Skaists kalnu pārgājiens Pamira-Alaja kalnos, Varzoba rajonā, Igizaku, Siāmas un Kadam-Taš ielejās ar uzkāpšanu četrās virsotnēs.

Alpi, Monblāna rajons, pieci dažāda satura kalnos kāpšanas kursi praktiski viens pēc otra no Jūnija vidum līdz pat Augusta vidum...

Jā starp citu, šajā maršrutā vietām ir manāms labs reljefs, 6-8 % kritumi un kāpumi, garākais šķiet bija veseli 800 m. Perfekts maršruts.

Kopumā Latgales ekspedīcijā pieveicām 84 kilometrus – piecpadsmit ezerus, mazu gabaliņu Dubnas upes un Tartaku visā garumā.

Jaudīgi! Gan krāsas košas, gan augstums labs, gan ir kur augstu uzkāpt, gan dziļi ielīst, gan tālu aizstaigāt. Ļoti savdabīgi, krāšņi un "pa skaisto".

Venecuēla. Šīs valsts iespaidīgos dabas pieminekļus, izpalīdzīgos cilvēkus un nesteidzīgi bezrūpīgo dzīvesveidu iesakām izbaudīt ikvienam.

Ir pasaulē vietas, kur ledus un sasalums vēl ilgi būs "mūžīgais". No viena tāda pasaules nostūra nesen atgriezāmies. [Fotostāsta 1. daļa]

"Iespējams, ka ambiciozs plāns, bet tāds nu reiz bija mans sapnis, kuram stūrgalvīgi biju gājis pretim jau vairākus gadus..."

"Manas attiecības ar lidošanu nav draudzīgas, bet ja tas ir veids, kā tikt uz kādu siltu un klinšainu vietu, tad "ciešanas" ir tā vērtas."

Divu nedēļu laikā izbraukājām dažādas vietas un sadarījām dažādas lietas. Un nebūt nav tā, ka negribētos uz Omānu braukt atkal.

"Došanās pretim šim tāltālajam sapnim ir liels izaicinājums, tādēļ, sperot visniecīgāko soli..."

Iesākumā tas bija plānots pilnīgi savādāks. Bet kā jau dodoties nezināmajā - tu nekad nevari zināt, kas notiks tālāk. Ļaujies!

"Šī gada vasaras Līgo laikā nolēmu ar ģimeni apmeklēt Norvēģijas dabas un "Top" tūrisma objektus. Pirmais jautājums, kā vislabāk..."

"Ideja par došanos uz Spāniju bija spontāna, tādēļ neko daudz neplānojot, sapakojām mantas un traucāmies pretī nezināmajam."

"Žļurks, iekšā! Pilna ķivere ar ūdeni un pati zem ūdens. Zemi aizsniegt nevaru! Nākas pirmos metrus nopeldēt un izlīst uz bezdibeņa maliņas."

"Apmēram pirms gada radās ideja apceļot ar velosipēdu Baltijas jūras piekrasti. Ceļojuma mērķis - apbraukt Baltijas jūru "pa perimetru"..."

"Nekad iepriekš neesmu ar roku rakstījis ceļojuma dienasgrāmatu, tāpat arī nekad neesmu vienatnē ceļojis ārpus mīļās Latvijas..."

"Dodamies uz ziemeļiem. Braucam pa gandrīz tukšām šosejām, jo arī somi svin vasaras saulgriežus, brīvdiena, satiksmes gandrīz nav..."

"Ideja apiet apkārt Monblānam nelika mieru jau vairākus gadus. Līdz patiešām pienāca brīdis, kad vēlējos tikai iet un iet..."

Katram dzīvē pienāk brīdis, kad nepieciešamas pārmaiņas, citam, - lai uzkrātu enerģiju darbam un atpūstos, citam, lai no kaut kā "atslēgtos"...

Kalymnos ir sala Grieķijas dienvidaustrumu daļā, netālu no Turcijas. Salā ir plašas kāpšanas iespējas visu līmeņu kāpējiem un ļoti daudz tufu.

Atskats uz piedzīvoju Sardīnijā, balstīts uz emocijām, kuras pēc brauciena saplūdušas vienā veselumā ar brīnišķīgu pēcgaršu.

"...vēlējos sevi izaicināt un pārbaudīt, kāpēc man bija nepieciešams "pacelt latiņu" augstāk. Nespēju un varbūt arī negribēju apstāties."

1982. gada augustā, pirmā bērnu un jauniešu grupa trenera un pulciņa vadītāja Aivara Bojāra vadībā devās uz Kaukāzu kalnu pārgājienā. [FORUMA TĒMA]

Omāna: krāšņa daudzveidība askētiskā vienkāršībā. Raksts tapis pateicoties žurnāla KLUBS aicinājumam, publicēts Februāra numurā.

Piedāvājums doties neplānotā piedzīvojumā uz kalniem? Nekāda lielā gatavošanās nenotiek, pāris zvani par ekipējumu, izbraukšanas laiku... [FORUMA TĒMA]

"Nav ļaunuma bez labuma - plānu maiņa sagādāja mums lielisku braucienu un tādu pieredzi, kuru citādi mēs nebūtu piedzīvojušas!"

Šķērsot Eiropu ar velosipēdu? Sapnis? Šogad šķita pienācis īstais laiks uzdāvināt sev sapņa īstenojumu savā apaļajā jubilejā. [FORUMA TĒMA]

Kopējais mūsu nobrauktais attālums 375 km ar 10 000 augstuma metriem. Starp citu, dilst ne tikai bremzes, bet arī riepas...

Ceļojums bija pagalam negaidīts un plānots piecus gadus vienlaicīgi. Šo to biju pačekojis un pat izprintējis jau gadus atpakaļ...

Skats paveras uz lielo kalnu, kur kāpām – no malas tas izskatās tāls un neaizsniedzams, bet mēs tur bijām. Esam laimīgi!

Stāsts par Pirenejiem kļuvis par atmiņām - daudzkrāsainām, mīļām un - viennozīmīgi - uz jauniem ceļojumiem rosinošām atmiņām.

Ieskats ceļojumā - 40 mirkļu piefiksējumi no tiem neskaitāmajiem brīžiem, kad dzīves krāsainība un faktūra ne tikai prātā piefiksējās. [FORUMA TĒMA]

"Vasaras mēnešos, kad visur citur Himalajos ir Monsun laiks un citur slikti laikapstākļi, Ladakh ir saulains un sauss, kalni pasargā..."

"Vai esat padomājuši kā sākas Jūsu kārtējais brauciens vai piedzīvojums? Man kāds ceļojums sākās pavisam dīvaini. Nosapņoju..." [FORUMA TĒMA]

Šis reģions piedāvā neierobežotas iespējas, jo praktiski visa Sīnāja pussala ir vieni vienīgi klinšaini tuksneša kalni ar retām oāzēm. [FORUMA TĒMA]

"Šis ir stāsts par to, kā astoņi latvieši – Dace, Guntis, Kristaps, Mārtiņš, Sanda, Signe, Vineta un es – Marokā klintis (un-ne-tikai) meklēja."

Todra, Taghija, Atlasa kalni. Nu esam tikuši skaidrībā, kurās vietās šajā Ziemeļāfrikas nostūrī noteikti ir vērts atgriezties. Inšalah...

"Tā mēs visi brīdi arī stāvam bariņā, klusēdami un muļķīgi smaidīdami, un tas nemaz nav mulsinošs klusums, jo vārdiem te nav vietas..."

Šīs klintis glabā senus, neizzināmus rakstus. Vietām tēraudcietas, vietām trauslas un drūpošas. Pāri tām debesīs strauji slīd mākoņi.

Pasaulē otrs lielākais smilšu tuksnesis. Un visbriesmīgākais. Uiguru valodā takla makan nozīmē: "kas tajā ieiet, no tā vairs neiznāk..."

Sākotnēji precīzas idejas par maršrutu nebija, tomēr sirdī bija tāda kā tukšuma sajūta, ka neesam mēs pa to Tartaku braukuši.

Daugavas loku laivojiens nāca ilgi. It kā jau nekas īpašs – katru gadu neskaitāmas draugu un darba biedru kompānijas dodas turp.

Savā e–pastā atrodu vēstuli no Mārtiņa ar subject norādi "Nav man miera ne mirkli... :)". Laikam diagnoze ir skaidra pat nespeciālistam.

Kungsleden ir populāra gājēju taka pašos Zviedrijas ziemeļos, kas ved cauri arktiskās Zviedrijas dabai, Zviedrijas "alpiem".

2007. gada beigās sāku gatavoties. Pa starpu bija daudzas lietas notikušas. Arī es vecāks un gudrāks. :) Un šoreiz man viss izdevās.

Daudzos tūrisma ceļvežos Nepāla minēta kā viens no pasaules labākajiem ceļamērķiem. Arī "parastajam cilvēkam", kas netaisās nekur kāpt!

Varbūt tieši šīs rindas kādam noder, kādu iedvesmo klinšu kāpšanu uztvert ne tikai kā azartisku sportu ar tikai un vienīgi kāpšanu...

Sausums ir iemesls, kāpēc nebraucām uz Bujant-golu, jo iespēja palikt pie sausas upes mūs nevilināja. Tā vietā braucām pa Kobdo-golu...

Rakstu lai lasa tie, kas gatavi ļoti personiskam sievišķīgu sajūtu un emociju kokteilim... [FORUMA TĒMA]

"Via ferratas" un kāpšanas maršruti apmācītiem iesācējiem un veciem bukiem patīkamai atpūtai kalnos, šoreiz bez "ieberzieniem" un ekstrēma...

Šajā vienpatības pārgājienā pavisam veicu 90 km, piedzīvoju vētru, sniegputeni, "white-out"... [FORUMA TĒMA]

Kamielis izsprauksies pat caur adatas aci lai tiktu pie kārotā ērkšķu garduma! Arī mēs bijām gatavi spraukties... [ FOTO GALERIJA]

Pavasarī ar draugu iešāvās doma pabraukāt ar velosipēdu pa Eiropu. Kopīgi izdomājām ceļojuma maršrutu līdz Spānijai. Vasarā sākām...

Vest uz Grieķiju pašiem savu laivu, šķita gana sarežģīts pasākums, tāpēc meklējām internetā iespējas iznomāt laivu uz vietas... [FORUMA TĒMA]

"...mūlī nepārtraukti šļācas milzīgs daudzums ledaina ūdens. Kad esmu laimīgi aso vietu izbraucis, sirds gavilē kā iereibusi tautumeita."

"You are elfs from North!" smej mājas saimnieks. Patiešām grūti šķirties. Meteorā pavadītas deviņas dienas, bet tā vien liekas par maz... [FORUMA TĒMA]

Gribējām redzēt, būt tur, kur neesam vēl bijuši! Skaidrs, nepazīstamā apvidū uz varoņdarbiem nav ko cerēt, tādēļ ideja bija izpētīt, iepazīt. [FORUMA TĒMA]

Ne visiem, lai cik arī jauki cilvēki tie nebūtu, pietiek motivācijas un spēju doties turp...

Costa Blanca jeb, latviski, Baltais krasts - viens no populārākajiem kāpšanas rajoniem Spānijā, kur ikviens var izmēģināt savas prasmes.

Upe visu lieko aizskalo – visas bēdas, sāpes, arī paša čaulas un maskas – tu paliec kails un tāds, kāds esi, upei līdzi plūstošs un dabā iederīgs.

Skatos mirdzošajās zvaigznēs un pārdomāju šomēnes pieredzēto. Pamazām sāk rasties idejas par to, kur doties nākamreiz... [FORUMA TĒMA]

Ja Bovecā viss orientēts uz tādām nodarbēm kā raftings, kanjonings u.c. skarbas izklaides, tad Bledā ir pieejams arī mierīgākas izpriecas...

Šveice ir dīvainību pārpilna. Viena no tām - vilcieni visos virzienos no visām stacijām kursē vismaz divas līdz trīsdesmit reizes stundā...

Iesākumā bija vēlme Jāņus sagaidīt aiz ziemeļu polārā loka. Sākotnēji šī doma arī bija tāda pieticīgāka - lai Saulīte nenoriet pusnaktī!

Dolomītu kalni atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, netālu no vietas, kur robežojas Itālija un Austrija, un "oficiāli" tie nav visai lieli... [FORUMA TĒMA]

"Tā kā salas ir mana vājība un gandrīz visas Baltijas jūras salas jau apgūtas, ķeramies klāt Vidusjūrai. Izvēle krīt uz Sardīniju un Korsiku..."

"Atkal tā Spānija? Vai neapnīk?" – manī raugās jautājošas acis. Atbildes nav, jo ej nu izskaidro to savādo Andalūzijas atkarību...

Februāris, populārākais leduskāpšanas mēnesis Norvēģijā. Sals, kā likums, vairs nav tik spēcīgs, leduskritumi izveidojušies, laiks uz brīdi...

Labu laiku Īrijā nevar nobumbulēt mājās – tas pienācīgi jāizmanto! Staigājamais gabaliņš...

Pareizāk gan – brīvdienas no ziemas... No Ziemassvētkiem līdz gadumijai Sicīlijā!? Iespēja aizmukt no gada beigu "tingeļtangeļa" un kāpt! [FORUMA TĒMA]

"Vilnis pārāk liels, ātrums pārāk mazs un mūsu kaķi noliek svecē. Peldot straumē viļņi šķiet vēl lielāki... Krastā tiekam pašu spēkiem..."

"Redzamība kritusies līdz dažiem desmitiem metru, dažubrīd zūd pavisam. Nezinu, kas virza mūs augšup, bet ir skaidrs – esam vājprātīgi." [FORUMA TĒMA]

"Atgriežamies saules sasildīti, vēja noglāstīti un pārpilni ar ceļojuma iespaidiem. Laikam esmu iemīlējusies… Noteikti zinu, ka braukšu turp vēl!"

Beidzot esmu apkopojis atmiņas un spēkus, un uzrakstījis apskatu par pieredzēto Ķīnā: mazāk emociju, bet vairāk faktu un konkrētības.

Līdz šim Latvijas alpīnisti bija uzkāpuši sešās no četrpadsmit astoņtūkstošnieku virsotnēs. Valdis Puriņš pagājušajā vasarā sasniedza vēl vienu!

Pēdējā vakarā pirms ceļojuma sākuma mums (man, Egīlam, Sandai un Mārtiņam) bija viens current question – kā šo visu tagad salikt somā?!

"Ceļš uz Anapurnas bāzes nometni iespējams sākās bērnībā, kad vecāku grāmatu plaukta garajā piedzīvojumu un dabas aprakstu..."

Trekings līdz Anapurnai, kāpšana Tharpu Chuli virsotnē, lidošana ar paraplānu, nobrauciens ar laivām pa Trisuli upi... Spilgtas krāsas un izjūtas! [FORUMA TĒMA]

Fanu kalni, 2007. gada augusts. Bodhona pa ziemeļu sienu (O. Mirošņikovs un S. Gucalo, 1. vieta atklātajā XVI NVS Čempionātā! Sveicam!).

"Pa ceļam uz Gonačhiras upi vietējo uzraudzībā apguvām viņu nacionālās dejas. Daļēji jau ģērbušies autentiskos tautas tērpos..."

"Uzmetot skatu neaptverami varenajai Ailamas dienvidu sienai, pamazām sākām apjaust, uz ko esam atvēzējušies..."

"Varam rekomendēt ļaudīm, kam nav svešs kāpšanas vilinājums, braucot uz NYC, ņemt līdzi klinšu kurpes, magnēziju un ērtu apģērbu."

Nekādu apdrošināšanu, bez ilgstošu ceļojumu pieredzes, ne reizi līdz šim neesot Āfrikā...

Šī ir daļa no lielākā (salu skaita ziņā) arhipelāga pasaulē. Bez pieredzes jūras navigācijā apmaldīties salu labirintos var samērā viegli...

"Sasaitē iesienamies kāpiena beigās, kad parādās iespēja nokrist pāris simtus metru. Vējš sāk palielināties līdz nopietnam pūtienam..."

Kur pazuduši Monblāna "iekarotāju" pūļi? Pēc pāris dienām šeit droši vien atkal mudžēs kā biezs… Esam augšā. Virsotnes vējiņš…

Starp 27. jūnijā Rīgas lidostā startējošajiem, trīs esam no "pirmā Skotijas stāsta". Secinājums – Skotija mums ir iepatikusies! [FORUMA TĒMA]

Ar trosēm, kāpšļiem aprīkoti klinšu maršruti, kur kāpējs pieāķējas ar savu drošības sistēmu. Ja vien šovasar jums ir brīva nedēļa...

Foto stāsts par divu valstu pārstāvjiem, kuras politiskajā līmenī nespēj atrast kopsaucējus, bet personāliju līmenī to var gluži labi.

Kaut kas patiesi jauks un bezrūpīgs - saule, okeāns, klinšu dažādība un īsti Spānijas lauki. Tātad, uz Tarifu, uz San Bartolo!

Fotostāsts un komentāri: "Kajaks un tā dīdītājs [braucējs] allaž ir apkārtējo uzmanības lokā..."

"...izkārpījušies pa dziļo sniegu uz kores, par nožēlu secinām, ka putenis nedomā atkāpties. Mūsu pēdējā virsotne bija pavisam tuvu..."

Tjanšana kalnu ziemeļu daļa, netālu no Kirgīzijas galvaspilsētas Biškekas. Skaistas virsotnes un tīri kalnu ledus maršruti!

Daba izspēlēja nelielu joku – pirms Lieldienām Spānijā "viesojās" spēcīgs ciklons. Lai arī kā - mūsu ceļojums bija varen' aizraujošs! :)

2006. gada vasaras vidū Kaspars un Vita Ulsti, Dina Lībermane, Jānis Ŗēķis un Inese Frīdberga, "iekaroja" Ol Doinyo Lengai vulkānu Āfrikā.

Nolemjam aiziet līdz nākamajai virsotnei, kas nebūt nav tuvu. Attālums kalnos stipri mānīgs un tūristu taku nereti pat nevar pamanīt...

Braucam arvien augstāk un augstāk, brīnīdamies par pasakaino kalnu skaistumu. Aiz pārejas ceļš tikpat strauji sāk iet uz leju un vietām izskalots…

Bagātīgā valodā rakstīts dņevņiks–otčots laivu kruīzam pa Longotjoganas upi (Mazās Obas kreisā krasta pieteka) Polārajos Urālos. 2006. gada vasara.

Ko darīt Ziemassvētkos? Ideja braukt uz El Chorro Spānijā radās ļoti negaidīti. Bet tā nebūt nebija nejaušība! Knapi bijām paspējuši pieradināt degunus pie Latvijas vēsā gaisa atbraucot no Marokas...

Francijas dienvidi (Marseļa, Provansa) no Vidusjūras piekrastes līdz pat Eiropā lielākajam kanjonam – Verdonai. 11 kāpšanas dienas...

Novembra otrā puse. Dienvidfrancija. Kāpšanas vietu meklējumi Sainte Victoire masīvā, Verdonas kanjonā, Vidusjūras piekrastē. Un kamambērs. [FORUMA TĒMA] [ FOTO GALERIJA]

"Un Tu aizbrauc noguris un laimīgs un aizmiegot vēl acu priekšā redzi uzrakstu pie olīvkoku dārza – "Vajadzīgi strādnieki olīvu darbos". Ir iespēja..."

Stāsts par savādo zemi - bagātu nabadzībā, krāsainu vienmuļībā, kur patiesa viesmīlība mijas ar negodīgumu, kas liek pārvērtēt vērtības...

Aiz loga vienmuļš Latvijas pelēkais slapinātājs, bet uz galda smaržo El Chorro saules pilnie citroni. Dzīve tiešām ir brīnums! [FORUMA TĒMA]

Cilvēki Irānā nepaliek veci, viņi mirst tad, kad apnīk dzīvot. Mums arī apnicis nav. Un spriežot pēc kartes, nekas no piedzīvotā nav sapnis.

Vējš pūš pareizajā stiprumā un virzienā. Ar piekto piegājienu paceļu spārnu, tiklīdz pasperu soli kraujas virzienā, mani uzrauj stāvus gaisā.

Stāsts par divu latviešu ekspedīciju no Rīgas līdz Melnburnai. Andis Pikāns, Jānis Kļaviņš (www.enduroadventure.lv) devās ceļā 2006. gada augustā... Dienasgrāmatas nākošās daļas: [2]; [3]; [4]

Pūš Ļoti Stiprs Vējš, kas uzskatāmi vizualizējas horizontālā lietū. Tas netraucē, valda priecīgs satraukums, jo dodamies uz Saaremaa...
[ FOTO GALERIJA]

Šī gada jūlijā/augustā četri draugi - kalnu mīļotāji mēģināja uzkāpt Čon To (Ļeņina smaile) 7134 m augstajā virsotnē, kas atrodas Pamirā. [ FOTO GALERIJA]

Papildināts! 4. augustā Andrim Balodim izdevās sasniegt Čon To (7134 m) virsotni! Pārējiem kāpējiem no Latvijas virsotne "nepadevās". [ FOTO GALERIJA]

Šī bija iespēja pilnībā atstāt visu pasaules jezgu aiz muguras un ļauties jūras viļņu rāmajam šūpojumam. Ideāla atpūta nedēļas nogalei. [ FOTO GALERIJA]

Ir vērts doties ceļā ar auto - no rīta vēl nezini kurā valstī nakšņosi... Monblānā kāpsim citreiz!

Pirmo reizi kalnos vēl nebijušos augstumos: "Kāpiens 5000-iekā nav nekāda joka lieta. Ja kalni nav aicinājums, labāk kāpt nevajag..."

Vilnis šķeļas uz Venta laivas un tikai nedaudz pietrūkst lai kajaks būtu apgāzts - šeit panesās joki par Eestimosu apgriezienu, tādu lēnu, lēnu... [ FOTO GALERIJA]

Sardīnija. Klintis. Leģendas paliek leģendas, bet Dieva klātbūtni uz salas tiešām nevar noliegt. Tā manāma skaistajā dabā, cilvēkos. [FORUMA TĒMA] [ FOTO GALERIJA]

Cho-oiju (8201 m) ir sestā augstākā kalnu virsotne pasaulē. Līga - šoreiz līdz 7800 m! Papildināta ziņa: Līga atgriezusies Rīgā!

Latvijas alpīnistu Šišapangmas ekspedīcija atgriezusies Latvijā! Atis Plakans: "Paldies visiem, kuri juta līdz un domāja labas domas!"

Atliek tikai pēdējie metri un viss! Viss! Kas par brīnišķu skatu tur augšā!!! Trūkst vēl kāds Juras laikmeta dzīvnieks pilnai dabīgai ainai... [ FOTO GALERIJA]

Tāds mazliet sens notikums, un visiem pavasar's galvā, bet varbūt kādam noder - nākošai ziemai.

Trīs kāpēji - Līga Hartmane, Kārlis Reihmanis un Viesturs Garda 2005. gada martā piedalījās starptautiskā ekspedīcijā uz Pumori, Nepālā. 25. martā Līgai Hartmanei izdevās sasniegt Pumori virsotni (7165 m).

Sešu kāpšanas dienu laikā izkāpti ~20 maršruti Budineto, La Poltrana, Cala Fuili, Aguglia di Goloritze un Biddirscottai klinšu masīvos (gr. kat. Fr 5-6c). [ FOTO GALERIJA]

Tautavel un Vingrau apmeklēt vislabāk pavasarī vai rudenī, lai nebūtu pārlieku karsts, bet vasarā ļoti patīkama kāpšana tikai ēnā. Vēlams ņemt garāku virvi, jo daži maršruti pārsniedz 35 m augstumu.

Ar mazu bērnu droši var doties nelielos izgājienos pie dabas (ar kājām, velosipēdiem, laivām, kāpt pa klintīm), tikai nopietni jāpiedomā pie bērna drošības!

Te, tikai pārsimts metrus virs taigas, nonākam gluži citā pasaulē. Vietām zem kupenām nav zeme, bet tikai stāvi granīta bluķi. Vienreizēja sajūta - stāvēt uz granīta kraujas virs taigas...

Un viss jau šajā vietā būtu labi, ja mēs pašlaik neatrastos 1200 metru dziļumā un 15 kilometru attālumā no jebkuras civilizācijas. Bez dzeramā ūdens un tieši bula laikā. Jādomā, kā tikt atpakaļ kalnā!

Šeit sākās īstā orientēšanās! Lai gan tā to nosaukt nebūtu gluži pareizi, jo kartē nev nekā cita, kā takas strīpiņa un arku nosaukumi. Pietiek palaist garām vienu "tūriņu", lai vairs neuzzinātu, kur jāiet.

Apkārt valda pilnīgs klusums - melna Āfrikas nakts. Spīd milzīgs mēness. Pusaizmiguši taustāmies pie brokastu galda. Ir tāda sajūta, ka kāds uz mums skatās. Nebūsim taču pārpīpējušies ūdenspīpi?

Latvju kajakeri Norvēģijā viesojušies un straujupes maluši ne vienreiz vien, un kāpēc gan to nedarīt vēl? Norvēģija ir salīdzinoši tuvu, nevajag vīzas, tu joprojām esi cilvēks, nevis "fašist, buržuj paganij"...

Scottish Winter Climbing - ziemas alpīnisms Skotijā sniedz unikālu pieredzi kāpējiem. Lai arī paši kalni nav lieli, kāpšana tajos nav "medusmaize". Skarbs pasākums, kurā bez piedzīvojumiem neiztikt!

"Varoņdarbus" neveicām, virsotnēs kāpām izlases kārtā. Turklāt izlasi veica kalni - kopā ar nokrišņiem, mūsu saprātam piepalīdzot. Varbūt mūsu "slapjā" pieredze kādam palīdzēs saprasties ar kalniem…

Kasina maršruts, pa kuru kāpjam, pirmo reizi tika iziets pirms vairāk kā pusgadsimta, un ilgu laiku skaitījās viens no sarežģītākajiem maršrutiem šajā kalnu rajonā. Ziemeļaustrumu siena. O'Mamma mia!

Karsti. Tāda sajūta, ka Kalifornijas vakara saule sakarsējusi sienu un tevi pašu. Varbūt tas no bailēm? Sviedri tek aumaļām, caur uzacīm, pāri vaigiem un lūpām, un nonāk arī mutē. Vai bailēm arī ir garša?

Kartēs atzīmēti un vairākus gadus veci apraksti šodienas kāpējiem var izrādīties maldīgi... Situācija kalnos pēdējos gados strauji mainās, ko ļoti pārliecinoši pierādīja arī mūsu maršrutā pieredzētais.

Un tā nu tu stāvi, gudras grāmatas salasījies, prāto par dzīves jēgu un mērķiem... Un pēkšņi – jā, tajā kalnā gan vajadzētu uzkāpt! Un ne jau tajā mazākajā, bet tieši tajā, uz kuru pat vieglākā ceļa īsti nav.

"Ilgu laiku tirdīja sajūta, ka nepieciešams doties kalnos, atpūsties no ikdienas murga. Tikai viena bēda – nav ceļa biedru, kas būtu ar mieru doties uz attālāku zemi, traukties pavasara palu straumēs."

Uzkāpām līdz sedlienei, un šeit sākās maršruta sarežģītākais posms. Bija jāizlemj, vai gribās kāpt Beluhā. Pa to laiku virsotni bija ietinis jauns mākonis. Izlēmu, ka gribu kāpt.

Bolīvijas bagātība ir apslēpta kalnu klinšu šķautnēs un ledājos. Vienīgi mākoņu un kondoru ēnas traucē to virsotņu mieru, kas vēl jo projām gaida savus pirmuzkāpējus.

Šeit atrodami maršruti monolītu granīta klinšu, zilganzaļa "pudeļu" ledus un sniega/firna nogāžu cienītājiem - maršruti, kas iespējams ir labākie visā pasaulē - un tikai tāpēc, ka tajos būsiet kāpuši Jūs!

Lai šis dienasgrāmatas fragments ir kā sveiciens visiem tiem, kas vēl atceras to Krimas pavasara smaržu, klinšu raupjumu, jaunības jautrību, bezbēdīgos jokus un smieklus.