Ekipējums
Treniņi, pieredze
Sacensības
Ceļojumi
Dēku stāsti
Preses ziņas
Sarunas, diskusijas

Izvieto savu reklāmu šeit!

Kalni, alpīnisms, kāpšana
Kalnu Grupa, Vertikāle X
Piedzīvojumu sacensības
Sporta pasākumu rīkošana
Laivošana jūrās un upēs
Velo, veloceļojumi
Arhīvs > Sarunas, diskusijas
Vēl 5 jautājumi par…

2007. gada 9. oktobris, Rīga

"Seriāls" noslēdzies. Paldies visiem uzrunātajiem, kas atsaucās, atrada laiku un bija gatavi padalīties savā pieredzē un uzskatos! Piedzīvojumi turpinās. Lai VeiXme iet kopā ar Jums.

Kristaps Liepiņš
p.p.a vortāla redaktors

* * *
2007. gada 23. augusts, Rīga

Kā jau varbūt tika pamanīts, šī gada ziemā, ar nosaukumu "Cilvēks un Piedzīvojumi: 10 jautājumi, 10 atbildes un 10 bildes" tika publicēts neliels piedzīvojumu "seriāls" - dažādu piedzīvojumu meklētāju "anketas" (tās joprojām skatāmas šeit!). Kā izrādījās pēcāk, tās kļuva par ļoti daudz lasītām vortāla lapaspusēm no vortāla apmeklētāju puses, acīmredzot – interesantas un saistošas ne tikai tiem, kas piedalījās šajās anketas veida e-intervijās, tās rediģēja un lika kopā, bet arī citiem, pat tādiem, kas ar piedzīvojumu meklēšanu (sportiski aktīvi "trakulīgajā" izpratnē) pat tā īpaši neaizraujas. Šī iemesla impulsēta radās doma, ka mēs kopīgi varētu šo "piedzīvojumu seriālu" nedaudz paturpināt un sagatavot publicēšanai tā otro daļu.

Vēl pieci jautājumi par… Varbūt nedaudz īsākā formā salīdzinot ar jau minēto "10 jautājumu seriālu", nedaudz koncentrētāk, bet joprojām par to pašu – esam pamatīgi "inficēti ar piedzīvojumu un dēku vīrusu", bet katrs no mums ir ar savādāku pieredzi (iemaņu, spēju un zināšanu komplektu, kas rodas tikai klātienē izdzīvojot visdažādākās situācijas, kā rakstīja Ilze Krišlauka: "Kad ir reāli s*** ar briesmām veselībai un dzīvībai, prāts sāk darboties pavisam citā režīmā… Bez dažiem ceļojumu un aktīvās atpūtas piedzīvojumiem par šo saprāta spēju darboties citā frekvencē varbūt pat neuzzinātu.") katrs esam savā būtībā atšķirīgs, varētu pat teikt – unikāls, un ar to arī interesants! Tikai pieci jautājumi, un it kā pat visiem vieni un tie paši, bet atbildes uz tiem ir tik dažādas… Cik tās ir atklātas un pārdomātas, cik pie tām piestrādāts, tas paliek katra rakstītāja ziņā, bet katrā gadījumā bez "cenzūras" (Raivis Spēlmanis rakstīja: "Bieži vien, lai nesarežģītu attiecības ar dažādiem cilvēkiem (sākot no vecmāmiņas līdz dažiem draugiem un kolēģiem), ir kaut kas apzināti jānoklusē vai jāpasniedz citā kontekstā. Nevar jau nesagatavotam cilvēkam uzreiz stāstīt, ka Jāņus nosvinēji Ukrainā, 70 stundas bez pārtraukuma braucot ar velo un skraidot pa kalniem, vai arī, ka pusi atvaļinājuma pavadīji ieputinātā teltī –20 grādos, gatavojot ēdienu no sniega… :) ") un ar aicinājumu turpināt šo dialogu, kas mums var palīdzēt vairāk izprast un izzināt pasaules plašumu, sev apkārtējos cilvēkus un arī pašiem sevi (no Gata Višņevska (Gashas) rakstītā: "...aizraušanās ar piedzīvojumiem neatgriezeniski izmaina dzīvesveidu, uzskatus, vērtību skalu. Domāju, ka vēl vairāki ir nonākuši pie līdzīgas atziņas. Tikai, iespējams, nav bijusi iespēja par to padomāt, padiskutēt...").

Pieci jautājumi par… Pieci jautājumi, piecas atbildes un piecas bildes. Īsumā par svarīgo, interesanto un aizraujošo. Par to, ko katrs no rakstītājiem uzskata par nepieciešamu pateikt. Par tuvākiem un tālākiem ceļojumiem, par gūto pieredzi (kas dažreiz arī mēdz būt sāpīga) un sportiskiem mērķiem. Arī par bailēm un atbildību. Par drosmi uzdrīkstēties pieņemt izaicinājumu… p.p.a vortālā, sākot no šīs nedēļas interesants, informatīvs un pārdomas raisošs piedzīvojumu "seriāla" turpinājums, kura "jaunās sērijas", iepazīstinot ar aizvien jauniem Latvijas "piedzīvojumu vides" cilvēkiem, publicēsim tuvākā mēneša laikā. Palieciet kopā ar p.p.a, un varbūt arī Jūs pārņems kārtējās Piedzīvojuma alkas! :)

Kristaps Liepiņš
p.p.a vortāla redaktors
2007. gada augusts, Rīga


P.S. Visskaistākais mirklis dzīvē ir apziņa, ka tā nav nodzīvota bez mīlestības un piedzīvojumiem! :)

Gunita Bauere: pasaules krāsainības meklējumos >>>
"…katrā piedzīvojumā ir mirkļi, kas liek elpai aizrauties par pasaules krāsainību. Apziņa, ka šīs emocijas ir praktiski neizsmeļamas, liek atkal un atkal plānot jaunu ceļojumu, apgūt jaunas iemaņas, tādējādi mainot arī pašai sevi un reizēm liekot pārsteigumā noelsties, ieraugot, kas no šiem eksperimentiem sanācis. :)"

Normunds Patmalnieks: smagajiem brīžiem nedrīkst ļauties! >>>
"Smagajiem brīžiem nedrīkst ilgstoši ļauties - citādāk tie pārāk dziļi iesēžas. Gan es, gan pārējie līdzbraucēji, parasti arī grūtos brīžos, cenšamies, lai brauciens ir pozitīvām/jautrām emocijām piepildīts! Bez jokiem un pamatīgas smiešanās nu nekā! :)"


Egmonts Pavlovskis: grūtums padodas izaicinājuma priekšā >>>
"Ir jau katrā pašā iekšējie resursi nebaltam brīdim. Un, ja vēl Tu zini, ka grūtums padosies jaunu izaicinājumu priekšā... Izvēlos atbilstošu izaicinājumu, un tad viss sliktais atkāpjas, paliek otrā plānā un pamazām transformējas vai rod pozitīvu iznākumu."


Kaspars Omuls: daru visu savam priekam! >>>
"Neesmu ne tāds riktīgs piedzīvojumu sportists, ne alpīnists... daru visu savam priekam, pārāk neuztraucoties par rezultātiem... Man ir kaut kā tā, ka es varu riskēt, bet man ir ļoti labi jāzina, kādēļ es to daru, un kā es šo risku samazināšu līdz pieņemamiem apjomiem. Pretējā gadījumā man liekas, ka es daru kaut ko ļoti muļķīgu..."

Ēriks Rozners: neesmu piedzīvojumu meklētājs >>>
"Man vislabāk patīk rūpīgi sagatavoti un precīzi izpildīti pasākumi, kur viss norit tieši kā plānots. Patīk aiziet dabā lai atgūtu garīgo līdzsvaru un smeltos pozitīvo enerğiju – jo tālāk no civilizācijas, jo labāk. Esmu individuālists – man nepatīk masu pasākumi un lietas ar kurām aizraujas pārāk daudz cilvēku. Piedzīvojumos man patīk izaicinājums un mērens sportiskais elements..."

Andris Malaševskis: ja jau ar kalniem saslimst… >>>
"Katrs jauns piedzīvojams parasti sākas ar kādu sapni vai domu, kas visu laiku tirda un neliek mieru. Tad arī rodas tā vēlme kaut kur aizbraukt un kaut ko paveikt. Kalnos kāpšana mani saista tāpēc, ka šajā piedzīvojumu veidā var atrast arvien jaunus un jaunus izaicinājumus un katrs piedzīvojums vai ceļojums uz kalniem ir savādāks."

Andris Malahovskis: sapnis par mēness varavīksni… >>>
"Parasti jau ir tā, ka iespēja ir, vajag tikai uzdrošināties to izmantot. Pat ja sākumā šķiet, ka nav, tad iespējas vajag pašam radīt. Tā dzīvojot aizvien mazāk paliek "ja būtu iespēja". Labs piemērs ir jokā par dievu un cilvēku. Dievs apsolīja cilvēkam, ka viņš vinnēs loterijā. Tikai, kad cilvēks sāka dusmoties uz Dievu, ka neko nav joprojām vinnējis, Dievs pajautāja..."

Ulla Freiberga: esmu laimīga, atbilstoši spējām un pieredzei! >>>
"Lai dotos piedzīvojumos, man nav vajadzīga ne īpaša iedvesma, ne pamudinājums no ārpuses – piedzīvojumi vienkārši notiek, ja tiem ļaujas. Katra diena nes ko jaunu. Ir sajūta, ka iekšā sēž kāds urdītājs, kas nemitīgi biksta un neļauj būt mierā, likdams kaut kur traukties, kaut ko meklēt, pārbaudīt sevi, atklāt ko jaunu, nemitīgi darboties, lai kas tas arī nebūtu…"

Atis Rektiņš: ja nepaveicas, var iziet arī sliktāk! >>>
"...Sapratām, ka katra no mums rīcībā esošie divi litri ūdens tūlīt beigsies, jo dzeram krietni vairāk nekā paredzēts, ejam mēs ļoti lēni, īpaši pret kalnu; turklāt vietām neko nevar redzēt un jāiet pievērtām acīm, jo smiltis ir pārāk spilgtas un saulesbriļļu nav… Tas pietiekoši izteiksmīgi atgādināja cik viegli ir nenovērtēt savas spējas. Īpaši tad, ja..."

Helmuts Bēms: vislabākā izglītība - personiskās pieredze! >>>
"…Izziņa ir iespējama tikai uz pašreizējās izziņas robežas. Lielu daļu no savas apzinīgās dzīves es esmu veltījis izglītības gūšanai, taču laikam ejot esmu sapratis, ka neko patiesi vērtīgu tā arī neesmu iemācījies. Iemācīties var tikai no personiskās pieredzes un nekāda izglītība to nevar aizstāt. Piedzīvojumi ir veids, kādā es cenšos atgūt sabalansētību sevī starp pieredzi un zināšanām."

Māra Leitāne: nepamēģināsi – neuzzināsi! >>>
"Mēdzu kārtīgi pārdomāt somā liekamo lietu sarakstu, cenšoties neņemt līdz neko lieku un tanī pat laikā neko neaizmirst. Izejot no mājas vienmēr jābūt līdz lukturītim un nazim, jo nekad nezini kā un kur beigsies diena! :) Dzīvoju no viena pasākuma līdz otram. Agrāk tie bija treniņi, sacensības, dažādi braucieni. Tagad nekas nav mainījies. Nav vairāk dzīvē tikai…"

Sveta Gucalo: galvenais ir pašpārliecība! >>>
"Ticu tam, ka pašpārliecība ir galvenais, kas palīdz cilvēkam kaut ko sasniegt. Ļoti atbalsta sasaites pārinieka mierīgums. Parasti nekas cits vienkārši neatliek, kā samierināties un iet tālāk. Mēs taču braucam uz kalniem "pēc grūtībām" nevis pēc "vieglās dzīves", tad nav vērts arī pēcāk sūdzēties! :) Un vēl, protams, ļoti palīdz apziņa par to, ka kāds tevi gaida lejā…"

* * *

 
pilsētas piedzīvojumu aģentūra © 2006 Info: info@adventurerace.lv