāpšanā, kā arī mix maršrutos ir ļoti OK!






[ FOTO GALERIJA]

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv